Ja tu domā, ka jau esi uzvarējis un izrāvies lūgšanā, tad sāc lūgt par saviem brāļiem un māsām!

Sveicinu jūs, dārgie mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji! Dievs ir uzticams Savam Vārdam. Dievs ir uzticams mums Savā bezgalīgajā mīlestībā. Dievs vēlās redzēt savus bērnus laimīgus un efektīvus tajā, ko viņi dara. Dievs tam ir devis iespēju – mums būt sadraudzībā ar Viņu caur lūgšanu, piepildīties ar Viņa gudrību un spēku. Jau ilgāku laika posmu mēs runājam par to, ka Dieva griba ir tajā, lai cilvēks vienmēr lūgtu un nepagurtu!Ko mēs darīsim tālāk, pēc tam, kad būsim dzirdējuši patiesību par lūgšanas svarīgumu un nepieciešamību? Mums ir jāmainās! Pirmkārt, mums vajag sākt lūgt Dievam, lai Viņš mums palīdz pastāvīgi lūgt. Otrkārt, tu vari prasīt citiem cilvēkiem, kurus uzskati par nopietniem lūdzējiem, lai viņi lūdz par tevi, lai tu varētu ieviest kārtību lūgšanās. Prasīt, lai citi par to lūdz – nav pazemojums.Es atceros, ka arī manā dzīvē pienāca tāds brīdis, kad man pārgāja vēlēšanās lūgt, man kļuva garlaicīgi lūgt, mana lūgšana kļuva nedzīva. Un man neizdevās neko izmainīt šajā jautājumā. Es sapratu, ka manā lūgšanu dzīvē ir pienākusi krīze. Es piezvanīju savam vecākajam brālim un izstāstīju viņam, ka man nekas nesanāk, ka es lasu Bībeli, bet viss ir sausi, es lūdzu – sausi un, ka man to vispār negribas darīt. Uzklausījis mani, brālis man teica, lai es vienalga turpinu lūgt un lasīt Vārdu, ka viņš par mani lūgs, lai mana lūgšanu dzīve atdzīvotos un, lai man rastos slāpes pēc lūgšanas un Bībeles lasīšanas. Un tas nostrādāja. Pagāja nedēļa un viss izmainījās, – atkal radās slāpes un mīlestība uz Dievu, uz lūgšanu un atgriezās baudījums no laika pavadīšanas ar Dievu.Tāpēc esi godīgs šajā jautājumā. Ja tu jūti, ka tev ir problēma ar lūgšanu, tad palūdz tiem cilvēkiem, kuri patiešām to darīs, lai viņi lūdz par tevi. Tu redzēsi, ka situācija izmainīsies. Ja tu esi tas cilvēks, pie kura kāds ir vērsies un teicis, ka viņam ir problēma ar lūgšanu dzīvi, un prasījis, lai tu lūdz par viņu, bet tu to izplati pa visu draudzi vai stāsti citiem, nosodot šo cilvēku, – bīsties tā darīt. Dievs neieredz tamlīdzīgas lietas. Tās ir apkaunojošas lietas – izplatīt tenkas par citiem, nosodīt citus par to, ko viņi ir tev uzticējuši un atklājuši, – tāpēc ka tas viss rada nesaskaņas. Salamana pamācībās ir uzskaitītas sešas lietas, kuras Dievs neieredz, bet septītā – ir Viņam negantība.
„Šīs sešas lietas Tas Kungs ienīst, un septītā Viņam ir negantība: augstprātīgas acis, melīga mēle, rokas, kuras izlej nevainīgas asinis, sirds, kas staigā apkārt ar ļaunu viltu sevī, kājas, kas ir raitas, lai nodarītu citam ļaunu, viltīgs liecinieks, kurš nekaunīgi runā melus, un tas, kurš rada nesaskaņas brāļu starpā.„ (Sal. pam. 6:16-19).
Ja tu domā, ka jau esi uzvarējis un izrāvies lūgšanā, tad sāc lūgt par saviem brāļiem un māsām, palīdzi viņiem tajā. Pievienojies lūgšanā man, lūgsim kopā, lai spēcīga lūgšana kļūtu par normu Kristus Miesā.Lai jums bagātīgas svētības!Līdz rītdienai!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Patiesa kristietība – tas nozīmē parādīt Dievu savā miesā

    „ Kad viņi redzēja Pētera un Jāņa drošsirdību un noprata, ka tie ir nemācīti un vienkārši cilvēki, viņi brīnījās; viņi arī uzzināja, ka tie bijuši kopā ar Jēzu,…” (Ap. darbi 4:13).Pirmie Jēzus mācekļi bija drosmīgi Dievam, – viņi parādīja Viņu ar savu dzīvi, drošsirdīgi runāja par Dievu, jo tie pavadīja laiku ar Viņu.
  • AR KĀDU NOLŪKU (MĒRĶI) DIEVS PĀRMĀCA SAVUS BĒRNUS?II

    31 Ja mēs paši sevi pārbaudītu, tad netiktu sodīti. 32 Bet sodīdams Tas Kungs grib mūs pārmācīt, lai ar pasauli netopam pazudināti.(1.Korint.11;31-32).Dievs nesoda Savus bērnus Savas labpatikas pēc, bet mūsu pašu pēc, lai mēs nestu taisnības miera augli un netaptu pazudināti kopā ar pasauli.
  • Dieva Valstība III

    Jēzus atnesa uz šo zemi Debesu Valstību, un viņš vēlas, lai mēs ar jums iesaistītos Viņa Valstības paplašināšanas procesā uz šīs zemes. Dievs vēlas, lai Viņa Valstība iekarotu visu zemi. Un ir bezjēdzīgi spriedelēt par to, notiks tas vai nē – šis jautājums jau ir atrisināts, tas noteikti notiks. Jautājums ir šāds – vai Dieva Valstības paplašināšana notiks ar tavu līdzdalību vai nē.Esmu pārliecināts, ka katrs ticīgais, kurš patiesi mīl Dievu, vēlas būt par šī procesa sastāvdaļu, vēlas Debesu valstību ne tikai sevī, bet vēlas To izplatīt sev visapkārt.
  • Mēs esam Dieva vēstneši III

    Pēc tam, kad Jēzus pameta šo zemi un tika uzņemts debesīs, mūs Viņš atstāja uz zemes kā Savus vēstnešus vai sūtņus. Tālab, mums ir jāsaprot un ir jābūt dziļai atklāsmei par to garīgo varu un spēku, kas mums dota Kristū. Bībelē ir teikts, ka Kristus mūs darījis par ķēniņiem un priesteriem ar nolūku, lai mēs varētu valdīt uz zemes Viņa labad. Dievs vēlas, lai mēs ejam un nodarbojamies ar sava Debesu Tēva lietām vai biznesu. Mūsu Tēva bizness ir – caur mums atgriezt cilvēkus pie Viņa, salīdzināt cilvēkus ar Dievu. Dievs caur mums vēlas salīdzināt cilvēkus ar Sevi –„Mēs lūdzam Kristus Vārdā: ļaujieties salīdzināties ar Dievu!” Dievs vēlas, lai mēs sludinātu salīdzināšanas vārdu. „Jo Dievs bija Kristū un salīdzināja pasauli ar Sevi, tiem viņu grēkus nepielīdzinādams, un ir mūsu starpā licis salīdzināšanas vārdu”. (2.Korintiešiem 5:19).
  • Mūsu bagātība – tas ir mūsu dievbijīgais raksturs un atjaunotais prāts!

    „Bet, kas grib tapt bagāts, krīt kārdinājumā un valgā un daudzās bezprātīgās un kaitīgās iegribās, kas gāž cilvēkus postā un pazušanā. Jo visa ļaunuma sakne ir mantas kārība; dažs labs, tiekdamies pēc tās, ir nomaldījies no ticības un pats sev nodarījis daudz sāpju. Bet tu, Dieva cilvēks, bēdz no šīm lietām: dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības, cīnies labo ticības cīņu, satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts, pats apliecinādams labo liecību daudzu liecinieku priekšā.”(1.Timotejam 6: 9-12).
  • Kā izskatās Dievišķais disciplīnas process III

    Ja mēs uzklausām Svētā Gara pamācību(atmaskošanu) caur cilvēkiem, kurus Dievs pie mums sūta ar mērķi izlabot mūs, tad no mūsu grēku nožēlas brīža tiek pārtraukti Tā Kunga soda mēri. Taču, ja cilvēks atrodas pastāvīgas pretestības un nepakļāvības stāvoklī, tad Dievs viņa dzīvē pieļauj nepatikšanas, ar nolūku, lai pievērstu viņa uzmanību tam, ka tā dzīvē ir garīga problēma.