Grēks ir ļaunuma sākums

Labdien, dārgie draugi!Slava, Dievam par šo brīnišķīgo dienu, kuru Viņš mums ir dāvājis! Paldies Dievam par vēl vienu iespēju piepildīties ar dzīvo vārdu, kuru Viņš mums dod!Vakar, mēs ar jums sākām runāt par to, kā ļaunums ienāca pirmo cilvēku dzīvē un šajā pasaulē. Slava, kas bija Ādama un Ievas apģērbs, pazuda pēc tam, kad grēks ienāca viņu dzīvē. Un tad, Ādams un Ieva zaudēja aizsardzību pret lāstu un visu ļaunumu.Grēks ir ļaunuma sākums. Un pirmais, kurš grēkoja, bija sātans, tāpēc, sātans ir visa ļaunuma sākums. 
„Kas dara grēku, ir no velna, jo velns grēko no sākuma. Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus.” (1Jāņa 3:8).
 Sātans neieredzēja Dievu un visu to, kas pagodināja Dievu, tāpēc viņš kārdināja Ādamu un Ievu, kuri atspoguļoja Dieva slavu uz zemes. Neskatoties uz to, ka Ādamam un Ievai bija dota griba un izvēles tiesības, viņi izlēma pakļauties ienaidnieka balsij, nevis paklausīt Dievam. Tā rīkojoties, viņi pakļāva sevi un visas nākamās paaudzes grēkam. Viņi pārdeva sevi un visus savus pēcnācējus nāves rokās. No tā brīža, nāve sāka valdīt pār cilvēkiem. 
„Jo, ja jau viena cilvēka pārkāpuma dēļ nāve caur šo vienu kļuvusi par valdnieci, cik daudz vairāk tie, kas saņēmuši žēlastības un taisnības dāvanas pārpilnību, kļūs dzīvības valdnieki caur šo vienu Jēzu Kristu!” (Romiešiem 5:17)
 Uzzinot par savu kailumu, cilvēks uzreiz uzšuva sev apjožamo no lapām un sāka slēpties no Dieva. „Lapu apjožamais” ir līdzība cilvēciskam mēģinājumam tikt galā ar savu dzīvi bez Dieva iejaukšanās un Viņa varas pār sevi.Līdzīga veida attiecības ir avots nelaimēm un bēdām uz mūsu zemes. Cilvēks bez Dieva ir līdzīgs pazudušai avij, kura ir mežonīgu dzīvnieku upuris un kuru nekas labs nesagaida. Neskatoties uz to, daudzi šodien pieņem lēmumu dzīvot bez Dieva.Reliģija un rituāli, kuriem atņemts Dieva spēks, nedod risinājumu grēcīgam cilvēkam. „Lapu apjožamais” nav spējīgs apklāt cilvēka kailumu. Tikai Dieva slava to var izdarīt.Ēdenes dārzā, pēc grēkā krišanas, Dievs sāka meklēt cilvēku, nevis cilvēks Dievu. Tajā ir redzams, ka Dievs ieinteresēts cilvēkā. Dievs vēl cilvēkam vislielāko laimi un Viņš vienmēr piedāvā izeju no jebkuras krīzes situācijas.Tāpat kā Ādama laikā, arī šodien Dievs klauvē pie katras sirds, lai pateiktu mums, ka Viņš mūs mīl un, ka Viņam ir atbilde uz visiem mūsu jautājumiem un ir risinājums visām mūsu bezizejas situācijām. Sauc uz Dievu, Viņš tevi sadzirdēs un palīdzēs! Viņš atklās tev, kā savas traģēdijas pārvērst triumfā un uzvarā!Lai jums bagātīgās svētības no Jēzus Kristus, mūsu Kunga un Glābēja!Līdz rītdienai! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Pateicība – pielūgsmes pamats

    Pielūgsme – tā ir dzīve, kas ziedota Dievam un ciešas attiecības ar Radītāju.Bībele saka, ka Dievs meklē Sev pielūdzējus.„ Bet stunda nāk un ir jau klāt, kad īstie dievlūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā. Jo Tēvs tādus meklē, kas Viņu tā pielūdz. Dievs ir Gars, un, kas Viņu pielūdz, tiem To būs pielūgt garā un patiesībā.” (Jāņa 4:23-24).
  • Mūs apgāna tikai tas, kas iziet no mūsu sirds II

    Tikai Dievs zina patieso mūsu sirds stāvokli (sirds saturu), un Viņš vēlas palīdzēt mums ielūkoties savā sirdī ar to savstarpējo attiecību palīdzību, kurās mēs esam iesaistīti. Mūsu uzvedība, uzskati, darbība un bezdarbība, vārdi – tas viss izsauc dabīgu reakciju, kura tad arī nosaka mūsu garīgā brieduma līmeni.
  • Ko mums darīt priekš tā, lai atnāktu atmoda un piepildītu mūsu pilsētas?

    Jēzus atnāca uz zemi, Viņš nomira par cilvēkiem Krustā ne tāpēc, lai cilvēki būtu reliģiozi un paliktu vienaldzīgi attiecībā pret Dievu. Nē, Jēzus atnāca, lai Viņa slava piepildītu zemi tā, kā upes piepilda jūru.Ar Savu piemēru Jēzus parādīja mums to, kā mums ir jārīkojas. Lai kur arī Jēzus atnāca, visur sākās kustība! Lai kur arī Jēzus atnāca, vienmēr bija reakcija, kā pozitīva, tā arī negatīva. Vieni sacīja: „Lūk, Mesija, lūk, atbilde, īstais Dieva Dēls!” Citi sacīja: „Viņš ir velna apsēsts, Viņš ir grēcinieks, Viņš ir Dieva zaimotājs, Viņu vajag nogalināt.”
  • Mūsu dzīvei ir jāatspoguļo Kristus dzīvība IV

    Mūsu kalpošana mērķis ir, – būt par sāli un gaismu mūsu sabiedrībai. Dievs ir uzticējis mums šo kalpošanu ne jau tāpēc, ka mēs būtu kādi īpaši vai pārāki par citiem. Dievs mums uzticēja šo kalpošanu tāpēc, ka Viņš ir apžēlojis mūs. Un tagad, mums, kas esam saņēmuši apžēlošanu no Dieva nav tiesību apsūdzēt tos, kuri vēl nav iepazinuši Dievu un dzīvo zem tumsības valdnieka varas. Dievs sūta mūs – Savus bērnus – nest šai pasaulē gaismu un salīdzināšanu. Kalpojot, mēs nedrīkstam pagurt, nedrīkstam pieļaut, ka kaut kas varētu apstādināt mūs šai kalpošanā. Mums jābūt drosmīgiem un, paciešot bēdas, jāiet šai pasaulē kā labajiem Jēzus Kristus kareivjiem.
  • Attaisnošanās vai ziedošanās?

    No mūsu ziedošanās Dievam un savam aicinājumam ir atkarīga mūsu laime un apmierinājums kā šajā pasaulē, tā arī nākamībā. Sātans to ļoti labi zina, tāpēc, viņš jebkādā veidā cenšas aizvest mūs sāņus no paša galvenā dzīvē. Sātans grib, lai ziedošanās vietā jūs atrodat dažādus attaisnojumus vai atrunas attiecībā uz to, lai neko nedarītu.Tieši par tādu cilvēku kategoriju Jēzus izstāstīja vienā no Savām līdzībām. Ļaudis, kuri aprakstīti šajā līdzībā, tā vietā, lai ziedotu sevi Dievam un Viņa aicinājumam, attaisnojās vai aizbildinājās. Bet kā tas ir ar jums? Vai jūs šodien aizbildināties, vai arī jūs esat ziedojušies Dievam un Viņa Valstības darbiem. Izlasīsim pašu līdzību.
  • Dievs vēlas kļūt par mūsu Draugu

    Bībelē ir teikts, ka Dievs nosauca Ābrahāmu par Savu draugu. Reiz Dievs atnāca pie Ābrahāma un teica, ka Viņš nevar slēpt no Ābrahāma to, ko Viņš ir nolēmis darīt.„ Un Tas Kungs sacīja: “Vai Man no Ābrahāma būs slēpt, ko Es gribu darīt? Jo Ābrahāmam būs tapt par lielu un varenu tautu, un viņā būs svētītas visas zemes tautas. Es esmu viņu izredzējis, lai viņš saviem bērniem pavēl un savam namam pēc viņa, ka tie sargā Tā Kunga ceļu, lai darītu taisnību un tiesas, ka Tas Kungs liktu nākt pār Ābrahāmu tam, ko Viņš ir sacījis viņam.” (1.Mozus 18:17-19).