Kalpošanas mērķis ir tajā, lai atvestu cilvēku pie Dieva

Miers un žēlastība lai vairojas jūsu dzīvē no mūsu Kunga Jēzus Kristus!Es ticu, ka vārds, ar kuru es dalos šajā rubrikā, stiprina un palīdz jums turpināt jūsu ceļojumu mūžīgajā dzīvībā.Mēs turpināsim runāt par kalpošanas nozīmi, kā Dieva instrumentu pārmaiņām.Mēs runājām, ka kalpošanas mērķis ir tajā, lai atvestu cilvēku pie Dieva, tāpēc ka Dievs ir vienīgais, Kurš var palīdzēt, mierināt, dziedināt un atjaunot cilvēku likteņus.Kad mēs kalpojam cilvēkiem, mums ir jāpārliecinās par to, ka visi mūsu labie darbi, rūpes par cilvēkiem, uzmundrinājuma vārdi, žesti un mīlestības darbi ir vērsti uz to, lai tuvinātu šos cilvēkus Jēzum un savienotu viņus ar Jēzu, un nevis uz to, lai pagodinātu paši sevi. Jums ir jāsaprot, ka tikai tad, kad cilvēki savienojas ar Dievu, viņu problēmas atrisinās. Ja mēs patiesi vēlamies palīdzēt cilvēkiem, tad mums ir jāsaprot, ka neviens labāk par mūsu Radītāju to nespēs izdarīt.Es varu mierināt cilvēkus līdz zināmam mēram, bet tikai Dievs zina sirds sāpju dziļumu, kuru šie cilvēki pārdzīvo. Dievs ne tikai to zina, bet Viņš jūt un izcieš šo sāpi arī Pats, jo Viņš mīl cilvēkus bez nosacījumiem.Jēzus jau ir nolicis Sevi mūsu ikviena vietā un nobaudījis nāvi mūsu vietā Golgātas krustā Jēzus izgāja cauri visām bēdām, sāpēm, netaisnībai, nodevībai, atstumtībai, apmelošanai, pazemojumam un daudzām citām lietām, lai kļūtu par vienīgo ātro Palīgu bēdu laikā. 
„Tāpēc Viņam visās lietās bija jātop brāļiem līdzīgam, lai par tiem varētu iežēloties un būtu uzticams augstais priesteris Dieva priekšā salīdzināt tautas grēkus. Jo tāpēc, ka Viņš pats kārdināts un cietis, Viņš var palīdzēt tiem, kas tiek kārdināti. ”. (Ebr.2:17-18).
 Jēzus ir vienīgā Personība, Kura personīgi pazīst cilvēku un patiesi saprot to, kas cilvēkam ir vajadzīgs. Tieši tāpēc, Jēzus var palīdzēt mums labāk, kā jebkurš cits. Kad mēs kalpojam cilvēkiem, mēs dalamies ar viņiem Dieva mīlestībā, lai viņi nobauda šo mīlestību un traucas pretī šai mīlestībai – Debesu Tēvam. Mēs norādam cilvēkiem uz to, Kurš ir izlējis mūsu sirdīs šo mīlestību un kāpēc mums ir milzīgs prieks, redzot šo cilvēku veiksmi un labklājību. Mēs norādam cilvēkiem uz Dievu, Kurš ir izmainījis mūsu dzīvi un pārvērtis mūs no egoistiem mīlošos Dieva bērnos.Es vēlos jums parādīta ar Jēzus piemēru, to kā mēs varam vest cilvēkus pie Dieva caur kalpošanu.Kad Jēzus ienāca šajā pasaulē, Viņš Pats kalpoja cilvēkiem, nevis gaidīja, lai cilvēki kalpotu Viņam. 
„tā kā Cilvēka Dēls nav nācis, lai Viņam kalpotu, bet ka Viņš kalpotu un atdotu Savu dzīvību kā atpirkšanas maksu par daudziem.” ” . (Mat.20: 28).
 Kāpēc Jēzus nāca uz zemes kalpot citiem, un negaidīja lai kalpotu Viņam?Tādā veidā Jēzus parāda mums, kas ir kalpošana un kā mums vajadzētu dzīvot.Jēzus bija pats laimīgākais cilvēks uz zemes. Neskatoties uz dažādiem pārbaudījumiem, nodevību un daudz ko citu, Jēzum nebija nevienas sliktas dienas. Kāpēc? Tāpēc ka Viņš bija pārāk aizņemts ar kalpošanu Dievam un cilvēkiem, tāpēc Viņam nebija laika sevis žēlošanai.Nodarbojies ar Dieva lietām piepildot citu cilvēku vajadzības un tad Dievs parūpēsies par tavu vajadzību piepildīšanu un problēmu atrisināšanu!Lai Dievs bagātīgi svētī katru no jums! Līdz rītam! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dzīvē – tā ir uzticēšanās

    Tev jāsaprot, ka tev nekā sava nav. Pati dzīve – tā nav tava dzīve, tā ir uzticēšanās, kuru tev parādījis Dievs. Ja tu zini un izproti šo patiesību, tad tu uz notiekošo reaģēsi savādāk, tu rīkosies citādāk. Tu nedzīvo sevis paša labad. Tu neparādījies uz šīs zemes pats par sevi un sevis paša labad. Dievs tev uzticēja un dāvāja dzīvi. Pienāks diena, kad tev nāksies atskaitīties Dievam par tev piešķirto dzīvi, par visiem taviem vārdiem un darbiem. Ja tu to sapratīsi, tas darīs tavu dzīvi nozīmīgu. Dievs neeksistē mūsu dēļ, – mēs eksistējam Viņa dēļ. Dievs var dzīvot arī bez manis, bet es nevaru dzīvot bez Viņa. Dievs man ir uzticējis dzīvi, un tālab mana dzīve pieder Dievam.
  • Mēs esam Dieva vēstneši III

    Pēc tam, kad Jēzus pameta šo zemi un tika uzņemts debesīs, mūs Viņš atstāja uz zemes kā Savus vēstnešus vai sūtņus. Tālab, mums ir jāsaprot un ir jābūt dziļai atklāsmei par to garīgo varu un spēku, kas mums dota Kristū. Bībelē ir teikts, ka Kristus mūs darījis par ķēniņiem un priesteriem ar nolūku, lai mēs varētu valdīt uz zemes Viņa labad. Dievs vēlas, lai mēs ejam un nodarbojamies ar sava Debesu Tēva lietām vai biznesu. Mūsu Tēva bizness ir – caur mums atgriezt cilvēkus pie Viņa, salīdzināt cilvēkus ar Dievu. Dievs caur mums vēlas salīdzināt cilvēkus ar Sevi –„Mēs lūdzam Kristus Vārdā: ļaujieties salīdzināties ar Dievu!” Dievs vēlas, lai mēs sludinātu salīdzināšanas vārdu. „Jo Dievs bija Kristū un salīdzināja pasauli ar Sevi, tiem viņu grēkus nepielīdzinādams, un ir mūsu starpā licis salīdzināšanas vārdu”. (2.Korintiešiem 5:19).
  • Praktiskā ticība pieprasa, lai mēs esam pateicīgi Dievam un citiem cilvēkiem

    Bez tam, es gribu lai mēs pamanām kaut ko vairāk. Jēzus teica: „Tava ticība tev ir palīdzējusi”. Bībeles tulkojumā krievu valodā – „ Tava ticība tevi ir izglābusi”. Tulkojumā angļu valodā šī Rakstu vieta skan nedaudz savādāk: „Tava ticība ir darījusi tevi veselu”, citā Bībeles tulkojumā šis pants ir tulkots „Tava ticība ir darījusi tevi neskartu”. Varētu teikt, ka šis cilvēks jau bija vesels. Bet, patiesībā, šis cilvēks atnāca pateikties Jēzum par to, ka Viņš atbrīvoja viņu no spitālības. Tādā gadījumā, par kādu vēl veselību Jēzus šeit runā? Runa ir par to svētību, kura ir domāta tikai pateicīgiem cilvēkiem, un kuru nesaņēma pārējie deviņi spitālīgie savas nepateicīgās sirds dēļ. Tikai viens no desmit samariešiem tika apbalvots ar šo svētību.
  • Dievs meklē mūsu lūpu augli

    Lai pienestu lūpu augli, kas patīkams Dievam, ļoti svarīgi ir sekot līdzi tam, kā mēs izmantojam savu muti. Kad mēs iemācīsimies runāt tieši to pašu ko Dievs runā, tad tas būs Dievam patīkams auglis. Kad mēs iemācīsimies pastāvīgi slavēt Dievu un pateikties Viņam par visu, bet ne zūdīties un žēloties, tad mēs varēsim pienest patīkamu lūpu augli Dievam. Kad mēs iemācīsimies runāt vārdus, kas nes mieru, prieku un mīlestību, bet ne naidu un šķelšanos, tad Dievs būs pagodināts caur mūsu muti.
  • Attaisnošanās vai ziedošanās?

    No mūsu ziedošanās Dievam un savam aicinājumam ir atkarīga mūsu laime un apmierinājums kā šajā pasaulē, tā arī nākamībā. Sātans to ļoti labi zina, tāpēc, viņš jebkādā veidā cenšas aizvest mūs sāņus no paša galvenā dzīvē. Sātans grib, lai ziedošanās vietā jūs atrodat dažādus attaisnojumus vai atrunas attiecībā uz to, lai neko nedarītu.Tieši par tādu cilvēku kategoriju Jēzus izstāstīja vienā no Savām līdzībām. Ļaudis, kuri aprakstīti šajā līdzībā, tā vietā, lai ziedotu sevi Dievam un Viņa aicinājumam, attaisnojās vai aizbildinājās. Bet kā tas ir ar jums? Vai jūs šodien aizbildināties, vai arī jūs esat ziedojušies Dievam un Viņa Valstības darbiem. Izlasīsim pašu līdzību.
  • Attaisnošanās vai ziedošanās? II

    Šodien turpināsim sarunu par to, ko mēs izvēlamies – ziedošanos Dievam un Viņa aicinājumam vai attaisnojumu meklēšanu priekš tā, lai nesekotu savam aicinājumam. Mēs ar jums runājām par to, ka kalpošana cilvēkiem – tas ir ceļš, kurš ved uz svētlaimi (gandarījumu) un paaugstināšanu no Dieva. Bet Jēzus mums māca to, ka, attiecībā pret cilvēkiem, mums nevajag būt aprēķinātājiem. Mums vienmēr ir jābūt motivētiem ar vēlmi svētīt citus, – bez jebkādiem savtīgiem mērķiem vai aprēķina. Kalpojot cilvēkiem, mums ir jāstaigā mīlestībā, gaidot atlīdzību no Dieva, bet ne no cilvēkiem.