Ikdienas paklausība Dievam dažādos dzīves jautājumos aizvedīs tevi pie tava aicinājuma

Sveicinu jūs šajā brīnišķīgajā dienā, Dieva radītajā dienā! Katra jauna diena – ir Dieva dāvana cilvēkiem, kuri dzīvo uz šīs zemes. Dievs radīja katru cilvēku noteiktam mērķim. Un šī mērķa piepildīšanai, Viņš iedalīja KATRAM Savas dāvanas un talantus. Dievs – ir dažādības Dievs, tāpēc talanti, kurus Viņš tik dāsni iedalījis cilvēkiem, ir ļoti dažādi.Atkal vērsīsimies pie Jēzus līdzības par talantiem.
„Tas tāpat kā ar cilvēku, kas aizceļodams saaicināja savus kalpus un nodeva tiem savu mantu,  un vienam viņš deva piecus talentus, otram divus un trešam vienu, katram pēc viņa spējām, un pats tūdaļ aizceļoja.  Tūlīt nogāja tas, kas bija dabūjis piecus talentus, darbojās ar tiem un sapelnīja vēl piecus.  Tā arī tas, kas bija dabūjis divus, sapelnīja vēl divus klāt.  Bet tas, kas bija dabūjis vienu, aizgāja un ieraka to zemē un tā paslēpa sava kunga naudu.  Bet pēc ilga laika šo kalpu kungs atnāca un sāka norēķināties ar tiem.  Tad atnāca tas, kas bija dabūjis piecus talentus, atnesa vēl piecus un sacīja: kungs, tu man iedevi piecus talentus; redzi, es sapelnīju vēl piecus.  Un viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā.  Arī tas, kas bija dabūjis divus talentus, atnāca un sacīja: kungs, tu man iedevi divus talentus; redzi, es sapelnīju vēl divus.  Viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā.  Bet atnāca arī tas, kas bija dabūjis vienu talentu, un sacīja: es pazīstu tevi kā bargu cilvēku, tu pļauj, kur neesi sējis, un salasi, kur neesi kaisījis.  Es baidījos un aizgāju un apraku tavu talentu zemē. Te viņš ir, ņem savu mantu.  Bet viņa kungs atbildēja tam un sacīja: tu blēdīgais un kūtrais kalps. Ja tu zināji, ka es pļauju, kur neesmu sējis, un salasu, kur neesmu kaisījis,  tad tev vajadzēja dot manu mantu naudas mainītājiem; es pārnācis būtu saņēmis savu naudu ar augļiem.  Tāpēc ņemiet viņa talentu un dodiet to tam, kam ir desmit talentu.  Jo ikvienam, kam ir, tiks dots, un tam būs pārpilnība, bet no tā, kam nav, atņems to, kas tam ir.  Un nelietīgo kalpu izmetiet galējā tumsībā, tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.”(Мat.25:14-30).
Diemžēl latviešu tulkojuma, 30. pantā, nav ietverts ļoti svarīgs teikums: „Pasakot šo, pasludināja: kam ausis ir, lai dzird!” (šis teikums ir gan krievu, gan angļu Bībeles tulkojumos)Esiet uzmanīgi uz to, par ko mēs šodien runāsim.Mūsu potenciāla avots ir Dievs.
„Tas tāpat kā ar cilvēku, kas aizceļodams saaicināja savus kalpus un nodeva tiem savu mantu…” (Мat.25:14).
No šīs rakstu vietas mēs redzam, ka Kungs SAAICINĀJA savus kalpus. Šeit iet runa par aicinājumu.Tavs aicinājums – ir no Tā Kunga. Dievs ir tava aicinājuma iniciators. Dievs mūs aicina. Dievs aicina katru cilvēku. Ļoti svarīgi, ko mēs darām ar savu aicinājumu. Ļoti svarīgi ir saprast, ka ne mēs sevi aicinām, bet Dievs aicina. Dievs redz to, ko mēs varam darīt, tāpēc, ka Dievs zina, ko Viņš mums ir iedalījis. Dievs aicina katru cilvēku un katram cilvēkam Viņš ir iedalījis visu nepieciešamo, lai varētu piepildīt savu aicinājumu. Tāpēc, mums nevajadzētu jokot jautājumā par aicinājumu, – mums ir jāstaigā savā aicinājumā. Jāņa evaņģēlija 15: 16, Jēzus saka:
„Ne jūs Mani esat izredzējuši, bet Es jūs esmu izredzējis un jūs nolicis, ka jūs ejat un nesat augļus un jūsu augļi paliek, jo visu, ko jūs Tēvam lūgsit Manā Vārdā, Viņš jums dos.”
Kāds domā: „Kā es uzzināšu savu aicinājumu?” Daudzi cilvēki, līdz pat šim brīdim spriež tā: „Ja, es zinātu savu aicinājumu, es atbildētu uz šo aicinājumu. Visa bēda ir tajā, ka es nezinu savu aicinājumu.”Es pacentīšos atbildēt uz šiem jautājumiem un līdzīgiem spriedumiem.Es iesaku katram cilvēkam, kurš vēl nezina savu aicinājumu, būt paklausīgam Dievam ikdienas līmenī. Ja tu katru dienu staigāsi paklausībā Dievam, tad tu uzzināsi, kāds ir tavs aicinājums un tu sadzirdēsi no Dieva uz ko Viņš tevi aicina.Ikdienas paklausība Dievam, aizvedīs cilvēku pie sapratnes par savu aicinājumu. Lielā aina vai globālais projekts sastāv no vairuma mazu detaļiņu. Ir viena paruna: „Ceļojums uz kilometru, iesākās no centimetra, no pirmā soļa.”Grēku nožēla – ir ceļa pirmais solis. Pēc tavas grēku nožēlas, Jēzus ir kļuvis par tavu Kungu. Ko tas nozīmē? Jēzus kundzība paredz to, ka tiks izpildīts tas, ko Viņš tev saka darīt.Ikdienas paklausība Dievam dažādos dzīves jautājumos aizvedīs tevi pie tava aicinājuma.Rīt turpināsim sarunu par to!Ar Dievu!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Satver mūžīgo dzīvību! III

    Satvert mūžīgo dzīvību (turēties pie mūžīgās dzīvības) – tas nozīmē darīt visu nepieciešamo, ar nolūku, lai varētu palikt uz šī šaurā ceļa, kas ved uz mūžīgo dzīvību. Jēzus zināja to, ka daudziem cilvēkiem būs ērtāk iet pa šo plato ceļu, – pa ceļu, kuru ejot, cilvēks jūtas komfortabli, kurā nav nekādu ierobežojumu, kurā var darīt visu, ko vēlies, kurā neviens tevi neapspiež. Taču Bībele saka, ka tas ir grēka ceļš, kuru ejot, cilvēks neatbild par to, ko viņš dara, ceļš bez bremzēm, – šis ceļš ved uz bojā eju. Dievs saka, ka mums nav jāstaigā pa šo ceļu. Mums ir jābēg no grēka, mums ir jāatmet visi tie grēki, kas mūs sasaistījuši , – jo visas šīs lietas mums traucēs virzīties uz mūžīgo dzīvību.
  • Kas ir pielūgsme?

    Kad mēs runājam par pielūgsmi, mēs runājam par mūsu nodarbinātību, kas saistīta ar Dievu, par intīmām attiecībā ar Dievu, par mīlestības paušanu Dievam no visas savas sirds, no visas dvēseles (t.i. ar savu intelektu, prātu, gribu, emocijām) un visa sava spēka. Bez Dieva atziņas mēs nespēsim tā pa īstam pielūgt Dievu garā un patiesībā. Bez Dieva aiziņas mēs nespēsim mīlēt Dievu no visas savas sirds. Pielūgsmei jāfokusē cilvēka uzmanība uz Dievu.
  • Četri iespējamie lūgšanu atbilžu varianti II

    3-ais variants – Dievs uz lūgšanu atbild „Nē!”Tev ir jāpriecājas par šādu „nē” tieši tāpat, kā par atbildi „jā”. Visgrūtāk cilvēkiem ir dzirdēt un sacīt „nē”. Daži cilvēki atbildi „nē” vispār nepieņem. Tas, kurš saka viņiem „nē”, kļūst par viņu ienaidnieku. Dažkārt arī no Dieva mēs nespējam pieņemt atbildi „nē”.Savā Vēstulē Pāvils saka, ka viņam tika dots dzelonis miesā, un sātana eņģelis sagādāja viņam sāpes. Pāvils trīs reizes lūdza par to, lai Dievs aizvāc šo dzeloni. Un Dievs viņam uz šo lūgšanu atbildēja „Nē”! Vai tad Pāvils nepalika Viņā? Vai tad Dieva Vārds nepalika, nemājoja Pāvila dzīvē? Mēs zinām, ka Dieva Vārds bagātīgi mājoja Pāvila dzīvē, un viņš it visā meklēja Dieva gribas piepildījumu. Tas nozīmē, ka Pāvils lūdza pareizi un bija cilvēks ar pareizu sirdi, bet, neskatoties uz to, Dievs viņam sacīja „Nē!”.
  • Kā mēs varam staigāt piedošanā

    Beidz attaisnot savu aizvainojumu.Ja mēs attaisnojam savu aizvainojumu, mums ir grūtāk tikt galā ar šo aizvainojumu. Savukārt, ja mēs izsūdzam jebkādu aizvainojuma izpausmi un uzlūkojam to kā grēku Dieva priekšā, tad mēs nostājamies uz piedošanas ceļa. Iespējams, ar mums ir rīkojušies negodīgi, bet tas tik un tā nedod mums tiesības nepiedot. Ja mūsu reakcija uz notiekošo nav tīkama Dievam, – un nepiedošana nekad nevar Dievam patikt, – mums ir jānožēlo šis grēks un jālūdz Viņam piedošana.
  • Staigā gaismā un nedod vietu sātanam! III

    Ja mēs staigāsim Dieva ceļus un stāvēsim Viņa sardzē, tad Dievs mums dos varu valdīt, pavēlēt un staigāt starp eņģeļiem. Ja mēs staigāsim Dieva ceļos un pieņemsim Jēzus Kristus kundzību, mēs varēsim efektīvi stāties pretī visiem sātana darbiem mūsu dzīvē un to cilvēku dzīvēs, kas ir mums visapkārt.Sātans nekad nevarēs apstrīdēt to faktu, ka Jēzus ir Kungs. Bet, ja mēs staigājam nešķīstībā Dieva priekšā, tad sātans ar savu darbību, varēs apstrīdēt šīs patiesības realitāti mūsu dzīvēs.
  • Cilvēciskais avots – tas ir dabīgais avots, kurš jebkurā brīdī var izžūt, bet Dieva avots – tas ir pārdabiskais avots, kurš nekad neizžūst un nekad nebeidzas

    Princips: Paklausība Dievam un brīnums vienmēr iet kopā, – roku rokā.Brīnumi mūsu dzīvē vienmēr būs saistīti ar mūsu paklausību Dievam. Brīnumi atnāk ne tikai kā atbilde uz lūgšanām. Tas, ka tu lūdz, nepadara tevi par kandidātu brīnumiem. Paklausība – lūk, no kā ir atkarīgs mūsu brīnums. Marija kalpiem sacīja: „Visu, ko Viņš jums sacīs, to dariet”. Kalpi paklausīja un izdarīja to, ko Jēzus viņiem lika darīt. Un brīnums notika!