Labdien, dārgie draugi! Ceru, ka jūs iedvesmo mūsu rubrika „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”. Neaizmirstiet padalīties ar mums tajā, kā Dievs jūs uzmundrina caur šo vārdu. Tas kļūs par lielu uzmundrinājumu arī mums.Mēs runājām par to, ka, ja mēs nepieņemsim atbilstošus pareizus lēmumus, problēmas, pašas par sevi, nepadarīs mūs nobriedušus.Pareiza rīcība izriet no pareizām atklāsmēm. Tieši tālab pēdējās divas dienas mēs runājām par to, ka mums jābūt atklāsmei par problēmu neizbēgamību un atklāsmei par problēmu dabu un būtību.Šodien mēs parunāsim par to, kā uzturēt sevi cerību sāpju un problēmu laikā.Izlasīsim rakstu vietu no Vēstules Romiešiem 8:24-25:
Jo cerībā mēs esam pestīti. Bet tas, kas jau redzams, nav vairs cerība. Jo, ja kāds jau ko redz, vai tam uz to vēl jācer? Bet, ja ceram uz to, ko neredzam, tad to ar pacietību sagaidām.
Šī rakstu vieta atgādina mums par to, ka esam pestīti cerībā. Ejot caur sāpēm, tu nedrīksti zaudēt cerību. Saskaņā ar tulkojumu „Labā vēsts”, Vēstule Romiešiem 8: 24-25, skan šādi:„Tieši tāpēc gaidīšana nepadara mūs mazākus, tāpat, kā gaidīšana nepadara mazāku sievieti gaidībās. Gaidot mēs pieaugam . Mēs, protams, neredzam to, kas pieaug mūsos. Bet jo ilgāk mēs gaidām, jo lielāks tas kļūst, un mūsu gaidāmais prieks pieaug”.
Mēs redzam, ka, neskatoties uz pārejošām grūtībām, cerība palīdz mums virzīties uz priekšu. Vēl mēs redzam, ka bībeliskā cerība ir kas vairāk, par vienkārši pasīvu gaidīšanu uz izmaiņām mūsu situācijā. Bībeliskā cerība veicina mūsu iekšējo izaugsmi. Tā līdzinās auglim, kas ir grūtas sievietes klēpī, un pieaug līdz brīdim, kad sākas dzemdības.Dievs vēlas, lai mēs ar cerību gaidītu uz mūsu miesas pilnīgu atpestīšanu, līdz Jēzus atnāks mums pakaļ. Tāda cerība palīdz mums ne tikai paciest sāpes, bet arī pieaugt un mainīties gaidot uz mūsu Kungu.Lai nezaudētu spēkus, ir jābaro sevi ar Dieva Vārdu un jāiemācās smelties spēku Svētajā Garā, Kurš dzīvo mūsos.Gaidīšanas laikā mums ir Svētais Gars, Kurš stiprina un atbalsta mūs.Ejot caur sāpēm un ciešanām – lūdziet Dievu „ar bezvārdu nopūtām” un ļaujiet Svētajam Garam stiprināt jūs jūsu sāpēs un nespēkā.„Bez tam arī Gars nāk palīgā mūsu nespēkam; jo mēs nezinām, ko mums būs lūgt un kā; bet pats Gars aizlūdz par mums ar bezvārdu nopūtām. Bet Tas, kas izpētī sirdis, saprot, ko Gars grib, jo Tas pēc Dieva gribas iestājas par svētajiem.”(Romiešiem 8:26-27).
„Laikā, kad piekūstam gaidīt, Svētais Gars arvien ir mums līdzās, lai palīdzētu mums. Tam nav nozīmes, ja nezinām kā un par ko lūgt. Viņš veic mūsu lūgšanu mūsos un priekš mums, veidojot lūgšanu no mūsu bezvārdu nopūtām un sāpju vaidiem. Viņš pazīst mūs labāk par mums pašiem, zina mūsu grūto stāvokli un tur mūs arvien Dieva priekšā.” (tulkojums no Labās vēsts)Tālab, uzturiet sevī cerību lūdzoties garā, stiprinot savu garu ar Dieva Vārdu un paļaujoties uz Svēto Garu.Lai, dienu no dienas, jūsu problēmas un grūtības liek pieaugt un atjaunoties jūsu iekšējam cilvēkam.Līdz rītdienai!Mācītājs Rufus Adžiboije
