Kā Dievs pārmāca un disciplinē Savus bērnus III

Miers un svētības no Mūsu Kunga Jēzus Kristus, lai bagātīgi pieaug jūsu dzīvē šajā dienā. Es lūdzos par jums, lai Dieva vārds piepilda un nostiprina jūs garā, dvēselē un miesā. Vakar mēs runājām par vienu no veidiem kā Dievs maina un disciplinē mūs, un tās ir mūsu finanses. Finansiālās grūtības var kļūt par vienu no Dieva dotajiem disciplinārajiem mēriem, lai mēs pievērstos savai sirdij, kam tā seko. Iepriekš minētajā Dieva tautas piemērā mēs redzējām, ka Dievs pieļāva viņu dzīvēs finansiālo krīzi tāpēc, ka viņi visi bija aizņemti tikai vienīgi ar savu namu celtniecību un labiekārtošanu tajā pašā laikā, kad Dieva Nams un Dieva darbi bija atstāti novārtā. Dievs disciplinēja Savu tautu, lai tie varētu pietuvoties Viņam, lai viņi iemantotu pareizas prioritātes un dzīves vērtības. Bet tiklīdz kā Izraēļu tauta nožēloja savus grēkus – situācija pilnībā mainījās. Paskatīsimies pie kā noveda Dieva tautas grēku nožēla, un viņu pakļaušanās Dieva disciplinārajam mēram. 
Tad nu raugaities uz to, kas notiks turpmāk, skaitot no šās dienas un vēl drusku atpakaļ, proti, sākot ar devītā mēneša divdesmit ceturto dienu – dienu, kad Tā Kunga namam likts pamats; raugaities un vērojiet uzmanīgi,19 vai sēklas labība joprojām vēl paliek klētī un vai vīna un vīģes koks, granātābele un eļļas koks arī turpmāk vēl nenes nekādus augļus. Ar šo dienu sākot, Es gribu jums piešķirt svētību.”(Hagaja2:18-19)
 Es gribu norādīt uz to, ka finansiālās grūtības kā disciplinārs mērs no Dieva neliecina par to, ka Dievs ir vainojams mūsu finansiālajās grūtībās. Visbiežāk finansiālās grūtības cilvēka dzīvē ir rezultāts viņa personīgajai, nevērīgajai izvēlei, kuras rezultātā neizbēgami sāk darboties sējas un pļaujas princips. Ko cilvēks sēs, to viņš arī pļaus! Ja jūs jau ilgstoši atrodaties finansiālās grūtībās, tad jums ir jājautā Dievam, lai Viņš atklāj un uzrāda nepieciešamību nožēlot grēkus. Ja jūsu sirds būs atvērta Dieva priekšā, tad Dievs uzrādīs jums jūsu grēku, (ja tāds ir) un Viņa disciplinēšana atnesīs vēlamo rezultātu. Dievam ir vēl viens veids, kuru Viņš izmanto, lai disciplinētu mūs. 4.Dievs mūs disciplinēs caur dažādiem apstākļiem un grūtībām. Ne katra problēma un apstāklis cilvēka dzīvē kļūst par disciplināro mēru vai pārmācību no Dieva. Bet ja mēs domājam, ka mums nav nepieciešamība būt Dieva disciplinētiem, – tad mēs mānam paši sevi. 
„ 7 Pacietiet pārmācību! Dievs izturas pret jums kā pret bērniem. Jo kur ir bērns, ko tēvs nepārmāca?” (Ēbr.12:7)
 Bībele uzskatāmi runā par to, ka Dievs izmantos mūsu dzīves apstākļus, lai disciplinētu mūs. Kad mūsu dzīvē ienāk problēmas vai grūtības, mums jājautā Dievam, lai Viņš uzrādītu mums vai ir grēks mūsu dzīvē, kas mums ir jānožēlo. 
„ 71 Tas man bija par labu, ka mani pārbaudīja un pazemoja, lai es mācos Tavus likumus.” (Ps.118:71)
 Mēs labāk saprotam tad, kad ejam cauri sāpēm un ciešanām. Kaut tas nav vienmēr vajadzīgs, ka ejam visam tam cauri, bet pieredze un statistika pierāda, ka mācīties caur sāpēm un ciešanām – tā ir kļuvusi par dzīves normu. Turpināsim mūsu sarunu rīt! Ar Dieva mieru! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Padomu došana jeb konsultēšana

    Es vēlos atklāt konsultēšanas principu, kā piemēru minot Jetrua dzīvi. Ikviens no mums palīdz cilvēkiem, sniedzot padomus jeb konsultējot. Atnāk brīži, kad vēlamies atklāt cilvēkiem patiesību, lai viņi savā dzīvē pieņemtu pareizos lēmumus. Katram no mums ir vajadzīgs padoms. Bībelē ir teikts, ka: „Kur padoma nav, tur nodomus neizved galā, bet, kur ir daudz padomdevēju, tur tie piepildās”(Sal. pamācības, 15:22).
  • Lai vairotu savus talantus, mums ir jābūt sapņiem!

    Mēs virzāmies uz saviem sapņiem. Cilvēks ir iekārtots tā, lai realizētu savus sapņus. Sapnis atver cilvēkā vēlēšanos, bet vēlēšanās – degsmi realizēt vēlamo. Un pēc tam, cilvēks sāk sevi ieguldīt, savu sapņu sasniegšanā. Vēlēšanās sasniegt savus sapņus, pamudina cilvēku mainīties.
  • Veidojot uzticamus un neapstrīdamus pierādījumus! II

    Dāvids sacīja: „Kad taisnie sauc, tad Tas Kungs viņus uzklausa un viņus izglābj no visām viņu bēdām.”(Psalms 34:18). Dievs tevi dzird tikai tad, kad tu sauc uz Viņu, un ne tad, kad tu peldies savās bēdās, kurni vai rīko sevis žēlošanas ceremoniju.Eksistē ticības kliedziens(vaimanas), kuru Dievs dzird vienmēr, jo šajā kliedzienā Dievs dzird saucienu pēc palīdzības un pēc tā, lai Dievs iejauktos. Šajā lūgšanu kliedzienā Viņš redz ticību Taisnajam, Taisnīgajam, Mīlošajam un Visvarenajam Dievam.
  • Kā sevī attīstīt ieradumu lūgt? IV

    „…jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt.” (Jāņa Ev. 15:5b)Lūgšana mūs savieno ar Dievu, palīdz mums iepazīt Debesu Tēva sirdi, Viņa mīlestību un Viņa plānus, attiecībā uz mūsu dzīvi.Šodien, mazliet parunāsim par Daniēlu. Daniēls bija Dieva cilvēks, kurš līdzīgi, kā Dāvids, attiecās nopietni pret lūgšanu un laika pavadīšanu ar Dievu. Daniēla grāmatā 6: 10 ir teikts:„Kad Daniēls dzirdēja, ka ir izsludināts šāds rīkojums, viņš gāja savā namā, kur viņam bija augšistabā pret Jeruzālemi vērsti un atvērti logi un kur viņš nometās trīs reizes dienā ceļos, pielūdza un slavēja savu Dievu, kā viņš to visu laiku kārtīgi bija darījis.”
  • Dieva Vārds ir labākais līdzeklis, lai attīrītu cilvēka sirdi

    Dievs attīra mani caur Savu Vārdu, tādēļ man jābūt šajā vārdā katru dienu. Tev var likties, ka tu neko nesaņem no Bībeles lasīšanas, bet tas tā nav. Kad mēs lasām Vārdu, mēs iekšēji attīrāmies, tieši tāpat kad cilvēks attīra savu ķermeni, mazgājoties pirtī. Tas ir jādara pēc iespējas biežāk, lai garīgi nesmakotu. Ja tu pamani, ka tevi ir viegli aizkaitināt, tas nozīmē ka tev vajag to nomazgāt nost. Kad tu atklāj, ka tava sirds sāk aizvērties, – tas liecina par to, ka tu nelasi Bībeli un palaid garām iespēju attīrīties. Kad tu sevī pamani to, ka kaut kas tevī neatbilst kā vajadzētu kristīga cilvēka dzīvē būt, piemēram, tu vienmēr izraisi strīdu, tad tas liecina par to, ka sen neesi bijis Vārda klātbūtnē
  • Dieva mērķis zemei un cilvēka lomu tajā

    Bībelē ir teikts, ka Dievs valda pār visu – gan debesīs gan uz zemes. Kad mēs lasām 1-mo Mozus grāmatu, mēs redzam, ka Dieva radīja cilvēku, un tur pat mēs lasām par mērķi, uzdevumu vai Dieva nodomu, kāds Dievam ir attiecībā uz cilvēku. Dievs radīja cilvēku tālab, lai cilvēks valdītu uz zemes un pārvaldītu to Dieva labad. Tāpēc, sākotnējais Dieva nodoms un sākotnējais Dieva uzdevums cilvēkam ir saistīts ar to, lai cilvēks valdītu uz zemes un pārvaldītu zemi Dieva labad. Par to ir teikts 1-jā Mozus grāmatā 1:26-28: