Jaunumi

Kāds teiks: „Slava, Dievam, man jau ir šis ieradums”. Es esmu priecīgs par tevi. Kāds, iespējams, teiks: „Es jau centos to darīt, bet man nekas nesanāca.” Arī par tevi es esmu priecīgs. Mana lūgšana ir, lai šis vārds palīdz tev uzvarēt pār vājībām un nepastāvību šajā jautājumā.

Pirmais, uz ko es gribu vērst jūsu uzmanību, ir tas, ka lūgšana – ir mīlestības attiecības ar Dievu. Kāpēc es par to runāju un kāpēc, tas ir svarīgi lūgšanu ieraduma attīstībai? Mēs jau runājām par to, ka lūgšana – nav dažādu veidu apgūšana, kā pārliecināt Dievu darīt to, ko mēs gribam. Un, viens no iemesliem, kāpēc ticīgie maz lūdz, – ir īpašas vajadzības trūkums.

Dievs vēlās, lai mēs saprotam, ka draudze, kura lūdz – ir draudze, kura uzvar, tā ir vienīgā draudze, kuru elles vārti nespēs uzvarēt. Draudze, kura lūdz – ir draudze, kura pieaug, kura piedzīvo Dieva spēku un brīnumus. Dievs teica, ka Viņš radīs Draudzi un elles vārti šo Draudzi neuzvarēs.

Lai Dievs palīdz katram no mums, lai lūgšana ieņem svarīgu vietu mūsu dzīvē, lai atnāk Dieva kārtība lūgšanu dzīvē. Es nerunāju par to lūgšanu, kura neaizsniedz debesis, bet es runāju par lūgšanu, kura aizsniedz debesis un atnes atbildi.

Ko mēs darīsim tālāk, pēc tam, kad būsim dzirdējuši patiesību par lūgšanas svarīgumu un nepieciešamību? Mums ir jāmainās! Pirmkārt, mums vajag sākt lūgt Dievam, lai Viņš mums palīdz pastāvīgi lūgt. Otrkārt, tu vari prasīt citiem cilvēkiem, kurus uzskati par nopietniem lūdzējiem, lai viņi lūdz par tevi, lai tu varētu ieviest kārtību lūgšanās. Prasīt, lai citi par to lūdz – nav pazemojums.

Es atceros, kad arī manā dzīvē pienāca tāds brīdis, kad man pārgāja vēlēšanās lūgt, man kļuva garlaicīgi lūgt, mana lūgšana kļuva nedzīva. Un man neizdevās neko izmainīt šajā jautājumā. Es sapratu, ka manā lūgšanu dzīvē ir pienākusi krīze. Es piezvanīju savam vecākajam brālim un izstāstīju viņam, ka man nekas nesanāk, ka es lasu Bībeli, bet viss ir sausi, es lūdzu – sausi un, ka man to vispār negribas darīt.

Viens no svarīgiem ieradumiem, kurš mums ir jāattīsta sevī, – tas ir ieradums lūgt katru dienu. Lūgšanai ir jākļūst par labu un pastāvīgu ieradumu. Dievs vēlas, lai mēs iemācamies atstāt sliktus ieradumus un to vietā attīstam sevī pareizus ieradumus.

Dažiem cilvēkiem ir ieradums izšķiest laiku. Tāpēc, viņi var zināt, ka ir jālūdz, par ko ir jālūdz, ko dod lūgšana, bet vienalga to nedara, tāpēc, ka viņiem nav tam laiks, jo viņu laiks, ieraduma pēc tiek izšķiests nepareizām, neauglīgām lietām – televizors, dators, telefonsarunas u.t.t. Mums ir apzināti jāatrod un jāiedala laiks lūgšanai.

„Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie Tēva. Un visu, ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu, lai Tēvs tiktu pagodināts Dēlā.” (Jāņa Ev. 14:12-13).

Kad Pats Jēzus divas reizes saka vārdu „patiesi”, – tad tas nozīmē, ka Viņš grib vērst īpašu uzmanību uz to, ko Viņš saka. Šie divi panti ir savstarpēji saistīti. Jēzus saka, ka mēs varam darīt tās lietas, kuras Viņš darīja un pat lielākas, ja lūgsim. Jēzus centās saviem mācekļiem pateikt, ka tagad Viņam ir dota visa vara debesīs un virs zemes, ka Viņš pārstāvēs viņus debesīs, tāpēc, ka Viņš sēdēs ar Tēvu Debesu Tronī. Jēzus teica mācekļiem, lai viņi lūdz Jēzus Vārdā un Viņš to izdarīs, lai Tēvs tiktu pagodināts Dēlā.

Tavs Vārds saka, ka tā, kā Tēvs sūtīja Jēzu, tā Tu sūti mani. Es gribu savā dzīvē redzēt Tavu spēku. Es gribu redzēt savā dzīvē visu to, ko es redzu Sava Kunga dzīvē. Es gribu visu to, kas bija Jēzum, lai es varētu būt veiksmīgs visā, kā Jēzus. Es vēlos spēku, gudrību un Svētā Gara svaidījumu, lai varētu izpildīt manu kalpošanu un uzdevumus no Tevis. Tāpēc, Kungs, māci mani lūgt tā, kā lūdza Jēzus.”

„Un jūs esat liecinieki tam visam. Un redzi, Es jums sūtu Sava Tēva apsolījumu. Bet palieciet jūs pilsētā, līdz kamēr tiksit apģērbti ar spēku no augšienes.” (Lūkas 24:48-49).

Jēzus ar Savu piemēru mums parāda, ka cilvēkam vienmēr būs lūgt un nebūs pagurt. Jēzus visus nakti lūdza, tāpēc, ka nākamajā rītā, kaut kam bija jānotiek un Viņš Sevi gatavoja jaunajai dienai. Viņš lūdza!

„Un visi ļaudis mēģināja Viņam pieskarties, jo spēks izgāja no Viņa, un Viņš visus darīja veselus.” (Lūkas Ev. 6:19).

Mēs atkal redzam, ka spēks un svaidījums pavadīja Jēzus kalpošanu, bet viss tas notika pēc tam, kad Viņš bija pavadījis laiku lūgšanā. Tas nebija cilvēciskais spēks, bet Dieva spēks, kurš izplatījās un pavadīja to, ko Jēzus darīja. Un tas bija rezultāts pastāvīgām lūgšanām. Jēzus vienmēr lūdza!

Draudze, kuru ceļ Jēzus, elles vārti neuzvarēs. Jēzus visu ceļ ar savu Vārdu un ar Savu piemēru. Cilvēki Viņa draudzē ceļ savu dzīvi uz Viņa Vārda un iet pa Jēzus pēdām. Pēc Jēzus lūgšanas parādījās Dieva spēks un dziedināja slimos. Ja mēs lūgsim, tad debesis būs atvērtas, Svētais Gars nāks un Dieva spēks parādīsies un izpaudīsies. Mēs nevaram Svētajam Garam norādīt, kas Viņam jādara, tāpēc, ka Viņš Pats zina, ko vajag darīt. Mums tikai ir jāsagatavo Viņam ceļš, lai nevis mēs virzītos savā spēkā, bet lai Dievs strādātu. Bet, lai Dievs varētu strādāt, mums ir jāstrādā. Mana vēlēšanās ir, lai visiem tiem, kuriem ir kāda kalpošana, lūgšana būtu pamatā visam, ko viņi dara. Tieši tādu Draudzi Jēzus ceļ un tikai tādu Draudzi elles vārti neuzvarēs. Debesu Valstībā nav nekā mazsvarīga. Lai visam pamatā, ko jūs darāt, vispirms būtu lūgšana Dievam.

Pēc tam, kad Jēzus bija lūdzis, – nolaidās Svētais Gars un Jēzus piepildījās ar Svēto Garu. Mēs jau runājām par to, ka tad, kad mēs lūdzam, mēs piepildāmies ar Svēto Garu, piepildāmies ar Dieva gudrību un spēku. Gribu piezīmēt, ka nav svarīgi, kā tu jūties lūgšanas laikā. Mēs nedzīvojam pēc sajūtām, bet ticībā. Pēc tam, kad Jēzus bija piepildījies ar Svēto Garu, Viņš tika Gara vadīts uz tuksnesi, kur Viņš lūdza un gavēja. Mēs redzam, ka Jēzus atkal lūdza.

Viens pazīstams misionārs, kurš dzīvoja 18. gadsimtā, teica, kad mēs strādājam, tad mēs strādājam, bet tad, kad mēs lūdzam, tad strādā Dievs. Ir atšķirība starp mūsu spēku un Dieva spēku. Šī cilvēka vārdi apkopo visu, ko es jums cenšos pateikt. Kad mēs strādājam, tad mēs esam ierobežoti savos spēkos, bet tad, kad mēs lūdzam, – tad vairs nav nekādi ierobežojumi, tāpēc, ka Dievs ir bez robežām. Lūgšana atbrīvo Dieva spēku tam, ko mēs darām. Tāpēc, nepaļausimies uz sevi un saviem spēkiem, bet paļausimies uz Dievu un uz Viņa neierobežoto spēku.