Bet, kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts!

Labdien, dārgie draugi! Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!Es lūdzu par to, lai Dieva spēks jūs pavada šai dienā un dāvā jums uzvaru it visā, ko uzsākat.Pāvils runā ar Timoteju par trim svarīgām lietām, kas nepieciešamas, lai satvertu mūžīgo dzīvību (turētos pie mūžīgās dzīvības) – nepieciešamību bēgt no grēka, tiekties pēc taisnības un cīnīties labo ticības cīņu.
„Bet tu, Dieva cilvēks, bēdz no šīm lietām: dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības, cīnies labo ticības cīņu, satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts, pats apliecinādams labo liecību daudzu liecinieku priekšā.” (1.Timotejam 6:11-2).
Bez tam mēs redzējām, ka Jēzus Kristus brīdināja mūs par to, ka pēdējās dienās vairosies dažādas nelikumības, kuru dēļ mīlestība daudzu sirdīs izdzisīs. Bet Jēzus runāja arī par to, ka, lai satvertu mūžīgo dzīvību, – mums ir jāpastāv (jāiztur) līdz galam.
„Un, tāpēc, ka netaisnība ies vairumā, mīlestība daudzos izdzisīs. Bet, kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts.” (Mateja 24:12-13).
Rodas jautājums, – kālab tik daudzi cilvēki uzsāk savu ceļu ar Dievu, bet, nonākuši dzīves krustcelēs, tik un tā nogriežas no šī ceļa un atgriežas vietā, no kuras tie izgājuši. Tas man atgādina stāstu par ebreju tautu.Ebreju tauta ilgstoši atradās Ēģiptes verdzībā. Ilgstoši viņus nomocīja smagos darbos, par kuriem viņiem neko nemaksāja. Israēla tauta sauca uz Dievu, un Dievs viņus atbrīvoja un izveda no Ēģiptes. Viņiem vajadzēja doties uz Apsolīto zemi. Veicot šo ceļu, viņi ik dienas tuvojās Apsolītai zemei. Viņiem vajadzēja daudz ko izciest, viņiem vajadzēja izvairīties vai bēgt no nepareizām lietām, nepareizām attiecībām, viņiem bija jāuzveic kurnēšana, nepateicība. Šajā ceļā uz Apsolīto zemi, Israēla tautai bija jāiegūst arvien plašākas un plašākas zināšanas par Dievu. Lūk, tas arī nozīmē – satvert mūžīgo dzīvību: mēs izglābāmies, mēs izgājām no savas garīgās Ēģiptes, no verdzības, un tagad mēs dodamies mūžīgās dzīvības ceļā. Šajā ceļā mums nāksies uzveikt ļoti daudzas lietas. Mums nāksies uzveikt lepnību, mūsu veco domāšanas veidu. Mums būs jāļauj mūsu zināšanām par Dievu (Dieva atziņai) mainīt mūs un tuvināt mūs tam tēlam, kuru Dievs mūsos vēlas izveidot, – Jēzus Kristus tēlu. Mums nāksies cīnīties ar visiem šiem ienaidniekiem.Bet mēs zinām, ka ebreju tautai nepietika pacietības.
„Kad tauta redzēja, ka Mozus kavējas nokāpt no kalna, tā sapulcējās pie Ārona un sacīja: “Celies un darini mums kādu dievu, kas būtu mūsu priekšā, jo mēs nezinām, kas ar šo Mozu, šo vīru, kas izveda mūs no Ēģiptes zemes, ir noticis.” (2.Mozus 32:1).
Mēs redzam, ka tautas pacietība ātri beidzās, viņi vēlējās redzēt drīzu iejaukšanos. Un tā kā tas nenotika, viņi nolēma, ka Dievs, Kurš izveda viņus no Ēģiptes, nav spējīgs viņus vest tālāk. Tāpēc viņi darināja sev citu dievu.Cik bieži arī šodien daudzi cilvēki, nonākuši kādā sarežģītā situācijā vai nepatīkamos apstākļos, sauc uz Dievu, bet tam neseko tūlītēja atbilde. Atrodoties līdzīgā situācijā, cilvēki bieži nocietinās un pamet mūžīgās dzīvības ceļu. Vai zināt, ka kristīgā dzīve, – tā ir cīņa. Pāvils Timotejam saka, ka vajag bēgt no grēka. Bet ar to nepietiek. Vēl Pāvils saka, ka vajag tiekties pēc taisnības un tiekties uz svētu dzīvi. Bet arī ar to nepietiek. Izņemot to visu, ir nepieciešams cīnīties. Taču ebreju tauta, kura gaidīja Mozus atgriešanos no kalna, nebija spējīga cīnīties, viņi rīkojās muļķīgi. Paldies Dievam par to, ka par dažiem no viņiem Viņš apžēlojās. Bet lielākā to cilvēku daļa, kuri izgāja no Ēģiptes, tā arī neiegāja Apsolītajā zemē. Dievs vēlas, lai mēs nostaigājam līdz galam mūžīgās dzīvības ceļu, kuru mēs ar jums esam uzsākuši iet.Mana lūgšana ir par to, lai katrs no jums, kurš jau pieņēmis Jēzu Kristu savā sirdī, kurš jau saņēmis šo mūžīgās dzīvības balvu, – lai jūs pastāvat (izturat) līdz galam. Tieši tāpēc Jēzus sacīja:
 „Bet, kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts.” (Mateja 24:13).
Dieva glābšana iesakņosies tevī atbilstoši tam, kā tu šajā mūžīgās dzīvības ceļā bēgsi no grēka, tieksies uz svētu dzīvi un cīnīsies labo ticības cīņu.Esiet svētīti!Turpināsim rīt!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kāpēc cilvēki izvēlas būt bezatbildīgi? IV

    „Kas neievēro pārmācību, piedzīvo nabadzību un kaunu; kas ļaujas sevi pārmācīt, kļūs augstā godā.”(Salamana pam. 13:18). Bībeles tulkojumā krievu valodā – „…….kas noraida mācību;…”Tādam cilvēkam, kurš nepieņem pamācību un nelabojas, ir grūti palīdzēt kļūt atbildīgam.Kā jau mēs iepriekš minējām, bezatbildīgs cilvēks vienmēr uzskata, ka viņam ir taisnība, viņaprāt viņš nekad nekļūdās, un tādēļ viņam grūti pieņemt atmaskošanu ( vainas pierādīšanu) un laboties.Ja cilvēks ir nonācis tādā stāvoklī, ka neviens vairs nevar runāt uz viņa dzīvi, tāda cilvēka bojāeja ir neizbēgama.
  • Dievbijība II

    Piesaukt Dievu – tas nozīmē stabilas lūgšanu dzīves esību.Lūgšana tuvina mūs Dievam un atbrīvo Viņa nodrošinājumu, jo Viņš ir tuvu visiem tiem, kuri piesauc Viņu.Vēl mēs runājām par to, ka mūsu nodrošinājums ir atkarīgs ne tikai no mūsu prasmes piesaukt Dievu Vārdu, bet arī no mūsu dievbijības pakāpes.Bīties Dievu – tas nozīmē novērstie no ļauna, darīt labu, meklēt mieru un dzīties pēc miera. Dievišķais nodrošinājums un garš mūžs – tā ir balva tiem, kuri bīstas Dievu. Tāpat mēs runājām par to, ka Dievam ir noslēpumi, kuri domātie tiem ļaudīm, kuri ir ziedojušies, tiem, kuri piesauc Viņa Vārdu un staigā Dievbijībā.
  • Ja cilvēks nenāk grēku nožēlā, tad viņa dzīvē ienāk sods un otrā nāve

    „3 Es jums saku: nebūt ne, bet, ja jūs neatgriezīsities no grēkiem, tad jūs visi tāpat iesit bojā.4 Jeb vai jums šķiet, ka tie astoņpadsmit, uz kuriem krita Ziloas tornis un tos nosita, bija vairāk vainīgi nekā visi pārējie Jeruzālemes iedzīvotāji?5 Es jums saku: nebūt ne, bet, ja jūs neatgriezīsities no grēkiem, jūs visi ņemsit tādu pašu galu.” (Lūka13:3-5)
  • Kā traģēdiju pārvērst triumfā?

    Pasaule, kurā mēs dzīvojam ir pilna ar traģēdijām, tāpēc, vārds „traģēdija” ir labi zināms katram no mums, – nav svarīgi, vai tu esi ticīgais, vai pagāns. Tomēr, kad pētām Bībeli, mēs saprotam, ka sākotnējais Dieva nodoms uz cilvēku bija pavisam citāds. Bībele apgalvo, ka Dievs svētīja cilvēku.„Un Dievs tos svētīja un sacīja uz tiem: “Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un katru dzīvu radījumu, kas rāpo pa zemi.” (1Mozus 1:28).
  • Cik svarīga ir pareiza reakcija, kad Dievs mūs atmasko mūsu grēkos

    Bībele runā par to, ka Dievs mūs izlabo, tāpēc, ka Viņš mīl mūs un vēl mums uzplaukumu. Viņš nepametīs mūs maldamies savos nepareizajos ceļos. Dievs mums uzrādīs mūsu grēkus, izlabos, sodīs un disciplinēs, tos kurus mīl, tieši tāpat kā jebkurš tēvs, kurš audzina savus bērnus.„Mans dēls, neatmet Tā Kunga tev piešķirto mācību un nesajūti nepatiku par Viņa uzlikto pārmācību, jo, ko Tas Kungs mīl, to Viņš pārmāca, turēdams tomēr labu prātu uz viņu kā tēvs pret dēlu. “ (Sāl.pam. 3:11-12).
  • Kas ir bauslības lāsts II

    Lai dāvātu mums varu pār šo bauslības lāstu, Jēzus mūsu labā kļuva par lāstu, tieši tāpat, kā, lai nostiprinātu mūsu uzvaru pār grēku, Viņš mūsu labā tapa par grēku. Spēks un spēja tagad negrēkot mums ir pieejama caur Kristus Asinīm. Spēks, lai atbrīvotos no bauslības lāsta varas tika nodots mums caur to, ka Jēzus mūsu vietā karājās pie Krusta.