Ko nozīmē uzņemties personīgo atbildību

Dārgie brāļi un māsas, sveicinu jūs šodien mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdā!Tas nav noslēpums, ka Dievs priecājās par Jūsu dzīves piepildījumu un veiksmi. Tomēr tas nenotiks, ja vien  jūs neuzņemsieties personīgo atbildību par savu dzīvi. Šodien es vēlos lai mēs īsumā iztirzātu, ko nozīmē uzņemties personīgo atbildību. Ja atceraties, tad vakardien runājām par to, ka cilvēku samaitā nevis tas kādas darbības tiek vērstas uz šo cilvēku, bet tas kāda ir šī cilvēka reakcija uz šo darbību. Nākamajā Rakstu vietā mēs redzēsim,  ka ne vīrietis ne sieviete nevēlējās uzņemties personīgo atbildību par savu rīcību. 
„ Un cilvēks sacīja: “Tā sieva, ko Tu man devi, lai viņa būtu ar mani, tā man deva no tā koka, un es ēdu.”  Un Dievs Tas Kungs sacīja sievai: “Ko tu esi darījusi?” Un sieva sacīja: “Čūska mani pievīla, un es ēdu.””  (1.Mozus 3:12-13)
Citiem vārdiem runājot, šie cilvēki teica, ka mēs neesam atbildīgi par to ko ēdām. Pēc viņu domām, kāds cits ir atbildīgs par to. Viņi tā sprieda  tādēļ, ka nesaprata ko nozīmē uzņemties personīgo atbildību.Personīgās atbildības uzņemšanās sevī ietver:
  • Atzīt, ka pats esi atbildīgs par lēmumiem savā dzīvē.
  • Atzīt, ka esi atbildīgs par to ko tu izvēlies just vai domāt.
  • Atzīt, ka tu esi tas, kas izvēlas savas dzīves virzienu.
  • Atzīt, ka tu nevari vainot citus par lēmumiem ko tu pats esi pieņēmis.
  • Noņemt aizsardzības masku un beigt pamatot to kādēļ citi būtu atbildīgi par to kas tu esi, kas ar tevi ir noticis vai kas tu varētu kļūt.
  •  Runājot par savas darbības sekām atbildības pirkstu vērst virzienā no citiem uz sevi.
  • Izprast, ka tu pats nosaki to ko jūti par notikumiem vai darbībām kas vērstas uz tevi, pat neskatoties uz to cik negatīvi tie varētu šķist.
  • Atzīt, ka pats esi sev labākais uzmundrinātājs. Nav saprātīgi un veselīgi būt atkarīgam no citu cilvēku uzmundrinājuma, bez kura tu nevari justies lieliski.
  •  Nenožēlot un neapraudāt  to cik slikti pret tevi ir izturējušies un cik daudz tev ir dzīvē darīts pāri, bet paņemt kontroli savās rokās, ieraudzīt jēgu un nospraust virzienu.
  • Atteikties no savas pārmērīgās atbildības uzņemšanās par citiem.
  • Aizsargāt, kā arī kopt savu veselību un emocionālo pašsajūtu.
  • Godīgi izanalizēt visas savas stiprās puses, dotības, talantus, labās īpašības un pozitīvos momentus.
  • Attīstīt pozitīvu attieksmi, veselīgu pašnovērtējumu, lai sekmētu savu personīgo attīstību un izaugsmi.
  • Atteikties no aizvainojuma un dusmām uz tiem, kas pagātnē tavā labā ir darījuši visu kas ir viņu spēkos, saskaņā ar savu pieredzi un zināšanām.
  • Tikt galā ar dusmām, naidu, pesimismu, un depresiju no pagātnes ievainojumiem, sāpēm, izmantošanas, sliktas attieksmes un maldināšanas.
Dieva vārds šodienai jums ir sekojošs: vai jūs uzņematies personīgo atbildību par savu dzīvi, vai arī vēl aizvien noveļat atbildību uz citiem? Pirms nākamreiz jūs vērsīsieties ar apvainojumiem pret citiem, atcerieties, ka jums ir pilnīga atbildība par savu attieksmi vai rīcību. Neviens cits kā tikai jūs esat atbildīgs par savām domām, vārdiem un rīcību. Vēlu jums svētīgu dienu! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dzīve bez lūgšanas – tas ir ceļš uz nekurieni

    Pēc grēku nožēlas, es sāku celt savu lūgšanu dzīvi. Mums ir jāzina, ka Dievs neatsakās no mums pat tad, kad mēs dzīvojam bez lūgšanām. Dievs ir pacietīgs, un Viņš vēlas, lai es izprotu to, ka bez lūgšanas es būšu garīgi vājš un nespēšu ieiet tajā, ko Viņš man sagatavojis. Tieši efektīva lūgšana ierīkos, ietaisīs man ceļu un palīdzēs man palaist Dievu savā priekšā. Dievs gaida, lai es to saprotu. Viņš ir labs pret Saviem bērniem, bet Viņa labvēlībai ir jāved mūs pie grēku nožēlas. Tas ir tas, ko tik daudz cilvēku nesaprot. Dažkārt tu dari to, ko Dievs saka nedarīt, un tik un tā jūti, ka viss norit normāli, un tu saki: „Viss ir kārtībā, bet es domāju, ka viss būs pavisam slikti.” Dažus cilvēkus tas ieved maldos. Dieva labvēlība nav domāta tam, lai tu turpinātu grēkot, bet tam, lai tu nožēlotu grēkus.
  • Dievs grib, lai jūs ne tikai iepazīstat Viņa gribu, bet arī pieaugat Dieva, kā Personības, atziņā

    „Turiet, mani brāļi, to par lielu prieku, ka jūs krītat dažādās kārdināšanās, zinādami, ka jūsu ticības pārbaudīšana rada izturību. Bet izturība lai parādās darbā līdz galam, ka jūs būtu pilnīgi caurcaurim un jums nebūtu nekāda trūkuma.”(Jēkaba 1:2-4).Dieva atziņa un Viņa gribas izzināšana dara cilvēku par spēcīgu personību, kuru dzīves apstākļi nevar salauzt. Tieši jūs varat kļūt par tādiem cilvēkiem, ja vien jūs pieaugsiet Dieva atziņā, izzināsiet it visā Viņa gribu un rīkosieties saskaņā ar šo gribu.
  • Ja gribi būt efektīvs kalpošanā Dievam, ja vēlies redzēt veiksmi savā dzīvē, – lūdz!

    Pēc tam, kad Jēzus bija lūdzis, – nolaidās Svētais Gars un Jēzus piepildījās ar Svēto Garu. Mēs jau runājām par to, ka tad, kad mēs lūdzam, mēs piepildāmies ar Svēto Garu, piepildāmies ar Dieva gudrību un spēku. Gribu piezīmēt, ka nav svarīgi, kā tu jūties lūgšanas laikā. Mēs nedzīvojam pēc sajūtām, bet ticībā. Pēc tam, kad Jēzus bija piepildījies ar Svēto Garu, Viņš tika Gara vadīts uz tuksnesi, kur Viņš lūdza un gavēja. Mēs redzam, ka Jēzus atkal lūdza.
  • Vienotības svarīgums

    Šajā Rakstu vietā mēs lasām, ka cilvēkiem bija kopīgs mērķis un viena valoda, ka viņi bija stingri apņēmušies panākt iecerēto, tāpēc ir teikts, ka „tas ir tikai sākums viņu rīcībai, un turpmāk nekas, ko tie nodomājuši, vairs nebūs tiem neiespējams”. Dievs teica, ka šīs vienotības dēļ viņiem izdosies viss, ko tie nodomājuši. Bībelē Dievs ļoti bieži Savai tautai atgādina par vienotību. Vienotība ir ļoti svarīgs faktors, kas ļauj mums kā Dieva tautai jeb draudzei uz zemes īstenot Viņa gribu un savu aicinājumu.
  • Lai jūs varētu baudīt Dieva labvēlību, jums jāattīsta sevī Dievišķais raksturs

    Mums jau ir skaidrs, kādu lomu, Dieva labvēlības atbrīvošanā cilvēka dzīvē, spēlē sēšanas un pļaušanas likums, kā arī pateicība. Noslēgumā, vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka cilvēka raksturs var vai nu paātrināt, vai kavēt labvēlības darbību cilvēka dzīvē.Lai staigātu labvēlībā, gan Dieva, gan cilvēku priekšā, nepieciešams kļūt par cilvēku ar Dievišķu raksturu. Jāzeps, par kuru mēs tik daudz runājām, bija cilvēks ar Dievišķu raksturu. Viņš bija dievbijīgs un Dievu mīlošs cilvēks. Jāzeps bija godīgs un uzticams cilvēks, tāds, kura teiktajam vārdam varēja uzticēties. Tieši tāpēc, Potifars uzticēja viņam visu savu īpašumu un pat nepieļāva domu, ka tas varētu aizbēgt no viņa vai nodot viņu.
  • Analizē savu darbību un savas dienas! II

    Pirmais, kas mums jāierauga, lai spētu analizēt savu dienu, ir tas, ka Dievam bija plāns tam, ko Viņš vēlējās iegūt. Viņam bija plāns, sapņi vai iztēle par to pasauli, kuru Viņš vēlējās radīt. Mēs nespēsim efektīvi analizēt savu dienu, savu laiku, savu dzīvi bez precīza plāna. Tālab, pirmais, ar ko jāsāk savas dzīves analīze, ir jautājums par plāniem savai dzīvei. Uzdodiet sev šādu jautājumu : „Vai man ir plāns savai dzīvei?”