Es visu spēju tā spēka, kas mani dara stipru!

Esiet sveicināti, dārgie lasītāji, mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es pateicos Dievam par katru no jums un lūdzos, lai slāpes pēc Dieva vārda un Viņa gudrības, slāpes pēc sadraudzības ar Viņu jūsos neatdziest, jo Dievs ir mūsu dzīvības avots.  Bībelē ir teikts:
„Raugait, brāļi, savus aicinātos, nav tur taču daudz pasaules gudro, nav daudz vareno, nav daudz augsti dzimušo. Bet, kas ģeķīgs pasaulē, to Dievs ir izredzējis, lai liktu kaunā gudros; un, kas nespēcīgs pasaulē, to Dievs ir izredzējis, lai liktu kaunā stipros; un, kas pasaulē zems un nicināts un kas nav nekas, to Dievs ir izredzējis, lai iznīcinātu to, kas ir kas; lai nekas, kas ir miesa, nelielās Dieva priekšā. Pateicoties Viņam, esat jūs vienībā ar Kristu Jēzu, kas mums kļuvis par Dieva gudrību, par taisnību, par dzīves svētumu un pestīšanu, lai būtu, kā ir rakstīts: kas lielās, tas lai lielās ar To Kungu.” (1.Korintiešiem 1:26-31).
 Ja tu noticēsi Dievam un sekosi Viņam, tad Dievs izmainīs tavu dzīvi un paaugstinās. Dievs zina, ka paši par sevi mēs nespējam mainīties. Tālab, Dievs aicina mūs pie Sevis ar mērķi piepildīt mūs ar Savu gudrību un spēku pārmaiņām.Vai no tā brīža, kad tu noticēji, tu esi mainījies, vai arī joprojām vēl žēlojies par savām vājībām, kaitēm un nelabvēlīgiem apstākļiem? Dzīvojot ar Dievu un no visas sirds sekojot Viņa ceļam, nespēcīgs cilvēks varēs teikt, ka viņš ir spēcīgs, nabags varēs teikt, ka viņš ir bagāts, vājš un slims cilvēks varēs teikt, ka tas ir vesels.Ja tu pieņemsi visus līdzekļus, kurus Dievs tev piedāvā pārmaiņām, tad pēc kāda laika tu palūkosies uz savu dzīvi un sacīsi: „Es apzinos, ka vēl neatrodos tur, kur man jāatrodas. Bet, paldies Dievam, ka es jau esmu pametis to vietu, kur atrados agrāk.”Tu varēsi aplūkot sevi spogulī un brīnīties par to, kā dzīve ar Dievu ir darījusi tevi jaunāku. Tu sāksi izskatīties krietni labāk un būsi kļuvis skaistāks. Kad mēs ļaujam Dievam sevi mainīt, tai pat laikā, dzīvojam paklausībā Dievam, Viņš dara mūs jaunākus. No nepareiza dzīves veida vai arī no nepareizām emocijām(aizvainojuma, sarūgtinājuma, depresijas, skumjām, pastāvīgas žēlošanās, negatīvisma, rūpēm, bailēm utt.) bieži vien cilvēks sāk novecot krietni agrāk. Taču dzīve Dievā atjauno mūs, bet, savukārt, atjaunots gars ietekmē mūsu dvēseli un miesu. Tas, kas notiek cilvēka iekšienē, atstāj ietekmi uz viņa fizisko stāvokli.Tieši tāpēc Bībelē ir teikts, ka mēs esam veseli un uzplaukstam tādā mērā, kā sokas mūsu dvēselei. 
„Mīļais, es tev novēlu visās lietās tādu labklājību un veselību, kāda jau ir tavai dvēselei.”(3.Jāņa 1:2).
 Piemēram, ja cilvēkā nav miera, tad tas noteikti ietekmēs viņa veselību un vispārējo fizisko stāvokli. Kad cilvēks ir norūpējies un nospiests kādu problēmu dēļ, – tas viss atņem viņam iekšējo mieru. Savukārt, ja cilvēks nejūt mieru sevī, tas uzreiz atstāj ietekmi uz sirdi, asinsspiedienu, miegu, ārējo izskatu utt.Taču, ja cilvēks pakļauj sevi Dieva pārmaiņu līdzekļiem, tādiem, kā lūgšana un ticība, tad uztraukuma, depresijas un bezmiega vietā sirds piepildās ar mieru un prieku, un cilvēks mainās pat ārēji. 
„Nezūdaities nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā. Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū.”(Filipiešiem 4:6-7).
 
„Visu savu zūdīšanos metiet uz Viņu, jo Viņš gādā par jums.”(1.Pētera 5:7).
 Kad mēs ticībā savas rūpes atdodam Jēzum, tad mūsu iekšienē parādās patiess prieks, un dvēsele sāk dziedāt jaunas dziesmas. Kad cilvēks visā pilnībā paļaujas uz Dievu, tad viņš pārstāj dziedāt vecās dziesmas: „O, es esmu vājš! O, es nevaru to paveikt! O, man nekas neizdosies! Ak, es nabaga cilvēks!”Kad cilvēks atdod visas savas rūpes Dievam, Kurš rūpējas par viņu, tad no tāda cilvēka lūpām sāk skanēt jauna dziesma: „Vājais teiks, ka viņš ir spēcīgs! Es visu spēju tā spēka, kas mani dara stipru! Mans Dievs piepilda katru manu vajadzību! Tas Kungs ir mans Gans! Man nekā netrūks! Ar Dievu es sakauju armijas! Viņa brūcēs es esmu dziedināts!”Dievs ir mūsu Debesu Tēvs, un Viņš vēlas redzēt Savus bērnus laimīgus un kā tādus, kas realizējušies šai dzīvē. Tieši šī iemesla dēļ Dievs veic mūsos visas nepieciešamās pārmaiņas. Lieciet uz Dievu visas savas rūpes, jo Viņš gādā par jums! Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Cik svarīga ir labvēlība pret Dieva Valstību II

    „Būdams pārliecināts, ka tas, kas jūsu sirdīs labo darbu iesācis, to pabeigs līdz Kristus Jēzus dienai.”(Filipiešiem 1:6).Kāpēc Pāvels bija pārliecināts, ka Kungs pabeigs labo darbu, kuru Viņš iesācis ticīgo cilvēku dzīvēs? Rūpīgi aplūkojot kontekstā, jūs ieraudzīsiet, ka Pāvela pārliecība balstījās uz šo cilvēku attieksmi pret Dieva darbiem. Savas Vēstules iesākumā Pāvels runā par to, ka jau no paša sākuma, kopš šie cilvēki sāka staigāt ar Dievu, viņi ņēma līdzdalību evaņģēlijā.
  • Grēkam ir savas sekas!

    Cik gan šodien pasaulē ir daudz ciešanu pateicoties tēvu un māšu bezatbildībai. Cik daudz bērnu šodien cieš no viņu vecāku alkohola vai narkotiku atkarības, kuri savas personīgās labsajūta dēļ pamet savas ģimenes un bērnus.Grēks – lūk kas šodien ir galvenais ciešanu, traģēdiju un slimību cēlonis uz zemes.
  • Ko tu dari ar savu potenciālu?

    alants ir gandrīz tas pats, kas potenciāls. Līdzība par talantiem ir tas pats, kas līdzība par potenciālu. Potenciāls ir kaut kas tāds, kas pagaidām vēl ir nepilnīgs un to ir iespējams attīstīt un padarīt pilnīgu. Potenciāls sākotnēji ir neredzams, bet tas tik un tā ir. Lai potenciālu pārvērstu realitātē, tas ir jāattīsta. Pateicoties ieliktajam potenciālam, tu vari nomainīt to stāvokli, kurā tu atrodies šobrīd. Tev ir sākums un viss nepieciešamais priekš tā, lai tavs šīs dienas stāvoklis mainītos. Tā iemesla pēc ir nepieciešams attīstīt potenciālu un novest to līdz pilnībai.
  • Grēks ir ļaunuma sākums

    „Kas dara grēku, ir no velna, jo velns grēko no sākuma. Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus.” (1Jāņa 3:8).Sātans neieredzēja Dievu un visu to, kas pagodināja Dievu, tāpēc viņš kārdināja Ādamu un Ievu, kuri atspoguļoja Dieva slavu uz zemes. Neskatoties uz to, ka Ādamam un Ievai bija dota griba un izvēles tiesības, viņi izlēma pakļauties ienaidnieka balsij, nevis paklausīt Dievam. Tā rīkojoties, viņi pakļāva sevi un visas nākamās paaudzes grēkam. Viņi pārdeva sevi un visus savus pēcnācējus nāves rokās. No tā brīža, nāve sāka valdīt pār cilvēkiem.
  • Kāpēc mums ir jāpiedod cilvēkiem? Kādas ir nepiedošanas sekas?

    Nepiedošana sasaista gan mūsu pāridarītāju, gan mūs pašus. Ja mēs cilvēkam nepiedodam, tad tā rīkojoties, mēs ieslogām viņu „cietumā”, kurā mēs paši esam cietumsargi. Šis cilvēks ir sasaistīts, un mēs esam sasaistīti līdz ar viņu, jo mums pastāvīgi ir jārūpējas par to, lai viņš nepamestu savu „cietumu”. Šis cilvēks ir sasaistīts ar vainas apziņas, nosodījuma, atstumtības garu, bet mēs savukārt esam sasaistīti ar nepiedošanas, aizvainojuma, dusmu, rūgtuma, atstumtības un naida garu. Bet piedošana atnes brīvību gan mums, gan tam, kurš mūs sāpinājis.