Bet, kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts!

AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
Labdien, dārgie draugi! Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!Es lūdzu par to, lai Dieva spēks jūs pavada šai dienā un dāvā jums uzvaru it visā, ko uzsākat.Pāvils runā ar Timoteju par trim svarīgām lietām, kas nepieciešamas, lai satvertu mūžīgo dzīvību (turētos pie mūžīgās dzīvības) – nepieciešamību bēgt no grēka, tiekties pēc taisnības un cīnīties labo ticības cīņu.
„Bet tu, Dieva cilvēks, bēdz no šīm lietām: dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības, cīnies labo ticības cīņu, satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts, pats apliecinādams labo liecību daudzu liecinieku priekšā.” (1.Timotejam 6:11-2).
Bez tam mēs redzējām, ka Jēzus Kristus brīdināja mūs par to, ka pēdējās dienās vairosies dažādas nelikumības, kuru dēļ mīlestība daudzu sirdīs izdzisīs. Bet Jēzus runāja arī par to, ka, lai satvertu mūžīgo dzīvību, – mums ir jāpastāv (jāiztur) līdz galam.
„Un, tāpēc, ka netaisnība ies vairumā, mīlestība daudzos izdzisīs. Bet, kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts.” (Mateja 24:12-13).
Rodas jautājums, – kālab tik daudzi cilvēki uzsāk savu ceļu ar Dievu, bet, nonākuši dzīves krustcelēs, tik un tā nogriežas no šī ceļa un atgriežas vietā, no kuras tie izgājuši. Tas man atgādina stāstu par ebreju tautu.Ebreju tauta ilgstoši atradās Ēģiptes verdzībā. Ilgstoši viņus nomocīja smagos darbos, par kuriem viņiem neko nemaksāja. Israēla tauta sauca uz Dievu, un Dievs viņus atbrīvoja un izveda no Ēģiptes. Viņiem vajadzēja doties uz Apsolīto zemi. Veicot šo ceļu, viņi ik dienas tuvojās Apsolītai zemei. Viņiem vajadzēja daudz ko izciest, viņiem vajadzēja izvairīties vai bēgt no nepareizām lietām, nepareizām attiecībām, viņiem bija jāuzveic kurnēšana, nepateicība. Šajā ceļā uz Apsolīto zemi, Israēla tautai bija jāiegūst arvien plašākas un plašākas zināšanas par Dievu. Lūk, tas arī nozīmē – satvert mūžīgo dzīvību: mēs izglābāmies, mēs izgājām no savas garīgās Ēģiptes, no verdzības, un tagad mēs dodamies mūžīgās dzīvības ceļā. Šajā ceļā mums nāksies uzveikt ļoti daudzas lietas. Mums nāksies uzveikt lepnību, mūsu veco domāšanas veidu. Mums būs jāļauj mūsu zināšanām par Dievu (Dieva atziņai) mainīt mūs un tuvināt mūs tam tēlam, kuru Dievs mūsos vēlas izveidot, – Jēzus Kristus tēlu. Mums nāksies cīnīties ar visiem šiem ienaidniekiem.Bet mēs zinām, ka ebreju tautai nepietika pacietības.
„Kad tauta redzēja, ka Mozus kavējas nokāpt no kalna, tā sapulcējās pie Ārona un sacīja: “Celies un darini mums kādu dievu, kas būtu mūsu priekšā, jo mēs nezinām, kas ar šo Mozu, šo vīru, kas izveda mūs no Ēģiptes zemes, ir noticis.” (2.Mozus 32:1).
Mēs redzam, ka tautas pacietība ātri beidzās, viņi vēlējās redzēt drīzu iejaukšanos. Un tā kā tas nenotika, viņi nolēma, ka Dievs, Kurš izveda viņus no Ēģiptes, nav spējīgs viņus vest tālāk. Tāpēc viņi darināja sev citu dievu.Cik bieži arī šodien daudzi cilvēki, nonākuši kādā sarežģītā situācijā vai nepatīkamos apstākļos, sauc uz Dievu, bet tam neseko tūlītēja atbilde. Atrodoties līdzīgā situācijā, cilvēki bieži nocietinās un pamet mūžīgās dzīvības ceļu. Vai zināt, ka kristīgā dzīve, – tā ir cīņa. Pāvils Timotejam saka, ka vajag bēgt no grēka. Bet ar to nepietiek. Vēl Pāvils saka, ka vajag tiekties pēc taisnības un tiekties uz svētu dzīvi. Bet arī ar to nepietiek. Izņemot to visu, ir nepieciešams cīnīties. Taču ebreju tauta, kura gaidīja Mozus atgriešanos no kalna, nebija spējīga cīnīties, viņi rīkojās muļķīgi. Paldies Dievam par to, ka par dažiem no viņiem Viņš apžēlojās. Bet lielākā to cilvēku daļa, kuri izgāja no Ēģiptes, tā arī neiegāja Apsolītajā zemē. Dievs vēlas, lai mēs nostaigājam līdz galam mūžīgās dzīvības ceļu, kuru mēs ar jums esam uzsākuši iet.Mana lūgšana ir par to, lai katrs no jums, kurš jau pieņēmis Jēzu Kristu savā sirdī, kurš jau saņēmis šo mūžīgās dzīvības balvu, – lai jūs pastāvat (izturat) līdz galam. Tieši tāpēc Jēzus sacīja:
 „Bet, kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts.” (Mateja 24:13).
Dieva glābšana iesakņosies tevī atbilstoši tam, kā tu šajā mūžīgās dzīvības ceļā bēgsi no grēka, tieksies uz svētu dzīvi un cīnīsies labo ticības cīņu.Esiet svētīti!Turpināsim rīt!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Lūgšana – tā ir mūsu garīgā elpa

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 6 minutes
    Lūdz Dievam žēlastību, lai tu varētu organizēt savu efektīvo lūgšanu dzīvi. Esi šodien pret sevi godīgs. Vai tev ir efektīva lūgšanu dzīve, vai arī tava lūgšanu dzīve ir kļuvusi par rutīnu? Bet varbūt tev vispār nav lūgšanu attiecību ar Dievu? Tikai tu vari atbildēt uz šiem jautājumiem. Mēs daudz runājam par lūgšanām, mēs daudz klausāmies par lūgšanām, un mēs domājam, ka zinām, kas ir lūgšana, bet vai mēs praktizējam lūgšanas savā dzīvē? Mēs zinām, ka lūgšana ir nepieciešamas mūsu garīgajai dzīvībai, kā gaiss ir nepieciešams mūsu fiziskajai dzīvībai. Lai lūgtu, ir jābūt uzcītīgam, jābūt centīgam.

  • Māka izšķirt Dieva balsi palīdz mums būt efektīviem kalpošanā Dievam

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    Ja mēs esam iemācījušies dzirdēt Svētā Gara balsi, tad mēs būsim efektīvi Jēzus Kristus liecinieki.Mēs esam aicināti darīt Jēzus darbus.“Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie Tēva. “ (Jāņa 14:12).

  • Man patīk žēlastība un ne upuris

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 4 minutes
    „Un, kad Jēzus no turienes aizgāja, Viņš redzēja vienu cilvēku, vārdā Mateju, pie muitas būdas sēžam un saka uz to: “Nāc Man pakaļ.” Un tas cēlās un sekoja Viņam. Un notika, Tam viņa namā pie galda sēžot, redzi, daudz muitnieku un grēcinieku nāca un sēdēja līdz ar Jēzu un Viņa mācekļiem pie galda. Kad farizeji to redzēja, tie sacīja Viņa mācekļiem: “Kāpēc jūsu Mācītājs ēd kopā ar muitniekiem un grēciniekiem?” Bet Viņš, to dzirdēdams, sacīja: “Ne veseliem vajag ārsta, bet slimiem. Bet jūs eita un mācaities, ko tas nozīmē: Man patīk žēlastība un ne upuris. Jo Es neesmu nācis aicināt taisnos, bet grēciniekus.”(Mateja 9:9-13).

  • Lūgšana – tā ir divpusēja saruna

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    Es jau teicu, ka lūgšanā pats galvenais nav tas, ko es saku Dievam, bet tas, ko Viņš vēlas teikt man. Es paskaidošu kāpēc. Sakiet, lūdzu, ko jūs varat pateikt Dievam tādu, ko Viņš jau nezinātu? Visu to, ko jūs sakāt Dievam, Viņš jau zina. Tev tā šķiet, ka neviens nezina to, caur ko tu šobrīd ej, ka neviens nezina, kādas ir tavas problēmas, ka neviens nezina, cik tev ir grūti. Iespējams, ka neviens neko nezina, bet tikai ne Dievs. Dievs zina visu! Un pat vairāk, – Dievs zina izeju no šīs situācija. Tādā gadījumā, kas ir svarīgāk, atnākt uz lūgšanām, izteikties un aiziet?

  • Mēs maināmies iepazīstot Pašu Dievu un Viņa apsolījumus, tādejādi kļūstot par Dievišķās būtības līdzdalībniekiem

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    „Mums jau Viņa dievišķais spēks ir dāvinājis visu, kas vajadzīgs dzīvībai un dievbijībai Tā atziņā, kas mūs ir aicinājis ar Savu godību un spēku. Ar to Viņš mums ir dāvinājis ļoti lielus un dārgus apsolījumus, lai jums ar tiem būtu daļa pie dievišķas dabas, jums, kas esat izbēguši no tā posta, kas kārību dēļ ir pasaulē.”(2.Pētera 1:3-4).

  • Kā mēs varam staigāt piedošanā

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    Beidz attaisnot savu aizvainojumu.Ja mēs attaisnojam savu aizvainojumu, mums ir grūtāk tikt galā ar šo aizvainojumu. Savukārt, ja mēs izsūdzam jebkādu aizvainojuma izpausmi un uzlūkojam to kā grēku Dieva priekšā, tad mēs nostājamies uz piedošanas ceļa. Iespējams, ar mums ir rīkojušies negodīgi, bet tas tik un tā nedod mums tiesības nepiedot. Ja mūsu reakcija uz notiekošo nav tīkama Dievam, – un nepiedošana nekad nevar Dievam patikt, – mums ir jānožēlo šis grēks un jālūdz Viņam piedošana.