Kāds ir Dieva nodoms cilvēkam uz šīs zemes

Sveicu jūs, dārgie draugi, šai brīnišķīgajā dienā! Mēs turpinām runāt par to, kāds ir Dieva nodoms cilvēkam uz šīs zemes. Mēs ar jums ieraudzījām, ka, lai cilvēks būtu spējīgs piepildīt savu aicinājumu uz zemes, Dievs viņu ir radījis pēc Sava tēla un līdzības. Tas ir pirmais nepieciešamais noteikums tam, lai cilvēks varētu piepildīt savu misiju uz zemes. Otrkārt, mēs ieraudzījām, ka pateicoties tam, ka cilvēks tika radīts pēc Dieva tēla un līdzības, Dievs varēja svētīt cilvēku. Dievs Savā vārdā mums parāda, ka, ja cilvēks virzīsies savā aicinājumā, tad visi eņģeļi palīdzēs viņam, tad debesis atbalstīs un palīdzēs cilvēkam tajā, ko viņš dara. Lai mēs varētu nest sevī un izplatīt ap sevi dzīvību, lai mēs varētu būt ķēniņi un priesteri uz zemes, ļoti svarīgi ir, lai mūsos būtu Dieva tēls un līdzība. Tomēr, mēs zinām, ka caur nepaklausību Ādams un Ieva zaudēja savas tiesības pārvaldīt zemi. Nepaklausības dēļ viņi pazaudēja Dieva dabu un tēlu sevī, kā arī varu, ko Dievs viņiem deva, lai tie piepildītu savu misiju uz zemes. Bet slava Dievam par Viņa žēlastību, par to, ka caur Jēzus Kristus upuri Dievs atdeva cilvēkam to, kas tika pazaudēts grēkā krišanas dēļ. Jēzus Kristus atjaunoja mums attiecības ar Dievu, atjaunoja mums spēju kļūt līdzīgiem Dieva tēlam un līdzībai. Bez tam, Jēzus atjaunoja cilvēkiem varu piepildīt savu aicinājumu uz zemes, – un ne tikai, kā priesteriem, kuri tuvojas Dievam, bet arī kā ķēniņiem. Par to mēs lasām Vēstulē Korintiešiem: 
„Un, tāpat kā esam nesuši zemes cilvēka tēlu, tā arī nesīsim Tā tēlu, kas no debesīm.” (1.Korintiešiem 15:49).
 Te tiek runāts par to, ka mēs visi nesām sevī kritušā Ādama tēlu, jo mēs visi piedzimām grēkā. Bet viss mainījās brīdī, kad uz zemes atnāca Jēzus. Jēzus atnāca tālab, lai atjaunotu mūsos debesu tēlu, kas bija Ādamam līdz grēkā krišanas – Dieva tēlu un līdzību. Un tagad – caur grēku nožēlu par saviem grēkiem un caur ticību uz Jēzu Kristu – mēs saņemam iespēju no jauna būt sadraudzībā ar Dievu un nest sevī šo debesu tēlu – Dieva tēlu un līdzību, kura personificē Dieva dabu un Viņa raksturu. Bībelē ir teikts: 
„ Un no Jēzus Kristus, kas ir uzticīgais liecinieks, mirušo pirmdzimtais, zemes ķēniņu valdnieks. Viņam, kas mūs mīlējis, kas mūs ar Savām asinīm atsvabinājis no mūsu grēkiem un kas mūs darījis par ķēniņiem, par priesteriem Dievam, Savam Tēvam, Viņam lai ir slava un vara mūžu mūžos! Āmen!” (Jāņa atklāsmes gr.1:5-6).
 Te mēs redzam, ka pēc Jēzus Kristus atnākšanas uz zemes, Viņš ne tikai atjaunoja mūsos Dieva tēlu un līdzību, tas nozīmē – darīja mūs par priesteriem, bet Jēzus darīja mūs arī par ķēniņiem. Dievs darīja mūs par ķēniņiem ar konkrētu mērķi – lai mēs līdz ar Viņu valdītu uz zemes. Pēc tam, kad Jēzus bija pabeidzis Savu kalpošanu uz zemes, Viņš sapulcināja Savus mācekļus un teica tiem pēdējos vārdus – Savu pavēli par viņu misiju uz zemes un noteikumiem, kuri nepieciešami tam, lai viņi varētu piepildīt savu misiju. 
„ Un Jēzus piegāja pie tiem un uzrunāja tos, sacīdams: “Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes. Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam.” (Mateja 28:18-20).
 Mēs redzam, ka Jēzus atjaunoja mūsu sadraudzību ar Dievu, un tagam mums ir dota vara no Dieva, lai atjaunotu savu sākotnējo statusu, kādu Dievs bija dāvājis Ādamam. Šis status uzliek mums zināmus pienākumus – augļoties, vairoties, piepildīt zemi, pakļaut to un valdīt pār visiem Dieva darbiem uz zemes. 
„ Un Dievs tos svētīja un sacīja uz tiem: “Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un katru dzīvu radījumu, kas rāpo pa zemi.” (1.Mozus 1:28).
 Dievs piešķir mums varu un spēju pārvaldīt zemi Viņa labad. Taču ļoti svarīgi ir zināt arī to, ka mūsu glābšanas mērķis sastāv ne tikai no tā, lai mēs pēc nāves dotos uz debesīm, bet patiesais mūsu glābšanas mērķis ir – lai mēs kļūtu par Dieva ķēniņiem un priesteriem uz zemes, lai mēs pārvaldītu zemi Viņa labā un pakļautu šo zemi un visas valstības mūsu Kungam Jēzum Kristum. Rīt mēs turpināsim sarunu par šo tēmu! Lai Dievs jūs bagātīgi svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Jēzus var iziet cauri tam, kam cits neviens nevar iziet cauri

    Vai jūs tagad atrodaties situācijā, par kuru visi saka, ka uz šo situāciju nav atbildes nevienam cilvēkam? Vai sātans ir iekarojis jūsu dzīvi, ģimeni, biznesu, bērnus vai kalpošanu? Vai esat sapinušies kādās lietās, vai zaudējuši jebkādu cerību, lai izietu no ļoti sarežģītas situācijas, kurā tagad atrodaties?
  • Padomu došana jeb konsultēšana III

    Viena no nepieciešamajām prasmēm ir māka uzklausīt cilvēkus, sadzirdēt viņu sirds balsi, saskatīt viņu pārdzīvojumus un jūtas, lai pēc tam viņiem palīdzētu. Otrkārt, mums ir jāpalīdz cilvēkiem paraudzīties uz esošo problēmu no citas perspektīvas. Ir ne tikai jānorāda uz esošo problēmu, bet arī jāparāda, ka problēmu avots ir, piemēram, viņa tagadējais dzīves stils jeb viņa pieeja situācijai. Šodien aicinu jūs pievērsties nākamajai Rakstu vietai.
  • Pasaules gudrība un Dieva gudrība

    Dieva gudrība atšķiras no šīs pasaules gudrības ar to, ka tā ir apslēpta no visiem līdz tam laikam, kamēr Pats Dievs to neatklās cilvēkiem. Kas attiecas uz šīs pasaules gudrību, tad tā ir cilvēciska gudrība, kas ir uztverama ar pieciem maņu orgāniem (redze, dzirde, oža, garša un tauste), kuri ir dabiskie gudrības iegūšanas kanāli.Atšķirībā no Dieva gudrības, kas ir paredzēta mūsu celšanai godā, šīs pasaules gudrība ir pārejoša gudrība. Bībele saka, ka „Dieva ģeķība ir gudrāka par cilvēkiem, un Dieva nespēks ir stiprāks par cilvēka spēku”, jo vairāk Viņa gudrība. Dieva gudrība ir daudz pārāka par cilvēka gudrību. Interesanti ir tas, ka Dievs ir gatavs padalīties ar mums Savā gudrībā, ja mēs pēc tā slāpsim.
  • No sākuma iekarosim cilvēku sirdis..

    Šodien es gribētu uzsākt sarunu par Ābrahāma dzīvi. Dievs vēlas mums atklāt kādus ļoti svarīgus principus no Ābrahāma dzīves un viņa attiecībām ar Dievu. „Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu. Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību. Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.” (1. Mozus, 12:1-3).
  • Paradums – ir zināšanu, iemaņu un vēlēšanās krustojums III

    Ja mēs vēlamies efektīvu lūgšanu dzīvi, lūgšanai ir jākļūst par mūsu ieradumu. Lai tā notiktu, mums ir jābūt lūgšanu iemaņām, prasmei. Iemaņas dara mums zināmu to, kā vajag darīt to, kas mums jādara. Ja tu zini, ko vajag darīt, ja zini, kāpēc to vajag darīt, bet nezini, KĀ to vajag darīt, – tu nespēsi to padarīt par ieradumu. Tu nevarēsi uzzināt, kā vajag kaut ko darīt, līdz tam brīdim, kamēr nesāksi to darīt. Es neuzzināšu, kā vajag lūgt, līdz brīdim, kamēr es nesākšu lūgt. Esmu pārliecināts, ka mēs jau vismaz kaut ko zinām par lūgšanu. To, ko tu jau zini, tu vari sākt pielietot praksē. Un tādā veidā, atnāk iemaņas, prasme. Iemaņas atnāk no pastāvīgas zināšanu pielietošanas praksē.
  • Dievam ir svarīgi, kāds ir mūsu lūpu vai mutes auglis

    Daudzi ticīgie visā pasaulē arī ir izbaudījuši līdzīgu lūgšanu spēku un ietekmi, redzot to, kā daudzi cilvēki atnāk pie Jēzus. Tieši caur pastiprinātām un neatlaidīgām lūgšanām daudzu to cilvēku dzīvēs, par kuriem regulāri tika aizlūgts, tika sagrauti tumsības spēki. Pārliecināties par to un piedzīvot to varat arī jūs paši.