Kalpošana Dievam – tas ir viens no veidiem, kā es varu uzturēt normā savu garīgo stāvokli. Viens no garīgās izaugsmes veidiem – tā ir kalpošana Dievam. Ja cilvēks visu laiku tikai saņem un saņem, bet no sevis neko neatdod, tāds cilvēks nomirs. Tāpēc, ir tik svarīgi kalpot Dievam.
Nesalīdzini sevi ar citiem cilvēkiem, bet pastāvīgi pārbaudi sevi attiecībā uz uzticību Dievam. Vai esi uzticams attiecībā uz to resursu pārvaldi, kurus Dievs tev uzticējis?
Jēzus līdzībā par talentiem ir teikts, ka pēc tam, kad kungs atgriezās un saņēma atskaiti no pirmajiem diviem kalpiem, kuri pavairoja saņemtos talentus, viņš ne tikai paslavēja kalpus par uzticību, bet svētīja un paaugstināja tos: „Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu.”
Dievs atnāks! Un šī līdzība – tā ir pravietiska. Jēzus ir mūsu Kungs, un Viņš drīz atnāks! Kad Jēzus atgriezīsies, Viņš apbalvos katru pēc viņa nopelniem. Tāpat, Jēzus nosodīs tos, kuri būs pelnījuši šo nosodījumu. 19. pantā ir teikts, ka Kungs atnāca „pēc ilga laika”. Tas nozīmē, ka Jēzus var neatnākt tad, kad mēs to gribam. Bet tas nenozīmē arī to, ka mums nav jābūt nomodā tikai tāpēc, ka Jēzus vēl nav atnācis. Mums jābūt nomodā!
Nekaunies par to, kas tev ir. Dievs tev ir piešķīris noteiktus talantus ne jau tāpēc, lai tu to slēptu, bet tāpēc, lai tu to vairotu. Netērē spēkus tam, lai slēptu savus talantus, lai bēgtu no sava aicinājuma. Lai tavi talanti kļūst redzami daudziem, lai tavi talanti kalpo citiem. Tie talanti, kas tev ir, nepieder tev, tie pieder Tam Kungam. Tāpēc, ja tu kaunies laist apgrozībā savus talantus, tas nozīmē, ka tu kaunies To Kungu.
„Bet tas, kas bija dabūjis vienu, aizgāja un ieraka to zemē un tā paslēpa sava kunga naudu.”(Mateja 25:18).
Šis cilvēks saņēma, bet pēc tam paslēpa sava kunga naudu. Pievērsiet savu uzmanību tieši šiem vārdiem – sava kunga naudu. Šis cilvēks zināja, ka tas, ko viņš saņēma, nepieder viņam, bet viņa kungam. Un šis cilvēks apzināti pieņēma lēmumu paslēpt no sava kunga saņemto naudu.
„Viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā.”(Mateja 25:23).
Daži cilvēki vēl neko nav paspējuši izdarīt, bet jau ir piekusuši un tiem ir nepieciešama atpūta. Bet sakiet, vai var atpūsties no Dieva? Vai var atpūsties no kalpošanas Dievam? Nē! Mēs varam kalpot Dievam jebkur. Var lidot lidmašīnā un kalpot cilvēkiem, kuri sēd ar jums līdzās. Var kalpot Dievam jūrā, darba vietā, it visur, – jo it visur ir cilvēki, kuriem nepieciešams Dievs.
„Bet es dziedāšu par Tavu stiprumu un gavilēdams ik rītu sludināšu Tavu žēlastību, jo Tu esi bijis man par patvērumu un paspārni bēdu dienā.”(Psalms 59:17).
Dievs ir mūsu spēks! Viņš ir mūsu Aizstāvis! Viņš ir tas, Kurš apžēlo katru dienu! Slavēsim mūsu Kungu no agra rīta, dienā un vakarā, jo Viņš ir labs!
„Un, ataicinājis desmit no saviem kalpiem, viņš tiem iedeva desmit minas un sacīja tiem: pelnaities ar to, iekāms es pārnākšu.”(Lūkas 19:13).
Šai rakstu vietā skaidri pateikts, ko Saimnieks pavēlēja darīt saviem kalpiem, un konkrēti, – laist apgrozībā to, ko viņi saņēmuši. Saimnieks pavēlēja viņiem gūt peļņu no tā, kas viņi tika iedots.
Sāc pielietot to mazumu, kas tev ir, esi tajā pastāvīgs un uzticams, un tu būsi pārsteigts, par ko tas var izaugt. Varenības sēkla jau šodien ir katrā cilvēkā. Bet šī sēkla izaugs un spēs nest augļus, ja tā tiks iedēstīta, ja tu laidīsi šo sēklu apgrozībā.
„Mazākais kļūs par tūkstoti, un sīkākais par varenu tautu. Es, Tas Kungs, to esmu solījis un savā laikā to steidzīgi izpildīšu.”(Jesajas 60:22).
Dievs dod mums tik, cik mums ir pa spēkam, tāpēc Viņš neaicina mūs darīt to, ko mēs nespējam izdarīt. Ja Dievs tev uzdod vai uztic kaut ko izdarīt, tas nozīmē tikai to, ka tu spēj to izdarīt. Dievs tev nedos vairāk, kā tu spēj panest. Vienkārši izmanto to, kas tev ir.
Es izlasīju kādu stāstu par sievieti, kura uzcēla skolu nabadzīgiem cilvēkiem. Kad vēl nekā nebija, šīs sievietes sirdī dzima vēlēšanās uzcelt skolu nabadzīgajiem. Tas kļuva par viņas sapni, par kuru tā pastāvīgi domāja. Bet uz to brīdi viņai nekā nebija – ne mācību grāmatu, ne skolotāju, ne ēkas, ne naudas. Bet viņai bija milzīga vēlēšanās to sasniegt.
