Ikdienas vārds

Pašā pamatā lūgšana – tas ir garīgs darbs.

Lūgšanai nav nekā kopēja ar mūsu prāta vai intelektuālajām spējām. Lūgšanai ir sakars ar mūsu garu un tā attiecas uz garīgo darbu. Lūgšana – tā ir cilvēka gara vēršanās pie Dieva, Kurš arī ir Gars. Dievs ir Gars, un cilvēks ir gars, tāpēc efektīva lūgšana – tā ir cilvēka gara saruna ar Dieva Garu. Lūgšana – tā ir garīga tiekšanās uz Dievu. Protams, mūsu prāts ņem dalību lūgšanā, bet ja lūgšana paliek tikai prāta līmenī, un mans gars nesaskaras ar Dieva Garu, tad tā vispār nav lūgšana. Ja esmu lūdzis efektīvi, tad mans gars jutīs to, ka saskāries ar Dievu, un es zināšu, ka es patiesi esmu runājis ar Dievu.

Lūgšana – tā ir ļoti svarīga un nepieciešama mūsu garīgās dzīvības sastāvdaļa, tāpat, kā elpošana ir svarīga mūsu fiziskajai dzīvībai. Citiem vārdiem sakot, lūgšana – tā ir mūsu garīgā elpa. Tas, kurš neelpo, ir miris. Tieši tādā pat veidā, lūgšana – tas ir tas, kas dod mums dzīvību garīgā plānā. Tātad, bez lūgšanas mēs garīgi esam miruši. Šī gada laikā mēs daudz esam runājuši par kalpošanu Dievam, un arī tas ir ļoti svarīgi.

Vajag kalpot Dievam! Vajag kalpot cilvēkiem! Bet bez efektīvas lūgšanas mēs nekad nespēsim būt efektīvi kalpošanā Dievam un cilvēkiem. Atcerieties to!

Ja, tu pieliksi nepieciešamo piepūli un pārvarēsi visas barjeras, lai uzkāptu šajā lūgšanu kalnā, tad Tā Kunga slava pavadīs tevi visur, kur tu iesi.

Dārgie brāļi un māsas, dārgie mācītāji un līderi, dārgie kalpotāji! Vai jums ir lūgšanu kalns? Vai jums ir tāds laiks, kad jūs apstājaties savā aizņemtībā, lai meklētu Dievu lūgšanā, Kurš ir vienīgais dzīvības Avots?

Mēs runājam par lūgšanu, kā par atklāsmes avotu un vadību dzīvē. Vakar, mēs ieraudzījām, ka Jēzus caur lūgšanu un sadraudzību ar Dievu, zināja, kas un kā Viņam jādara vai jārunā. Lūk, ko Jēzus teica:

“Tad Jēzus turpināja: “Patiesi, patiesi Es jums saku: Dēls no Sevis neko nevar darīt, ja Viņš neredz Tēvu to darām. Jo, ko Tas dara, to arī Dēls dara tāpat”

(Jāņa ev. 5:19).

Pēc sapulču ( konferenču) novadīšanas templī, Jēzus pavadīja naktis Eļļas kalnā. Nav šaubu, ka Viņš tur satikās un bija sadraudzība ar Tēvu, bet no rīta nesa svaigu Vārdu tautai, kura nāca ar slāpēm, lai dzirdētu šo Vārdu.

Jēzus teica, ka Viņš saņem Vārdu un vēstījumu no Tēva. Kā tas Viņam izdevās? Pateicoties lūgšanām! Jēzus lūgšanās tuvojās Dievam un Dievs tuvojās Viņam. Un sadraudzības rezultāts, starp Jēzu un Tēvu, bija tāds, ka Dievs deva Jēzum Vārdu un vēstījumu. Dievs parādīja Jēzum, kas jādara, kā arī kad, un ar ko to darīt.

Tā rezultātā Jēzum vienmēr bija brīnumi.

Lūk kur slēpās Jēzus veiksmes noslēpums! Lūk kur bija apslēpta Mozus veiksme! Lūk, kur slēpjas visu Dieva vīru un sievu panākumu atslēga visas Draudzes pastāvēšanas vēsturē.

Mozus saņēma vēstījumus no Dieva, tāpēc, ka viņš pavadīja laiku ar Viņu.

Ja, tu vēlies būt efektīvs Dieva kalpotājs, lai arī kādā kvalitātē tu kalpotu, tev ir jāiemācās saņemt no Dieva tavus vēstījumus.

Dievs zina, kas ir vajadzīgs cilvēkiem, kuriem tu kalpo. Viņš vienmēr dos tev svaigu mannu, lai cilvēki, kuriem tu kalpo, būtu paēdināti un katru dienu uzmundrināti. Ja, tu vēlies būt veiksmīgs kristietis, tad atļauj Dievam, katru dienu dot tev svaigu vārdu no debesīm. Tad, tu vienmēr būsi svaigs, sulīgs un auglīgs.

„Un notika, ka Viņš kādā vietā lūdza Dievu; kad Viņš bija beidzis lūgt, tad kāds no Viņa mācekļiem sacīja Viņam: “Kungs, māci mums Dievu lūgt, itin kā arī Jānis ir mācījis savus mācekļus.” (Lūkas 11:1).

Mācekļi saprata, ka Dieva klātbūtne Jēzus dzīvē ir cieši saistīta ar Viņa spēju lūgt, un viņi nolēma vairs nevērot viņu. Viņi saprata, ka paši ir spējīgi ieiet šai klātbūtnē, tāpēc arī lūdza par to Jēzu.

Kāpēc Dievs bija ar Viņu? Vai tāpēc, ka Viņš bija Dieva Dēls? Es domāju, ka nē. Neaizmirstiet, ka tieši tāpat Jēzus bija arī cilvēka Dēls. Viņš piedzima miesā, tika audzināts ģimenē, pieauga fiziski, pieauga intelektuāli (pieņēmās gudrībā) un garīgi.

„Un Jēzus pieņēmās gudrībā, augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem.”

(Lūkas 2:52).

Dievs tā vēlas, lai mēs meklējam Viņu jau no agra rīta. Viņš tā vēlas, lai mēs atgriežamies pie Viņa. Viņš tā vēlas dziedināt mūs un pārsiet mūsu rētas. Dievs tā vēlas atdzīvināt un atjaunot mūs, lai mēs dzīvotu Viņa vaiga priekšā.

Tad, kad mēs meklējam Dievu, tiecamies Viņu iepazīt, Viņš atnāk pie mums un iegremdē mūs Savā klātbūtnē, Viņš izlej pār mums lietu un veldzē mūsu zemi.

Mēs runājām par to, ka Dieva klātbūtne ienes atšķirību cilvēka dzīvē. Dieva klātbūtne dara mūs stiprus, spēcīgus. Dieva klātbūtne dara mūs gudrākus. Dieva klātbūtni mēs varam piedzīvot caur vaļsirdīgu lūgšanu un caur savas sirds attīrīšanu un skaidrošanu, caur zemošanos un salūšanu Dieva priekšā, kā arī caur mūsu svētu un dievbijīgu dzīvi.

Lai nodrošinātu Dieva klātbūtni savā dzīvē un kalpošanā, Mozus priekšroku deva lūgšanai, un tāpēc viņš uzcēla lūgšanu telti, uz kuru aicināja visus tos, kuriem slāpa un kuri meklēja Dievu.