Author: Mācītājs Rufus Adžiboije

„…. kas nes augļus, iztīra, lai tas jo vairāk augļu nestu.”(Jāņa 15:2).

Ja jūs jau redzat kādus augļus savā dzīvē un kalpošanā Dievam, ja jūsu dzīve jau atspoguļo Dieva labo smaržu un Dieva slavu, – tas ir ļoti labi. Un tomēr, Jēzus saka, ka jūs varat nest vairāk augļu salīdzinājumā ar to, ko jūs šobrīd darāt. Jūs nedrīkstat apstāties pie sasniegtā rezultāta, jo jūsu potenciāls vēl nav izsmelts. Dievs var dot jums daudz vairāk par to, kas jums šobrīd ir.

Nepateicība atver durvis ļaunumam mūsu dzīvēs .

« Esiet skaidrā prātā, esiet modrīgi! Jūsu pretinieks velns staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt. ». (1Pēt.5:8).

Dzīvei bez pateicības ir nopietnas sekas un tikai neprātīgs cilvēks var novēlēt sev tādu dzīvi. Nepateicība aizved cilvēku prom no Dieva gribas.

« Bet drīzi viņi aizmirsa Viņa darbus un nenogaidīja, ko Viņš bija lēmis ». (Ps.106:13-14) .

Apsardzība zem Dieva slavas mākoņa.
„Un Dieva eņģelis, kas bija gājis Israēla pulkam pa priekšu, cēlās un nostājās aiz viņiem; arī mākoņu stabs, kas bija viņu priekšā, cēlās un nostājās aiz viņiem.”(2.Mozus 14:19).

Dievs tik daudz ko izdarīja Jāzepa labā. Neskatoties uz to, ka brāļi gribēja nogalināt Jāzepu, Dievs saglabāja viņam dzīvību. Kad Jāzeps tika pārdots verdzībā, Dievs viņam izrādīja labvēlību. Dievs tik ļoti svētīja Jāzepa roku darbu, ka kungs iecēla viņu par pārvaldnieku saviem īpašumiem. Jāzeps nekad neaizmirsa šīs Dieva svētības. Apjausma par Dieva žēlastību piepildīja Jāzepa sirdi ar pateicību Dievam un savam kungam. Tieši pateicīga sirds neļāva Jāzepam ievainot vai apbēdināt Dievu.

Pielūgsme – tā ir dzīve, kas ziedota Dievam un ciešas attiecības ar Radītāju.

Bībele saka, ka Dievs meklē Sev pielūdzējus.

„ Bet stunda nāk un ir jau klāt, kad īstie dievlūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā. Jo Tēvs tādus meklē, kas Viņu tā pielūdz. Dievs ir Gars, un, kas Viņu pielūdz, tiem To būs pielūgt garā un patiesībā.” (Jāņa 4:23-24).

Cilvēks var teikt: „Neskatoties uz to, ka es pats jau lūdzu un arī draudzē par mani lūdza, man joprojām nav darba.” Vai arī cilvēks var teikt tā: „Paldies Tev, Kungs, par to, ka man ir ēdiens katrai dienai.” Vai pamanījāt atšķirību? Pirmajā gadījumā mēs dzirdam kurnēšanu, bet otrajā – pateicību.

Vai tiešām ir tik svarīgi un nepieciešami pateikties Dievam par to, ka mums ik dienu ir ēdiens? Noteikti, jo daudziem nav ko ēst.

Iespējams, ka arī tev mājās šobrīd nekā nav, kā tikai sāls un cukurs. Pateicies par to, kas tev ir, un tad tu ieraudzīsi, ko Dievs ar šo mazumiņu izdarīs. Vienmēr atrodi iemeslu, par ko pateikties Dievam.

Pāvils teica:
„Patiesi, lielu ieguvumu dod dievbijība ar pieticību.” (1.Timotejam 6:6).

Daudzi no mums nepateicas Dievam kā pienākas, tāpēc ka neglabā dārgu atmiņā to ko Dievs jau ir izdarījis vai dara patreiz. Mēs aizmirstam tāpēc ka nepierakstām. Kad es biju pusaudzis, mēs bieži dziedājām dziesmu ar sekojošiem vārdiem:” Skaiti savas svētības, sauc katru to vārdā, vienu pēc otras, un tu būsi pārsteigts par to ko Dievs ir paveicis!”

Un tālab, nežēlojies vairs par savām problēmām vai grūtībām, bet labāk meklē iemeslu lai pateiktos! Atrodi iemeslu tam, lai, neskatoties uz saviem apstākļiem, priecātos un dotu slavu Dievam. Un tieši tad tu atklāsi, ka Tas Kungs ir – tavs spēks un Tas, Kurš dara tavas kājas, kā stirnai, pārvēršot to, kas tev labas, vēl labākā, un tavu labāko – vislabākajā! Dievs var pavairot tavu „daudz” lielākā vairumā un tavu „lielāko vairumu” lielum lielā vairumā! Neatņem sev spēku! Prieks tai Kungā ir tavs spēks un stiprinājums!