Grēks ir ļaunuma sākums

Labdien, dārgie draugi!Slava, Dievam par šo brīnišķīgo dienu, kuru Viņš mums ir dāvājis! Paldies Dievam par vēl vienu iespēju piepildīties ar dzīvo vārdu, kuru Viņš mums dod!Vakar, mēs ar jums sākām runāt par to, kā ļaunums ienāca pirmo cilvēku dzīvē un šajā pasaulē. Slava, kas bija Ādama un Ievas apģērbs, pazuda pēc tam, kad grēks ienāca viņu dzīvē. Un tad, Ādams un Ieva zaudēja aizsardzību pret lāstu un visu ļaunumu.Grēks ir ļaunuma sākums. Un pirmais, kurš grēkoja, bija sātans, tāpēc, sātans ir visa ļaunuma sākums. 
„Kas dara grēku, ir no velna, jo velns grēko no sākuma. Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus.” (1Jāņa 3:8).
 Sātans neieredzēja Dievu un visu to, kas pagodināja Dievu, tāpēc viņš kārdināja Ādamu un Ievu, kuri atspoguļoja Dieva slavu uz zemes. Neskatoties uz to, ka Ādamam un Ievai bija dota griba un izvēles tiesības, viņi izlēma pakļauties ienaidnieka balsij, nevis paklausīt Dievam. Tā rīkojoties, viņi pakļāva sevi un visas nākamās paaudzes grēkam. Viņi pārdeva sevi un visus savus pēcnācējus nāves rokās. No tā brīža, nāve sāka valdīt pār cilvēkiem. 
„Jo, ja jau viena cilvēka pārkāpuma dēļ nāve caur šo vienu kļuvusi par valdnieci, cik daudz vairāk tie, kas saņēmuši žēlastības un taisnības dāvanas pārpilnību, kļūs dzīvības valdnieki caur šo vienu Jēzu Kristu!” (Romiešiem 5:17)
 Uzzinot par savu kailumu, cilvēks uzreiz uzšuva sev apjožamo no lapām un sāka slēpties no Dieva. „Lapu apjožamais” ir līdzība cilvēciskam mēģinājumam tikt galā ar savu dzīvi bez Dieva iejaukšanās un Viņa varas pār sevi.Līdzīga veida attiecības ir avots nelaimēm un bēdām uz mūsu zemes. Cilvēks bez Dieva ir līdzīgs pazudušai avij, kura ir mežonīgu dzīvnieku upuris un kuru nekas labs nesagaida. Neskatoties uz to, daudzi šodien pieņem lēmumu dzīvot bez Dieva.Reliģija un rituāli, kuriem atņemts Dieva spēks, nedod risinājumu grēcīgam cilvēkam. „Lapu apjožamais” nav spējīgs apklāt cilvēka kailumu. Tikai Dieva slava to var izdarīt.Ēdenes dārzā, pēc grēkā krišanas, Dievs sāka meklēt cilvēku, nevis cilvēks Dievu. Tajā ir redzams, ka Dievs ieinteresēts cilvēkā. Dievs vēl cilvēkam vislielāko laimi un Viņš vienmēr piedāvā izeju no jebkuras krīzes situācijas.Tāpat kā Ādama laikā, arī šodien Dievs klauvē pie katras sirds, lai pateiktu mums, ka Viņš mūs mīl un, ka Viņam ir atbilde uz visiem mūsu jautājumiem un ir risinājums visām mūsu bezizejas situācijām. Sauc uz Dievu, Viņš tevi sadzirdēs un palīdzēs! Viņš atklās tev, kā savas traģēdijas pārvērst triumfā un uzvarā!Lai jums bagātīgās svētības no Jēzus Kristus, mūsu Kunga un Glābēja!Līdz rītdienai! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kāpēc cilvēki izvēlas būt bezatbildīgi? II

    Atbildība ir saistīta ar cilvēka sirds stāvokli. Ja ir viltīga sirds, bet prāts nav atjaunots, tad, tādā gadījumā, ir velti gaidīt atbildību.Kalps, kurš apraka savu talentu, domāja slikti par savu kungu. Viņš uzlūkoja savu kungu kā ļaunu cilvēku, kurš pļauj tur, kur nav sējis, salasa tur, kur nav kaisījis. Tamlīdzīgu spriedelējumu dēļ šī cilvēka sirdī nebija nekāda stimula ieguldīt sevi par visiem 100%.
  • Dieva Vārds – tas ir zobens

    Mēs ar jums atrodamies garīgā cīņā, un mums ir nepieciešami ieroči ar kuru, palīdzību mēs varam gūt uzvaru pār ienaidnieku. Dieva Vārds – tas ir Dieva ierocis, tas ir Viņa zobens. Ja Dieva Vārds atradīsies mūsos, tad mēs viegli varēsim uzvarēt kārdinājumus, grēku un sātanu.Ja Dieva Vārds bagātīgi būs mūsos, tad mēs varēsim teikt, kā Jēzus. „Stāv rakstīts! Stāv rakstīts! Stāv rakstīts!” Bet, ja tu neesi līmenī, ja tu nezini, kas ir teikts Vārdā, tad tevī nebūs dedzības pasludināt Dieva Vārdu savā dzīvē un savā situācijā.
  • Cienīgs mērķis dzīvei

    Šodien es vēlētos uzsākt sarunu par tēmu: „Cienīgs mērķis dzīvei”.Katram cilvēkam ir mērķis, un nav svarīgi, runā cilvēks par to vai arī nē. Cilvēku kaut kas virza uz to, lai viņš kaut ko darītu. Bet, ja runājam par mērķi, tad ir svarīgi zināt, ka ir CIENĪGS un NECIENĪGS mērķis. Pāvilam bija cienīgs mērķis, un viņš pastāvīgi par to runā:
  • Dievbijība II

    Piesaukt Dievu – tas nozīmē stabilas lūgšanu dzīves esību.Lūgšana tuvina mūs Dievam un atbrīvo Viņa nodrošinājumu, jo Viņš ir tuvu visiem tiem, kuri piesauc Viņu.Vēl mēs runājām par to, ka mūsu nodrošinājums ir atkarīgs ne tikai no mūsu prasmes piesaukt Dievu Vārdu, bet arī no mūsu dievbijības pakāpes.Bīties Dievu – tas nozīmē novērstie no ļauna, darīt labu, meklēt mieru un dzīties pēc miera. Dievišķais nodrošinājums un garš mūžs – tā ir balva tiem, kuri bīstas Dievu. Tāpat mēs runājām par to, ka Dievam ir noslēpumi, kuri domātie tiem ļaudīm, kuri ir ziedojušies, tiem, kuri piesauc Viņa Vārdu un staigā Dievbijībā.
  • Ko sevī ietver pielūgsme

    1. Pielūgsme ietver atzīt to, kas ir Dievs.Tas ir tas ar ko lūgšana atšķiras no pielūgsmes. Lūgšanā mēs lūdzam: „Kungs, dod man…. Kungs, svētī mani….” Pielūgsmē savukārt visa centrā ir Dievs. Pielūgsmē mēs atzīstam to, kas ir Dievs, mēs paužam savu pateicību un godinam Viņu, mēs atzīstam Dieva varenību un paaugstinam Viņu augstāk par visu un visiem. Tieši tas ir patiesas pielūgsmes pamatā.