Kā mēs varam staigāt piedošanā

Sveicu jūs, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!Mēs turpinām runāt par piedošanas svarīgumu katra cilvēka dzīvē. Mēs runājām, ka piedošana cilvēka dzīvē atnes dziedināšanu un atbrīvošanu. Savukārt nepiedošana – dod vietu sātanam paša cilvēka dzīvē, kā arī draudzes dzīvē, atņem cilvēkam Dieva žēlastību un atnes šķelšanos Kristus Miesā. Šodien vēlos jums parādīt, kas tieši norāda uz nepiedošanas klātbūtni cilvēka dzīvē. Daži jautājumi palīdzēs mums tikt ar to skaidrībā. 
  1. Vai ir kāds cilvēks, par kuru tu neko negribi zināt?
  2. Vai ir kāds cilvēks, no kura tu vairies?
  3. Vai ir kāds cilvēks, par kuru tu visu laiku runā ko sliktu un nevari vien nomierināties?
  4. Vai ir kāds cilvēks, ar kuru ir pārņemtas visas tavas domas?
  5. Vai ir kāds cilvēks, kuru tu visu laiku par kaut ko turi aizdomās?
  6. Vai ir kāds cilvēks, kuru tu uzlūko kā savu problēmu avotu?
 Ja kaut uz vienu jautājumu atbilde būs „jā”, tas norāda uz to, ka tev ir pie kā strādāt. Ļoti svarīgi ir veikt inventarizāciju savā dzīvē, ar mērķi, lai atklātu tos cilvēkus, kuriem tu vēl neesi piedevis, un pēc tam, – nožēlot to. Parunāsim par to, kā mēs varam staigāt piedošanā. 
  1. Beidz attaisnot savu aizvainojumu.
 Ja mēs attaisnojam savu aizvainojumu, mums ir grūtāk tikt galā ar šo aizvainojumu. Savukārt, ja mēs izsūdzam jebkādu aizvainojuma izpausmi un uzlūkojam to kā grēku Dieva priekšā, tad mēs nostājamies uz piedošanas ceļa. Iespējams, ar mums ir rīkojušies negodīgi, bet tas tik un tā nedod mums tiesības nepiedot. Ja mūsu reakcija uz notiekošo nav tīkama Dievam, – un nepiedošana nekad nevar Dievam patikt, – mums ir jānožēlo šis grēks un jālūdz Viņam piedošana. 
  1. Pasargā savu sirdi no aizvainojuma.
 
„ Pāri visam, kas jāsarga, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība!” (Salamana pamācības 4:23).
 Ja mēs pieņemam lēmumu uzreiz piedot cilvēkiem, tad, tādā veidā, mēs aizslēdzam mūsu sirds durvis aizvainojumam. Šis lēmums ir jāpieņem pirms, un nevis pēc tam, kad mūs kāds aizvainos. Ja mēs lūgsimies saskaņā ar to shēmu, kuru mums ir atstājis Jēzus, tad mēs ik dienas varēsim atjaunoties šai lēmumā. 
  1. Lūdz palīdzību Dievam.
 
„……. ne ar bruņotu spēku, ne ar varu, bet ar Manu Garu! – saka Tas Kungs Cebaots.” (Caharijas 4:6).
 Ja tu jūti, ka tev ir problēmas, kas saistītas ar nepiedošanu, tad lūdz tajā palīdzību Dievam, un Viņš tev palīdzēs. Un vēl, tu vari lūgt lai Dievs dziedina tavas dvēseles rētas un dziedina no sāpēm, kas ir tevī. Ja tu ļausi, Dievs paņems no tevis tavas sāpes. 
  1. Nepaliec vai neapstājies pie sāpēm, kas tev nodarītas.
 Ik mirkli nedomā par sāpēm, kas tev nodarītas. Šāda uzvedība baro rūgtuma sakni un padara piedošanu vēl grūtāku. Protams, konstruktīvas pārdomas par to, kas tad galu galā ar tevi noticis, ir nepieciešamas, taču tās atšķiras no pastāvīgām mokošām pārdomām par notikušo. Konstruktīvas domas – tā ir dziļa situācijas analīze ar mērķi noteikt to, kādai ir jābūt pareizai reakcijai. Ja mēs tomēr savās domās pārāk ilgi kavējamies pie notikušā, tad tā mēs atgādinām sev to, kas notika, un, tādā veidā, no jauna atmodinām sāpju sajūtu. Šādā brīdī mūsos pamostas dažādas negatīvās emocijas, no kurām mums vēlāk arī nāksies atbrīvoties, lai atnāktu pilnīga dziedināšana. Daži ģimenes terapeiti, lai palīdzētu cilvēkiem aizmirst un attālināties cilvēkiem vienam no otra, izmanto metodiku, ar kuras palīdzību cilvēks patur savā prātā tikai to ļaunumu, kuru tam nodarījis viens vai otrs cilvēks. Daudzi psihiatri to izmanto gadījumos, kas saistīti ar laulības šķiršanu.  Lai palīdzētu sievietei apglabāt savu mīlestību uz bijušo vīru, terapeiti koncentrē viņas uzmanību uz visu to slikto, ko vīrs ir izdarījis. Pēc tam, kad naids un dusmas ieņem to vietu, kur agrāk atradās mīlestība, cilvēkiem kļūst vienkārši neiespējami atrasties līdzās un celt jebkādas attiecības. Šāds paņēmiens, protams, atnes cilvēkam vēl lielāku ļaunumu. Bībele saka, ka mīlestība nepiemin ļaunu vai nepatur atmiņā izdarīto ļaunumu. Dzīvot piedošanā – tā ir ne tikai Dieva griba cilvēkam, bet tā arī atnes labumu pašam cilvēkam. Dieva mierā! Līdz rītam!

Līdzīgi raksti

  • Vienotības svarīgums

    Šajā Rakstu vietā mēs lasām, ka cilvēkiem bija kopīgs mērķis un viena valoda, ka viņi bija stingri apņēmušies panākt iecerēto, tāpēc ir teikts, ka „tas ir tikai sākums viņu rīcībai, un turpmāk nekas, ko tie nodomājuši, vairs nebūs tiem neiespējams”. Dievs teica, ka šīs vienotības dēļ viņiem izdosies viss, ko tie nodomājuši. Bībelē Dievs ļoti bieži Savai tautai atgādina par vienotību. Vienotība ir ļoti svarīgs faktors, kas ļauj mums kā Dieva tautai jeb draudzei uz zemes īstenot Viņa gribu un savu aicinājumu.
  • Ticīga cilvēka efektīva lūgšana ir nopietns drauds sātana plāniem un darbiem

    Kāpēc sātans tā neieredz un baidās no Dieva bērnu lūgšanām? Tas notiek tāpēc, ka lūgšanā mēs ar Dievu kļūstam par vienu komandu – neuzvaramu komandu. Daniēla grāmatā ir aprakstīts notikums, kad noteikta cilvēku grupa pamudināja ķēniņu izdot likumu, kurš aizliedza griezties ar lūgšanu pie dzīvā Dieva. Izņemot dzīvo Dievu, drīkstēja lūgt jebkurus citus dievus. Drīkstēja lūgt palīdzību cilvēkiem, bet tikai ne dzīvajam Dievam. Un tas bija sātana plāns. Kāpēc sātans lika šādus šķēršļus? Tāpēc, ka viņš saprata, ka lūgšana –tas ir spēks.
  • Jebkuras mūsu dzīves pārmaiņas un izmaiņas notiek no Dieva Gara, Kurš izmaina mūs un ved no godības uz godību.

    Vai tad tu esi spējīgs izdarīt to, ko var izdarīt tikai Svētais Gars? Nē! Taču, ja mēs pastāvīgi, ar atsegtām sejām lūkosimies uz Tā Kunga godību, tadSvētais Gars varēs pārvērst mūs Viņa līdzībā no godības uz godību.Esmu pamanījis, ka problēma nav tajā, ka mēs nenākam pie Dieva, bet tajā, ka mēs neesam pastāvīgi savā sadraudzībā ar Viņu. Iespējams, tev mēdz būt laiks, kad tevi apmeklē iedvesma, un tev gribas tuvoties un būt sadraudzībā ar Dievu. Taču, šī vienreizējā vai arī ļoti retā cēlā rīcība, būtībā, neko nemaina. Mums visiem ir vajadzīga pastāvība! Svētais Gars, tavas sadraudzības laikā ar Dievu, strādās pie tevis, pie tavas sirds, pie tava rakstura, pie tavām attiecībām, pie tavas domāšanas, un, galu galā, tu izmainīsies un pārveidosies.
  • Kādas ir priekšrocības sāpju un ciešanu laikā? III

    Mēs izskatām potenciālās sāpju un ciešanu priekšrocības. Mēs jau runājām par četrām šādām priekšrocībām, un konkrēti:Problēmas piesaista mūsu uzmanību, vairāk par visu.Problēmas māca mūs paļauties uz Dievu.Problēmas pārbauda un attīra mūsu ticību.Problēmas veido mūsu raksturu.
  • Pestīšanas cerība

    „Bet mēs, kas piederam dienai, būsim skaidrā prātā! Tērpsimies ticības un mīlestības bruņās un uzliksim pestīšanas cerības bruņu cepuri! Jo Dievs mūs nav nolicis dusmībai, bet lai mēs iegūtu pestīšanu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, kas par mums ir miris, lai mēs kopā ar Viņu dzīvotu, vienalga, vai esam nomodā vai aizmiguši.”Mēs jau daudz esam runājuši par ticības lomu un staigāšanu mīlestībā šajās pēdējās dienās. Šodien mēs uzsāksim sarunu par pestīšanas cerības lomu. Ticība ir vajadzīga tagadnei, pašreizējam brīdim. Ticībā, neatkarīgi no tā, kas notiek mums visapkārt, mums jau šobrīd ir dots miers. Ticībā mēs jau šobrīd ieejam Dieva mierā.
  • Satver mūžīgo dzīvību! II

    „Bet tu, Dieva cilvēks, bēdz no šīm lietām: dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības, cīnies labo ticības cīņu, satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts, pats apliecinādams labo liecību daudzu liecinieku priekšā.(1.Timotejam 6:11-12).Mēs redzējām, ka šīs trīs lietas palīdzēs mums satvert mūžīgo dzīvību.Un vēl mēs runājām par to, ka mūžīgai dzīvībai ir savs sākums virs zemes, – kad mēs iepazīstam (atzīstam) patieso Dievu un Viņa Dēlu Jēzu Kristu. Debesīs mums būs pilnīga Dieva atziņa (mēs iepazīsim Dievu visā pilnībā).