Ja tu domā, ka jau esi uzvarējis un izrāvies lūgšanā, tad sāc lūgt par saviem brāļiem un māsām!

Sveicinu jūs, dārgie mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji! Dievs ir uzticams Savam Vārdam. Dievs ir uzticams mums Savā bezgalīgajā mīlestībā. Dievs vēlās redzēt savus bērnus laimīgus un efektīvus tajā, ko viņi dara. Dievs tam ir devis iespēju – mums būt sadraudzībā ar Viņu caur lūgšanu, piepildīties ar Viņa gudrību un spēku. Jau ilgāku laika posmu mēs runājam par to, ka Dieva griba ir tajā, lai cilvēks vienmēr lūgtu un nepagurtu!Ko mēs darīsim tālāk, pēc tam, kad būsim dzirdējuši patiesību par lūgšanas svarīgumu un nepieciešamību? Mums ir jāmainās! Pirmkārt, mums vajag sākt lūgt Dievam, lai Viņš mums palīdz pastāvīgi lūgt. Otrkārt, tu vari prasīt citiem cilvēkiem, kurus uzskati par nopietniem lūdzējiem, lai viņi lūdz par tevi, lai tu varētu ieviest kārtību lūgšanās. Prasīt, lai citi par to lūdz – nav pazemojums.Es atceros, ka arī manā dzīvē pienāca tāds brīdis, kad man pārgāja vēlēšanās lūgt, man kļuva garlaicīgi lūgt, mana lūgšana kļuva nedzīva. Un man neizdevās neko izmainīt šajā jautājumā. Es sapratu, ka manā lūgšanu dzīvē ir pienākusi krīze. Es piezvanīju savam vecākajam brālim un izstāstīju viņam, ka man nekas nesanāk, ka es lasu Bībeli, bet viss ir sausi, es lūdzu – sausi un, ka man to vispār negribas darīt. Uzklausījis mani, brālis man teica, lai es vienalga turpinu lūgt un lasīt Vārdu, ka viņš par mani lūgs, lai mana lūgšanu dzīve atdzīvotos un, lai man rastos slāpes pēc lūgšanas un Bībeles lasīšanas. Un tas nostrādāja. Pagāja nedēļa un viss izmainījās, – atkal radās slāpes un mīlestība uz Dievu, uz lūgšanu un atgriezās baudījums no laika pavadīšanas ar Dievu.Tāpēc esi godīgs šajā jautājumā. Ja tu jūti, ka tev ir problēma ar lūgšanu, tad palūdz tiem cilvēkiem, kuri patiešām to darīs, lai viņi lūdz par tevi. Tu redzēsi, ka situācija izmainīsies. Ja tu esi tas cilvēks, pie kura kāds ir vērsies un teicis, ka viņam ir problēma ar lūgšanu dzīvi, un prasījis, lai tu lūdz par viņu, bet tu to izplati pa visu draudzi vai stāsti citiem, nosodot šo cilvēku, – bīsties tā darīt. Dievs neieredz tamlīdzīgas lietas. Tās ir apkaunojošas lietas – izplatīt tenkas par citiem, nosodīt citus par to, ko viņi ir tev uzticējuši un atklājuši, – tāpēc ka tas viss rada nesaskaņas. Salamana pamācībās ir uzskaitītas sešas lietas, kuras Dievs neieredz, bet septītā – ir Viņam negantība.
„Šīs sešas lietas Tas Kungs ienīst, un septītā Viņam ir negantība: augstprātīgas acis, melīga mēle, rokas, kuras izlej nevainīgas asinis, sirds, kas staigā apkārt ar ļaunu viltu sevī, kājas, kas ir raitas, lai nodarītu citam ļaunu, viltīgs liecinieks, kurš nekaunīgi runā melus, un tas, kurš rada nesaskaņas brāļu starpā.„ (Sal. pam. 6:16-19).
Ja tu domā, ka jau esi uzvarējis un izrāvies lūgšanā, tad sāc lūgt par saviem brāļiem un māsām, palīdzi viņiem tajā. Pievienojies lūgšanā man, lūgsim kopā, lai spēcīga lūgšana kļūtu par normu Kristus Miesā.Lai jums bagātīgas svētības!Līdz rītdienai!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Izturieties ar cieņu pret Dieva Vārdu! II

    „Tāpēc ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un dara, pielīdzināms gudram vīram, kas savu namu cēlis uz klints. Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās šim namam virsū, nams tomēr nesabruka; jo tas bija celts uz klints. Un ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un nedara, pielīdzināms ģeķim, kas savu namu cēlis uz smiltīm. Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās namam virsū, tad tas sabruka; un posts bija liels.” (Mateja, 7:24-27).
  • Sarīkojot brāļiem dažādus pārbaudījumus, Jāzepam bija savs mērķis!

    Vai atceraties, ka mēs līdz šim runājām par to, ka pirmā izmainīta cilvēka pazīme ir viņa izmainītā attieksme pret citiem cilvēkiem. Tas, ka Jāzeps bija mainījies, mēs redzam pēc viņa attieksmes pret brāļiem. Iedomājieties, ka tieši šie cilvēki pārdeva Jāzepu verdzībā, un tieši viņu dēļ Jāzeps izgāja cauri sāpēm, bēdām, zaudējumiem, pārbaudījumiem un nopietnām problēmā. Un tagad, brāļi nāk pie Jāzepa pēc palīdzības, un viņš dod tiem visu nepieciešamo bez maksas, bez vēlēšanās atriebties par sevi. Tas viss notiek tāpēc, ka Jāzeps bija mainījies un bija brīvs no nepiedošanas, rūgtuma un aizvainojuma.
  • Dieva klātbūtne V

    Dievs tā vēlas, lai mēs meklējam Viņu jau no agra rīta. Viņš tā vēlas, lai mēs atgriežamies pie Viņa. Viņš tā vēlas dziedināt mūs un pārsiet mūsu rētas. Dievs tā vēlas atdzīvināt un atjaunot mūs, lai mēs dzīvotu Viņa vaiga priekšā.Tad, kad mēs meklējam Dievu, tiecamies Viņu iepazīt, Viņš atnāk pie mums un iegremdē mūs Savā klātbūtnē, Viņš izlej pār mums lietu un veldzē mūsu zemi.
  • Koncentrējieties uz balvu, un ne uz sāpēm un diskomfortu

    Lai iegūtu potenciālās priekšrocības, kas apslēptas sāpēs un problēmās, mums jāiemācās ieraudzīt ciešanu garīgo būtību un dabu.Pirmkārt, salīdzinājumā ar mūžīgajām mokām, kuras sagaida katru, kurš iziet uz kompromisu šai dzīvē personīgā labuma dēļ, mūsu šīsdienas sāpes ir īslaicīgas.Otrkārt, mūsu šīsdienas sāpes ir nenozīmīgas salīdzinājumā ar to Dieva godību, kura sagaida katru, kurš cienīgi izturēs šīs sāpes.Ejot caur pagaidu ciešanām, mēs iegūstam mūžīgo godību un prieku. Pagaidu ciešanas vairo mūžīgo godību.
  • Pestīšanas cerība ir reāla apsardzība pēdējās dienās!

    Aprakstot pēdējo laiku grūto periodu, Jēzus sacīja, ka būs spēcīgi satricinājumi, un debesu stiprumi sakustēsies. Viņš sacīja, ka būs zīmes pie saules, mēness un zvaigznēm, un virs zemes – tautas būs nomāktas un būs neziņa; un jūra trokšņos un celsies. Vieni cilvēki šajā laikā, gaidot postu, bailēs pamirs, ieslīgs skumjās un neizpratnē, bet citiem – galvas būs paceltas, un viņi dzīvos priecājoties un pielūdzot Dievu, gaidīs glābšanu un atbrīvošanu, jo viņiem ir pestīšanas cerība.
  • Mūsu dzīvei ir jāatspoguļo Kristus dzīvība

    „Mēs visur nesam Jēzus miršanu savā miesā, lai arī Jēzus dzīvība parādītos mūsu miesā.” (2.Korintiešiem 4:10).Šīs Rakstu vietas mums parāda, ka mūsu sālījums kā zemes sālim un mūsu spēks Dievā izriet no Dieva dabas, kas plūst no mums uz citu cilvēku dzīvēm. Ja mūsos neatspoguļojas Kristus dzīvība un Viņa daba, tad kā gan varēs mainīties mūsu sabiedrība un citu cilvēku dzīves? Ja mēs grēkojam, ja dzīvojam bezdievīgu dzīvi, tad kā gan mēs citiem cilvēkiem varēsim liecināt par to, ka Kristus viņus var izglābt. Mums jāsaprot, ka tikai tā žēlastība, kas glābj mūs pašu, caur mums var izglābt arī citus cilvēkus.