Author: Mācītājs Rufus Adžiboije

Dievs Savā vārdā saka, ka mēs esam, – svešinieki un piedzīvotāji(ceļinieki), tāpēc pieliksim visu savu piepūli, lai mēs redzētu sevi par tādiem. Tad mēs līdzināsimies tiem, kuri meklē debesu tēviju un nevēlas atgriezties turp, no kurienes viņi aizgājuši, tiem, kuri tiecas uz labāko, tas ir – uz debesu tēviju.Dievs nekaunas par tiem cilvēkiem, kuri ir pestīšanas cerības pilni. Viņš ar sajūsmu sauc Sevi par viņu Dievu, un viņiem Viņš ir sagatavojis pilsētu – patvērumu, kurā viņi varēs atrasties drošībā vētras laikā, plūdos vai bada laikā. Dievs viņu dvēselēm ir sagatavojis mūžīgo mieru un acīmredzamu uzvaru.

Cerība palīdz mums būt mierā jau šobrīd, kad mēs domājam par nākotni. Cerība vienmēr fokusē mūs uz nākotni, bet tā labvēlīgi ietekmē mūsu dzīvi jau šobrīd.

Lai mēs varētu efektīvi apbruņoties ar pestīšanas cerību, mums ir jāsaprot, kas mēs esam šajā pasaulē, un kā mums jālieto šis miers.

Pāvils sacīja:

„Un kas šo pasauli lieto, kā tādi, kas to nelieto, jo šīs pasaules kārtība paiet.”

(1.Korintiešiem 7:31).

Ābrahāma piemērs mums šodien ir kā modelis tam, kā mums jādzīvo šajā pasaulē, un vēl – tas palīdz mums izprast pestīšanas cerības lomu pēdējo laiku kaujā.

Tālab, ka Ābrahāmam bija pestīšanas cerība, viņš ne pie kā neturējās šajā pasaulē un neļāva bagātības valdzinājumam traucēt viņa attiecībām ar Dievu.

Ja tev ir pestīšanas cerība, tad dotajā brīdī tev ir viegli staigāt ticībā, un neatkarīgi no tā, kas tev ir vai kā tev nav, – tev ir viegli priecāties jau šobrīd.

„Bet mēs, kas piederam dienai, būsim skaidrā prātā! Tērpsimies ticības un mīlestības bruņās un uzliksim pestīšanas cerības bruņu cepuri! Jo Dievs mūs nav nolicis dusmībai, bet lai mēs iegūtu pestīšanu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, kas par mums ir miris, lai mēs kopā ar Viņu dzīvotu, vienalga, vai esam nomodā vai aizmiguši.”

Mēs jau daudz esam runājuši par ticības lomu un staigāšanu mīlestībā šajās pēdējās dienās. Šodien mēs uzsāksim sarunu par pestīšanas cerības lomu. Ticība ir vajadzīga tagadnei, pašreizējam brīdim. Ticībā, neatkarīgi no tā, kas notiek mums visapkārt, mums jau šobrīd ir dots miers. Ticībā mēs jau šobrīd ieejam Dieva mierā.

„Un, tāpēc, ka netaisnība ies vairumā, mīlestība daudzos izdzisīs.”

(Mateja 24:12). Bībeles tulkojumā krievu valodā „……pieaug nelikumības……..

Tad, kad netaisnība, nelikumības iet vairumā, tava mīlestība vai nu kļūst spēcīgāka, vai arī – atdziest. Tieši nelikumības aktivizē vai iedarbina tavu mīlestību. Ja tu neiemācīsies staigāt mīlestībā, tad brīdī, kad uzbruks ļaunums un netaisnība, tu atdzisīsi un kļūsi par nepiedošanas un rūgtuma vergu, un tas nozīmē, ka tu nevarēsi staigāt uzvarā, kuru Dievs tev ir sagatavojis.

Staigāšana mīlestībā darīs stipru un veselu mūsu garu. Stiprs, spēcīgs gars palīdzēs cilvēkam pārvarēt visas viņa slimības un kaites.

Bet, ja mēs savā sirdī ielaižam naidu, rūgtumu, atriebību, nepiedošanu, – tas viss salauž, satriec mūsu garu. Bet tad, kad mūsu gars ir salauzts, mēs nespējam pārvarēt grūtas situācijas un mēs zaudējam spēku un stiprumu. Tāpēc ir teikts: satriekts gars – kurš spēj to stiprināt? Neviens!

Ja tu nestaigāsi mīlestībā, tu kļūsi slims, aizkaitināts un tava sirds piepildīsies ar rūgtumu.

Ja tev ir ticība, bet tev nav mīlestības, tad, pēc Pāvila teiktā, tu esi – „skanošs varš vai šķindošs zvārgulis”, un tu – esi „nekas”. Ticība bez mīlestības nedarbojas, nestrādā. Tālab, tik svarīgi ir iemācīties staigāt mīlestībā. Jo citādi, mūsu sirds nebūs spējīga izturēt pēdējo laiku uzbrukumus. Ticība bez mīlestības nedarbosies!

Ko tu darīsi tad, kad cilvēki sāks tevi ienīst, vajāt vai zaimot? Vai tu apvainosies uz viņiem, vai arī meklēsi iespēju, kā viņiem atriebties vai izdarīt ko ļaunu? Tā ir miesas reakcija, miesīga cilvēka reakcija. Bībele saka, ka šāda reakcija atņems mums mieru un dzīvību.

Mīlestības princips pasargā mūsu sirdis, pasargā mūsu emocijas, mūsu dzīvi no traumām un rētām. Pēdējās dienās palielināsies ļaunums, naids, nodevība, cietsirdība, nepareizas attiecības cilvēku starpā. Jēzus negrēkoja, bet cilvēki tik un tā zaimoja, runāja ļaunu par Viņu. Bet, kā tad Viņš reaģēja uz šīm ļaunajām valodām, zaimiem? Viņš zaimots neatbildēja ar zaimiem, Viņš nekad ļaunu neuzvarēja ar ļaunu. Jēzus zināja, ka tas nedarbosies, bet tikai vairos ļaunuma, sāpju, emocionālo rētu un naida straumi tā cilvēka dzīvē, kurš mēģinās ļaunu uzvarēt ar ļaunu

„Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: tev būs savu tuvāku mīlēt un savu ienaidnieku ienīst. Bet Es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā…” (Mateja 5:43-44).

„Bet jums, Saviem klausītājiem, Es saku: mīliet savus ienaidniekus, darait labu tiem, kas jūs ienīst, svētījiet tos, kas jūs nolād, lūdziet par tiem, kas jūs kaitina.”(Lūkas 6:27-28).

Jēzus runāja par to, ka pēdējās dienās pasaule būs pilna ar naidu, meliem, nodevību, aizvainojumu un rūgtumu. Tiem cilvēkiem, kuri neiemācīsies staigāt mīlestībā, būs nopietnas problēmas šajās pēdējās dienās, – viņi sastapsies ar grēka spēku un nespēs tikt ar to galā, iegūs emocionālus ievainojumus, kuru dēļ saruks viņu dzīves. Sakarā ar to, ka pēdējos laikos plūdīs ļaunuma , naida, nodevības, nemieru un nepateicības straumes, tiem cilvēkiem, kuri neiemācīsies staigāt mīlestībā, būs sirdslēkmes, nervu sabrukumi.