Garīgais apbruņojums Valstības ietekmei. 1.daļa.

Ziniet, un vienmēr atcerieties, ka mums ir vara no Dieva, ka Visstiprākais dzīvo mūsos. Bet Visstiprākajam ir jāuzbrūk un jāatņem ieroči, uz kuriem paļaujas ienaidnieks. Jēzus saka, lai mēs ietu un sludinātu par to, ka Dieva Valstība ir tuvu klāt pienākusi un tad dziedinātu slimos, attīrītu spitālīgos utt. Mums ir jānotic, ka Visstiprākais Dievs dzīvo mūsos. Mums ir jānotic tam, ka mums nav no ka baidīties, jo Visuvarenais Dievs ir ar mums un par mums.Ja mēs būsim garīgi sagatavoti un apbruņoti, tad mēs varēsim uzvarēt mūsu ienaidnieku – velnu.Mēs gribam atnest lielāku ietekmi Dievam, tādēļ mums ir jāsaprot, ka atrodamies kara laukā. Mums ir garīgi jāgatavo sevi katru dienu – caur slavēšanu, pielūgsmi, lūgšanu, Dieva Vārdu.Mums jāsaprot, ka mūsu ienaidnieks ir stiprs un apbruņots, bet mums no viņa nav jābaidās. Mums ir vairāk jāpēta un jāiepazīst Dievs – Tas, Kurš dzīvo mūsos. Mūsu pozīcijai ir jābūt uzbrūkošai, nevis aizsargājošai.Dievs jau ir priekš mums izdarījis VISU nepieciešamo uzvarai pār ienaidnieku. Bet Viņš negrib, lai mēs dzīvotu sev, bet lai mēs pagodinātu Viņu caur mūsu dzīves augļiem un darbiem, kurus Viņš mums uzdevis izpildīt. Tādēļ mums ir jākaro. Bet, lai karotu, ir jābūt apbruņotiem.Nākamajā dievkalpojumā mācītājs runās par to, kā un ar ko mums ir jāapbruņojas katru dienu, lai staigātu Dieva uzvarā. Staigāt Dieva uzvarā nozīmē paplašināt Valstības ietekmi uz zemes.Dievs aicina katru no Saviem bērniem dzīvot atbilstoši Viņa aicinājumam mūsu dzīvei. Lai arī cik grūti tas šķistu, to ir iespējams izdarīt, jo Dievs ir izdarījis visu nepieciešamo, lai mēs staigātu uzvarā un būtu spējīgi izpildīt savu aicinājumu. Lai Dievs palīdz katram no mums saprast, ka viss, ko Viņš ir izdarījis un dāvinājis, skar ne tikai mūs, bet to, ka esam radīti Viņam. Lai tas kļūst par mūsu domāšanas veidu, nedzīvot sev, bet Tam, Kurš mūs ir radījis. Dzīvot, lai Kunga Jēzus Kristus Vārds tiktu pagodināts un paaugstināts visā zemē. Lai Dievs palīdz mums iepriecināt Viņu katru dienu un nest Viņam tīkamus augļus, lai Dieva Valstības ietekme paplašinās un pārklāj visu zemi.

Līdzīgi raksti

  • Gudrība ražai – 1/2 daļa

    Mums visiem vajadzīga Dieva pļauja un Viņa vadība. Bet tā atnāks vien tad, kad mēs visi kopā kā draudze meklēsim Dieva klātbūtni un Viņa gudrību dzīvei. Pļauja pagodina To Kungu. Bet, lai atnāktu pļauja (raža), ir jāsagrauj garīgie šķēršļi, tiem mūsu prātā, mūsu namos ir jāsabrūk, lai Dievs tiktu pagodināts.
  • Reliģiozas dzīves ierobežojumi (Mācītājs Rufus Adžiboije)

    Mācītājs Rufus svētdienas dievkalpojumu sāka ar jautājumu: „Kādam nolūkam šodien katrs no mums gaida vārdu no Dieva?” Dieva Vārds ir vajadzīgs tikai tiem cilvēkiem, kuri grib un ir gatavi mainīties, jo citādi dzirdētais vārds tikai nocietinās mūs un padarīs augstprātīgus. Daba pasludina Dieva godību. Un mēs redzam, ka viens un tas pats spēks dabā vienā gadījumā var atnest labumu, bet citā gadījumā – sagrāvi. Piemēram, ūdens dod iespēju cilvēkam pilnvērtīgi dzīvot, veldzēt slāpes, bet ūdensplūdu gadījumā atnes milzīgus postījumus un nāvi.
  • Kas ir Ferisieši? (Mācītājs Rufus Adžiboije)

    Daudzās Bībeles Rakstu vietās mēs lasām par to, ka Dievs brīdināja Savu tautu par septiņām tautām, ar kurām tiem nāksies cīnīties, lai viņi varētu iekarot to Apsolīto zemi, kuru Viņš tiem ir sagatavojis. Un mums tas kalpo par prototipu tam, ko mums nāksies darīt garīgā līmenī, lai arī mēs iekarotu savu zemi Tam Kungam. Jozuas grāmatā ir teikts:
  • Virzīšanās uz priekšu

    Svētdienas dievkalpojumā mācītājs Rufus runāja par to, cik svarīga ir pastāvīga attīstība un pastāvīga virzīšanās uz priekšu. Daudzās Rakstu vietās Dievs aicina, lai Viņa bērni neapstātos pie sasniegtā, nepierastu pie tā, kas tiem ir, bet pieaugtu, attīstītos un nestu augļus. Dievs nevēlas, ka mūsu dzīve pārvērstos nedzīvā rutīnā.
  • Kristīgās dzīves skrējiens. 2.daļa.

    Dievs grib, lai mēs pienesam Viņam tīkamus augļus. Mēs jau pagājušajā dievkalpojumā runājām, ka ne visi augļi ir Dievam patīkami. Kad jūs skatāties uz savu dzīvi, ir ļoti svarīgi izanalizēt to, uz ko tiek tērēts jūsu laiks, kur un kam jūs esat veltījuši savas dzīves gadus. Laiks paskrien ļoti ātri. Bērnībā likās, ka laiks virzās ļoti lēni, bet ar gadiem jūs saprotat, ka laiks lido ar milzīgu ātrumu. Un mums ir jāķer mirkļi, iespējas, lai darītu to, kas ir pareizi, to, dēļ kā jūs Dievs radīja. Lai Dievs palīdz katram no mums neatlikt uz vēlāku laiku to, kas ir jāizdara tagad. Kamēr jūs domājat, ka kaut ko izdarīsiet vēlāk, pēkšņi jūs apzināsieties, ka laiks un dotā iespēja ir pagājuši, un vairs neatgriezīsies. Dievs saka, ka Viņš mums ir devis laiku tam, lai mēs darītu to, kam Viņš mūs ir radījis. Dievs katram no mums ir devis kalpošanu, kura mums ir jāpiepilda.