Bez Dieva svētības mēs nevarēsim pilnvērtīgi funkcionēt uz zemes un darīt to, ko no mums gaida Dievs

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Mēs ar jums turpinām runāt par tēmu, kas saistīta ar jautājumu par mūsu raksturu un mūsu dabu. Mēs noskaidrojām, ka bez Dieva svētības mūsu dzīvē augļu nebūs. Bez Dieva svētības mēs nevarēsim pilnvērtīgi funkcionēt uz zemes un darīt to, ko no mums gaida Dievs. Bez Dieva svētības mēs nevarēsim piepildīt savu aicinājumu. Tālab, Dievs par visu ir parūpējies un visu rūpīgi pārdomājis. Lai mēs iemantotu Dieva svētības, mums ir jābūt pastāvīgā sadraudzībā ar Viņu. Bet, lai mēs varētu būt sadraudzībā ar Viņu, mums ir jābūt Dieva tēlam un līdzībai. Un Dievs mūs tieši tādus ir radījis – pēc Sava tēla un līdzības. Bet tad, kad caur nepaklausību pasaulē ienāca grēks, cilvēks pazaudēja šo Dieva tēlu sevī. Taču, Dievs sūtīja Jēzu Kristu uz zemi tieši tālab, lai atgrieztu un atjaunotu cilvēkā zaudēto Dieva tēlu. Tāpēc, pirmais, kas mums nepieciešams, tas ir – atjaunot mūsos Dieva tēlu un Dieva līdzību. Tā arī ir būtība mūsu sadraudzībai ar Dievu. Tas arī ir iemesls, kālab mēs vingrināmies veicot dažādus garīgos vingrinājumus, tādus kā – Bībeles lasīšana, lūgšana, gavēnis, dievkalpojumu apmeklēšana u.c.. Tas viss tiek darīts tālab, lai mēs varētu garīgi pieaugt. Bet garīgās izaugsmes jēga un būtība ir tajā, lai mēs pielīdzinātos Jēzus Kristus tēlam un līdzībai. Tas viss ir svarīgs faktors tam, lai mums būtu vara no Dieva un mēs varētu valdīt uz zemes un funkcionēt savā aicinājumā. Tad, kad debesis atbalsta mūs, Dievs sūta uz zemi savus eņģeļus, lai tie atbalstītu mūs un atnestu debesu apstiprinājumu. Bībele Dieva eņģeļus sauc par kalpotājiem gariem. Bet mums ir jāsaprot, ka Dieva eņģeļi klausa tikai Dieva vārdam. Tālab, atkarībā no tā, kādā mērā mēs paši pakļausimies Dieva likumam, tādā mērā arī Dieva eņģeļi atbalstīs mūs un izpildīs tos likumus, kurus mēs dosim kā ķēniņi. Un kā jau mēs runājām, vispirms mums jābūt priesteriem, un tikai tad – ķēniņiem. Kā priesteri mēs atbalstām un veidojam pareizas personīgās attiecības ar Dievu, mēs staigājam paklausībā Viņam, un mēs pakļaujamies Viņa vārdam. Mēs maināmies un mūsu daba topam līdzīga Viņa mīlestības un taisnības dabai. Bet kā ķēniņi mēs veicinām savas spējas Dieva spējās, kas apslēptas mūsos. Mūsu Dievs ir ne vien Svēts un ir ne tikai Mīlestība, mūsu Dievs ir arī spēka Dievs. Un mēs kā ķēniņi parādām vai paužam Viņa spēku un Viņa spējas, Viņa varu, mēs spriežam tiesu, lai stātos pretī jebkuram spēkam un jebkādam šķērslim, kurš mēģina apturēt Dieva darbus uz zemes. Mēs apgāžam jebkurus nodomus, kuri vērsti pret Dieva atziņu vai pret Dieva gribu. Mēs paplašinām ķēniņu Ķēniņa ietekmi dažādās vietās uz zemes. Tās ir mūsu kā ķēniņu funkcijas. Bet, būdami ķēniņi, mēs valdām caur to, ka mēs pieaugam Dieva gudrībā. 
„ Manā rīcībā ir abi – tiklab padoms, kā darbs, man pieder saprāts un vara. Ar manu palīdzību valda ķēniņi un padomnieki dod tiesas un dod likumus. Uz mani balstīdamies, valda lielkungi un dižciltīgie, visi zemes soģi.” (Salamana pam.8:14-16).
 Šai Rakstu vietā mēs redzam, ka mēs kā ķēniņi varam demonstrēt savu varu caur to, ko mēs runājam. Mēs ieviešam vai nostiprinām Dieva likumu. Analogas domas mēs redzam arī grāmatā Salamans Mācītājs: 
„Patiesi, ķēniņa vārds ir vara, un kas var viņam sacīt: ko tu īsti dari?” (Salamans Mācītājs 8:4).
 Kā ķēniņi mēs pasludinām Dieva patiesību, un pasludinātais tiek apstiprināts. Bet, esot ķēniņiem, mums jāsaprot, ka mūsu lomai, funkcijām un mūsu efektivitātei kā ķēniņiem, – tam visam jāsakņojas Dieva dabā. Un tieši Dieva dabai ir jābūt par motivāciju visai mūsu darbībai. Dieva daba mūsos būs tādā mērā, kādā mērā mēs pielīdzināsimies Dievam. Ir svarīgi, lai to saprastu ikviens no mums.  Rīt mēs turpināsim attīstīt šo domu! Lai Dievs bagātīgi svētī katru no jums! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Jo vairāk mēs sadarbosimies ar Dievu, jo vairāk mēs redzēsim piepildāmies pravietojumus!

    Kas ir kustība? Tā ir tad, kad cilvēki, acīmredzamo pārmaiņu dēļ, kas sākušas notikt ar viņiem un caur viņiem, vairs nevar palikt vienaldzīgi attiecībā pret Dievu. Šodien cilvēki dzīvo iegrimuši savās problēmās un savā pasaulē, tā, it kā Dievs vispār neeksistētu. Viņi turpina izmantot savā vārdu krājumā reliģiozas dežūrfrāzes – „nedod Dievs”, „paldies Dievam”, bet sirdī – Dievs viņiem ir ļoti tālu. Tas viss ir tikai tāpēc, ka viņi vēl nav pieskārušies patiesajam Dievam, Kurš ir gādīgs Tēvs. Viņi vēl nav piedzīvojuši Viņa spēku un Dievu – kā Visuvareno brīnumu Radītāju.
  • Kad jūs Dievam sakāt „Jā!”, tad arī apstākļi jums sacīs: „Jā, kungs!”

    Pateikt Dievam „Jā!” – tas ne vienmēr ir viegli, tas prasīs to, lai jūs atsakāties no personīgās gribas. Bet, svarīgi ir zināt, ka balva par to būs krietni lielāka, kā pati cena.Kur, attiecībā pret savu Dievišķo mērķi uz zemes, šodien atrodaties jūs? Vai jūs zināt, kāpēc jūs vēl joprojām atrodaties dzīvo vidū? Vai esat gatavi nomirt sev, vai arī joprojām esat pilni patmīlības? Vai jūs joprojām esat baiļu un šīs pasaules valstības likumu saistīti tādā mērā, ka nevarat sevi pakļaut Dieva aicinājumam? Vai jums ir laiks tam, lai kalpotu Dievam, vai arī jūs esat pārāk aizņemti ar citām lietām, kuras jums ir krietni svarīgākas? Kamēr vēl ir laiks, kamēr vēl ir diena, atbildiet uz šiem jautājumiem, jo iestāsies nakts, kad jau vairs neviens neko nevarēs izdarīt.
  • Dieva gribas svarīgums!

    Šodien es gribētu uzsākt sarunu par tēmu: „Dieva gribas svarīgums!”Svētajos Rakstos ir teikts:„Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs! Kungs! – ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara Mana Debesu Tēva prātu.”(Mateja 7:21).Bībele katru no mums aicina uz saprātīgumu, it īpaši tajā, lai izzinātu Dieva gribu savai dzīvei.„Tad nu raugaities nopietni uz to, kā dzīvojat: nevis kā negudri, bet kā gudri; izmantojiet laiku, jo šīs dienas ir ļaunas! Tāpēc nepadodieties neprātam, bet centieties saprast, kāds ir jūsu Kunga prāts.”(Efeziešiem 5:15-17).
  • Ko mums darīt priekš tā, lai atnāktu atmoda un piepildītu mūsu pilsētas?

    Jēzus atnāca uz zemi, Viņš nomira par cilvēkiem Krustā ne tāpēc, lai cilvēki būtu reliģiozi un paliktu vienaldzīgi attiecībā pret Dievu. Nē, Jēzus atnāca, lai Viņa slava piepildītu zemi tā, kā upes piepilda jūru.Ar Savu piemēru Jēzus parādīja mums to, kā mums ir jārīkojas. Lai kur arī Jēzus atnāca, visur sākās kustība! Lai kur arī Jēzus atnāca, vienmēr bija reakcija, kā pozitīva, tā arī negatīva. Vieni sacīja: „Lūk, Mesija, lūk, atbilde, īstais Dieva Dēls!” Citi sacīja: „Viņš ir velna apsēsts, Viņš ir grēcinieks, Viņš ir Dieva zaimotājs, Viņu vajag nogalināt.”
  • Īstais vai patiesais prieks – tas ir spēks, kurš palīdz mums virzīties uz mērķi līdz galam

    Jēzus priecājas līdz pat šim brīdim, – kad Dieva griba uz zemes piepildās tāpat, kā debesīs.Vai nevēlaties sagādāt Dievam vairāk prieka? Tad ziedojiet sevi tam, lai atrastu un piepildītu Viņa gribu savai dzīvei.Piemēram, jūs varat ziedot savu dzīvi tam, lai darītu visu iespējamo priekš tā, lai pievilktu grēciniekus Debesu Valstībai. Līdz pat šim brīdim debesis priecājas ik reiz, kad uz zemes kaut viens grēcinieks nožēlo grēkus.
  • Dievbijība II

    Piesaukt Dievu – tas nozīmē stabilas lūgšanu dzīves esību.Lūgšana tuvina mūs Dievam un atbrīvo Viņa nodrošinājumu, jo Viņš ir tuvu visiem tiem, kuri piesauc Viņu.Vēl mēs runājām par to, ka mūsu nodrošinājums ir atkarīgs ne tikai no mūsu prasmes piesaukt Dievu Vārdu, bet arī no mūsu dievbijības pakāpes.Bīties Dievu – tas nozīmē novērstie no ļauna, darīt labu, meklēt mieru un dzīties pēc miera. Dievišķais nodrošinājums un garš mūžs – tā ir balva tiem, kuri bīstas Dievu. Tāpat mēs runājām par to, ka Dievam ir noslēpumi, kuri domātie tiem ļaudīm, kuri ir ziedojušies, tiem, kuri piesauc Viņa Vārdu un staigā Dievbijībā.