Kas ir aicinājums? Kā atklāt savu aicinājumu?

Šajā brīnišķīgajā dienā, lai vairojās jūsu dzīvē miers un žēlastība no mūsu Kunga, Jēzus Kristus!Es lūdzu par jums, lai Dieva vārds piesātina un nostiprina jūsu garu, dvēseli un miesu.Cilvēki bieži uzdod jautājumus par to, kā atklāt savu aicinājumu. Viņi jautā: „Kas ir aicinājums? Kā atklāt savu aicinājumu? Kā ieiet savā aicinājumā? Kā attīstīties savā aicinājumā?” Ņemot vērā, ka jautājums par aicinājumu ir svarīgs, Dievs pamudināja mani apgaismot plašāku auditoriju par šo tēmu.Savas dzīves aicinājuma un uzdevuma izzināšana – ir process, kas sastāv no liela daudzuma mazām detaļām. Bieži, cilvēki cenšas atklāt savu aicinājumu, bet tajā pašā laikā, viņi neņem vērā šīs mazās detaļas, no kurām sastāv viss process. Daudzi cilvēki šodien ir nelaimīgi, jo viņiem nav redzējums par savu dzīvi, vai arī viņiem nav sapratne, kā piepildīt šo redzējumu. Tāpēc, mēs centīsimies ar to visu tikt skaidrībā.Pirmais, kas mums būtu jāzina, ir tas, – ka esam dzimuši, lai risinātu noteiktu uzdevumu. Bībele runā par to, ka mūsu dzīvei ir noteikts mērķis un nozīme. Jūs neesat nejaušība! Jūs piedzimāt uz šīs zemes, ne dēļ tā, lai vienkārši aizņemtu kādu vietu un elpotu gaisu. Jums ir misija, kuru ir nepieciešams piepildīt un ir ceļš, pa kuru ir jānoiet. Jūs esat radīti tam, lai izrādītu rūpes un esat glābti, lai kalpotu. Par to tiek runāts daudzās Bībeles rakstu vietās. Konkrētāk, mēs runāsim par to, ko Pāvils ir uzrakstījis vēstulē Efeziešiem 2: 10: 
„Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu”.
 Šajā īsajā Rakstu fragmentā ir apslēpta ļoti dziļa patiesība. Ja, šo pantu izskatītu kontekstā, tad mēs ieraudzītu, ka Pāvils runā par to, ka mēs esam glābušies, ne caur mūsu darbiem, bet caur mūsu ticību uz Dieva darbiem. Mēs ticībā pieņemam to, ko Dievs jau ir Jēzū Kristū izdarījis priekš mums. Tomēr, Svētais Gars apgalvo, ka pēc glābšanas mums ir jādara arī darbi. Citiem vārdiem sakot, mēs esam glābti ne no darbiem, bet esam glābti, lai darītu darbus
“Jo mēs esam Viņa darbs…” (Efeziešiem 2: 10).
 Mēs – esam Viņa darbs…Mēs šajā dzīvē neuzradāmies nejauši, mēs esam saprātīgā Radītāja darbs. Mūsu dzīves avots ir Dievā. Grieķu vārds «poiema», kas ir iztulkots, kā „darbs”, ir sakne vārdam „poēma” un tas mums liecina par kompozīciju. Šis vārds tiek izmantots, lai aprakstītu jebkuru pabeigtu mākslas darbu, – statuju vai dziesmu, dzejoli vai gleznojumu.Šis pants akcentē to faktu, ka mēs esam Varenā Dieva veidojums un šedevrs. Viņš – ir mūsu dzīves Projektētājs, bet mēs esam Viņa meistardarba produkts. 
„Atzīstiet, ka Tas Kungs ir Dievs, Viņš mūs ir darījis – un ne mēs paši – par Savu tautu un par Savas ganības avīm” (Psalms 100: 3).
 Mēs – esam Viņa darbs un Viņš mūs ir radījis pēc Sava tēla un līdzības. Dievs ir radījis katru cilvēku neatkārtojamu un oriģinālu, tāpēc, katrs no mums ir vērtīga un cienījama personība.Dievs nav nekārtības un nejaušību autors, Viņš ir dzīves Autors, tāpēc jūsu dzīvē – no ieņemšanas brīža līdz pat pēdējai dienai – viss jau ir Dieva ieplānots. 
„Jo Tu radīji manas īkstis, Tu mani veidoji un piešķīri man ķermeni manas mātes miesās. Es Tev pateicos, ka es esmu tik brīnišķi radīts, brīnišķi ir Tavi darbi, mana dvēsele to labi zina. Manas būtnes veidojums Tev nebija apslēpts, kad es slepenībā tapu radīts, zemes dziļumos veidots.Tavas acis mani redzēja kā bezmiesas iedīgli, un Tavā grāmatā bija rakstītas visas manas dienas, jau noteiktas, kad to vēl nebija it nevienas.Cik dārgas man ir Tavas domas, ak, Dievs, un cik liels ir to daudzums!” (Psalms 139: 13-17).
 Dievs, Kurš jūs ir radījis, ir jau noteicis mūsu dzīves dienu skaitu uz zemes un to, ar ko mēs nodarbosimies. Tikai Dievs zina, kā mēs esam radīti un kā mums ir jāfunkcionē. Dievs mūs ir radījis saskaņā ar Saviem nodomiem mūsu dzīvei. 
„Jo Es zinu, kādas Man domas par jums, saka Tas Kungs, miera un glābšanas domas un ne ļaunuma un ciešanu domas, ka Es jums beigās došu to, ko jūs cerat.” (Jeremijas 29:11).
 Padomā šodien par šo Rakstu vietu un saproti, aptver, ka Dievam ir labi nodomi priekš tevis. Dievs tev ir sagatavojis brīnišķīgu nākotni!Līdz rītdienai!Lai jums bagātīgas svētības no Tā Kunga!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Evaņģelizācija un māceklība

    „Un, staigādams gar Galilejas jūru, Jēzus ieraudzīja divi brāļus, Sīmani, sauktu Pēteri, un Andreju, viņa brāli, tīklu jūrā izmetam, jo tie bija zvejnieki. Un Viņš uz tiem saka: “Nāciet Man līdzi, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.”(Mateja 4:18-19).Vēlos vērst jūsu uzmanību uz vārdu „ieraudzīja”, kurš izmantots abās šajās Rakstu vietās. Ejot garām, Jēzus ieraudzīja cilvēku – Mateju, Viņš ieraudzīja divus brāļus – Pēteri un Andreju. Jēzus pamanīja šos ļaudis, jo tie ar kaut ko piesaistīja Viņa uzmanību. Jēzus piedāvāja viņiem kļūt par daļu no Savas komandas
  • Ko tu dari ar savu paaugstinājumu? III

    Kurš vēlas no Dieva tikt paaugstināts, tam jāpaliek vaļsirdīgam, atklātam.Esmu ievērojis tādu īpatnību, ka daudzi no mums vairs nespēj tā vienkārši, atklāti dejot Dieva priekšā, jo kļuvuši augstprātīgi. Kaut atcerieties, kā jūs līksmojāt un priecājāties Dieva priekšā pēc savas grēku nožēlas. Ar daudziem ticīgajiem šodien ir ļoti grūti uzturēt savstarpējos kontaktus, sazināties, jo viņi ir kļuvuši pārāk augstprātīgi, pieauguši. Dāvids – gans un Dāvids – ķēniņš vienlīdz mīlēja un slavēja Dievu, viņa stāvoklis nemainījās un nepadarīja viņa sirdi uzpūtīgu. Mums jāizvāc no savas sirds visi šie atkritumi.
  • Otrā Saiešanas telts daļa – svētā vieta III

    „Jēzus viņiem sacīja: “Patiesi, patiesi Es jums saku: nevis Mozus jums ir devis maizi no debesīm, bet Mans Tēvs jums dod īsto maizi no debesīm: jo Dieva maize ir tā, kas nāk no debesīm un pasaulei dod dzīvību.” Tie Viņam sacīja: “Kungs, dod mums vienmēr šo maizi!” Jēzus sacīja viņiem: “ES ESMU dzīvības maize. Kas pie Manis nāk, tam nesalks, un, kas Man tic, tam neslāps nemūžam.” (Jāņa 6:32-35).
  • Kas ir pamats vai fundaments labvēlībai? II

    Ticībā uz Kristu mēs iemantojām Viņa taisnību un Viņa dabu. Mēs nekļūstam pilnīgi savā uzvedībā uzreiz pēc grēku nožēlas, bet mūsu garā mums ir Visuvarenā Dieva pilnīgā daba. Atkarībā no tā, kādā mērā mēs pakļaujam sevi šai dabai, – Viņa dzīve, Viņa jūtas, Viņa domas sāk arvien vairāk un vairāk izpausties mūsos. Tieši mūsu ikdienas pakļaušanos Dievišķajai dabai, kas ir mūsos – es saucu par praktisko taisnību, kas kvalificē mūs Dieva labvēlībai.
  • Sējiet, strādājiet, lūdziet, plānojiet, bet arī rīkojieties!

    Es gribu šo vārdu sākt ar vienu stāstu: vienam cilvēkam bija brīnišķīgs dārzs, kurš atnesa bagātīgu un pārpilnu ražu. Kad kaimiņš to ieraudzīja, viņš uzreiz izlēma, ka nākamajā pavasarī iedēstīs arī sev dārzu. Tomēr, pēc tam, kad kaimiņš bija iesējis savu dārzu, viņš tajā vairāk neko nedarīja. Viņš dārzu nelaistīja, nekultivēja un neirdināja. Kad pienāca rudens, viņa dārzs bija aizlaists un aizaudzis ar nezālēm. Un protams, ka viņam nebija nekādas ražas.
  • Jēzus saņēma Svētā Gara svaidījumu tam, lai piepildītu savu misiju.

    Dieva gribas piepildīšanās uz zemes vai nu palēnināsies vai arī paātrināsies, – atkarībā no tā, cik lielā mērā kristietis būs ziedojies un uzticams tam, lai piepildītu Dieva gribu savā dzīvē. Piemēram, Dievs vēlas katru dienu piepulcēt draudzei izglābtos, tieši tāpat, kā Viņš to darīja Pirmajā Apustuliskajā Draudzē. Tomēr, lai tas notiktu, Jēzus sadalīja atbildību Savas Draudzes locekļu starpā. Dievs paļaujas uz katra viena Savas Miesas locekļa(personības) dāvanām, talantiem, zināšanām, pieredzi, resursiem un aicinājumu.