Dievs, Kurš meklē zemes augli (Mācītājs Rufus Adžiboije)
Vienā no savām vēstulēm Pāvils teica, ka viņš ir iemācījies dzīvot gan pārpilnībā, gan trūkumā, un tai pat laikā, viņš nezaudēja prieku, kalpojot Dievam un cilvēkiem. Tas kļuva iespējams tikai tāpēc, ka Pāvils apzinājās, ka viņa dzīve atrodas Dieva rokās. Lai nestu augli, es nedrīkstu apēst sēklas, kuras Dievs man dod, – man jādomā par to, kā celt un sēt šīs taisnības sēklas citu cilvēku dzīvēs. Sēklas, kuras Dievs katram no mums ir devis, – tā nav tikai nauda, bet gan visi nepieciešamie resursi tam, lai izplatītu Dieva Valstību uz zemes.Pats galvenais resurss – tie ir tavi neredzamie iekšējie resursi, un ne materiālās lietas, jo viss redzamais ir īslaicīgs, tāpēc var izgaist. Ja tu sāc attīstīt savus neredzamos iekšējos resursus un caur to iegūsti redzamus rezultātus, tad tu būsi patiesi bagāts cilvēks Dievā. Dieva dotais resurss tev – tas ir tas, ko tu pastāvīgi nēsā sevī (savā iekšienē). Ja tu to apzinies, tad ikvienā vietā varēsi nest augļus Dievam. Tavus iekšējos resursus neviens nevarēs nozagt vai iznīcināt. Ja cilvēks ir patiesi bagāts, viņš nav pieķēries nekam redzamajam, jo zina, kādu bagātību viņš nes sevī. Dievs grib, lai mēs sējam savus resursus citu cilvēku dzīvēs, nododot viņiem Dieva dzīvību.Mēs runājām par to, ka tuksneša laiks ir beidzies, bet tas nozīmē, ka laiks, kad koncentrējāmies uz sevi arī ir beidzies. Uzticies Dievam, un Viņš parūpēsies par tavām vajadzībām. Pienācis laiks attīstīt savu iekšējo bagātību, jo manna no debesīm vairs nekritīs. Dievs vēlas, lai mēs atļaujam Viņam atsvabināt mūsu iekšējo bagātību. Neskaties uz to, kas tev šodien ir kabatā vai tavā rēķinā, bet skaties uz savu iekšējo bagātību, taviem iekšējiem resursiem, un sēj to citu cilvēku dzīvēs. Tādā gadījumā tava bagātība tikai pieaugs un nesīs Dieva slavu.Bībelē ir teikts:
«Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas» (Маteja ev.6:33).Ir pienācis laiks, kad šai Rakstu vietai jākļūst priekš mums par realitāti. Svarīgi ir tas, ko tu meklē vispirms, – tieši no tā būs atkarīgs, vai tu nesīsi augļus Dievam vai arī nē. Dievs neaizmirsīs par tavu vajadzību piepildīšanu, bet Viņš saka, lai mēs neesam kā pagāni, kuri domā tikai par ēšanu, dzeršanu un drēbēm. Dievs vēlas, lai mēs uzticamies Viņam, nevis vienkārši dzīvojam un nedomājam, kā to darīja Israēla tauta tuksnesī. Tuksneša cilvēku dzīve un domāšana – tā ir dzīve bez pacietības, bez paļāvības uz Dievu, dzīve, kas balstīta uz redzamo, un ne uz ticību Dieva Vārdam. Cilvēki ar „tuksneša domāšanu” godā Dievu tikai tad, kad viss norit labi, un kad viņiem viss ir. Viņi negrib nekādas problēmas un negrib ciest nekādas sāpes. Tādi cilvēki nav stabili, jo tie priekš sevis nav noteikuši, ko un kuru tie meklēs vispirms.Dievs vēlas, lai mēs izietu un atstātu tuksneša domāšanu. Sāpes un ciešanas tavā dzīvē – tā nav pazīme tam, ka Dievs tevi ir atstājis. Tā spriež tikai tie cilvēki, kuri neizprot dzīves būtību. Ījabs izgāja cauri stiprām sāpēm un ciešanām, un tāpēc daudzi „gudrie padomdevēji” nosprieda, ka Dievs viņu ir atstājis. Bet tas tā nebija. Dievs saka, lai tu vispirms meklē Viņa Valstību un tās taisnību, bet par visu pārējo parūpēsies Viņš.
