Kā uzturēt sevi cerību sāpju un problēmu laikā?

Labdien, dārgie draugi! Ceru, ka jūs iedvesmo mūsu rubrika „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”. Neaizmirstiet padalīties ar mums tajā, kā Dievs jūs uzmundrina caur šo vārdu. Tas kļūs par lielu uzmundrinājumu arī mums.Mēs runājām par to, ka, ja mēs nepieņemsim atbilstošus pareizus lēmumus, problēmas, pašas par sevi, nepadarīs mūs nobriedušus.Pareiza rīcība izriet no pareizām atklāsmēm. Tieši tālab pēdējās divas dienas mēs runājām par to, ka mums jābūt atklāsmei par problēmu neizbēgamību un atklāsmei par problēmu dabu un būtību.Šodien mēs parunāsim par to, kā uzturēt sevi cerību sāpju un problēmu laikā.Izlasīsim rakstu vietu no Vēstules Romiešiem 8:24-25:
Jo cerībā mēs esam pestīti. Bet tas, kas jau redzams, nav vairs cerība. Jo, ja kāds jau ko redz, vai tam uz to vēl jācer? Bet, ja ceram uz to, ko neredzam, tad to ar pacietību sagaidām.
Šī rakstu vieta atgādina mums par to, ka esam pestīti cerībā. Ejot caur sāpēm, tu nedrīksti zaudēt cerību. Saskaņā ar tulkojumu „Labā vēsts”, Vēstule Romiešiem 8: 24-25, skan šādi:
„Tieši tāpēc gaidīšana nepadara mūs mazākus, tāpat, kā gaidīšana nepadara mazāku sievieti gaidībās. Gaidot mēs pieaugam . Mēs, protams, neredzam to, kas pieaug mūsos. Bet jo ilgāk mēs gaidām, jo lielāks tas kļūst, un mūsu gaidāmais prieks pieaug”.
Mēs redzam, ka, neskatoties uz pārejošām grūtībām, cerība palīdz mums virzīties uz priekšu. Vēl mēs redzam, ka bībeliskā cerība ir kas vairāk, par vienkārši pasīvu gaidīšanu uz izmaiņām mūsu situācijā. Bībeliskā cerība veicina mūsu iekšējo izaugsmi. Tā līdzinās auglim, kas ir grūtas sievietes klēpī, un pieaug līdz brīdim, kad sākas dzemdības.Dievs vēlas, lai mēs ar cerību gaidītu uz mūsu miesas pilnīgu atpestīšanu, līdz Jēzus atnāks mums pakaļ. Tāda cerība palīdz mums ne tikai paciest sāpes, bet arī pieaugt un mainīties gaidot uz mūsu Kungu.Lai nezaudētu spēkus, ir jābaro sevi ar Dieva Vārdu un jāiemācās smelties spēku Svētajā Garā, Kurš dzīvo mūsos.Gaidīšanas laikā mums ir Svētais Gars, Kurš stiprina un atbalsta mūs.Ejot caur sāpēm un ciešanām – lūdziet Dievu „ar bezvārdu nopūtām” un ļaujiet Svētajam Garam stiprināt jūs jūsu sāpēs un nespēkā.
„Bez tam arī Gars nāk palīgā mūsu nespēkam; jo mēs nezinām, ko mums būs lūgt un kā; bet pats Gars aizlūdz par mums ar bezvārdu nopūtām. Bet Tas, kas izpētī sirdis, saprot, ko Gars grib, jo Tas pēc Dieva gribas iestājas par svētajiem.”(Romiešiem 8:26-27).
Laikā, kad piekūstam gaidīt, Svētais Gars arvien ir mums līdzās, lai palīdzētu mums. Tam nav nozīmes, ja nezinām kā un par ko lūgt. Viņš veic mūsu lūgšanu mūsos un priekš mums, veidojot lūgšanu no mūsu bezvārdu nopūtām un sāpju vaidiem. Viņš pazīst mūs labāk par mums pašiem, zina mūsu grūto stāvokli un tur mūs arvien Dieva priekšā.” (tulkojums no Labās vēsts)Tālab, uzturiet sevī cerību lūdzoties garā, stiprinot savu garu ar Dieva Vārdu un paļaujoties uz Svēto Garu.Lai, dienu no dienas, jūsu problēmas un grūtības liek pieaugt un atjaunoties jūsu iekšējam cilvēkam.Līdz rītdienai!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Praktiskā ticība pieprasa, lai mēs esam pateicīgi Dievam un citiem cilvēkiem

    Bez tam, es gribu lai mēs pamanām kaut ko vairāk. Jēzus teica: „Tava ticība tev ir palīdzējusi”. Bībeles tulkojumā krievu valodā – „ Tava ticība tevi ir izglābusi”. Tulkojumā angļu valodā šī Rakstu vieta skan nedaudz savādāk: „Tava ticība ir darījusi tevi veselu”, citā Bībeles tulkojumā šis pants ir tulkots „Tava ticība ir darījusi tevi neskartu”. Varētu teikt, ka šis cilvēks jau bija vesels. Bet, patiesībā, šis cilvēks atnāca pateikties Jēzum par to, ka Viņš atbrīvoja viņu no spitālības. Tādā gadījumā, par kādu vēl veselību Jēzus šeit runā? Runa ir par to svētību, kura ir domāta tikai pateicīgiem cilvēkiem, un kuru nesaņēma pārējie deviņi spitālīgie savas nepateicīgās sirds dēļ. Tikai viens no desmit samariešiem tika apbalvots ar šo svētību.
  • Jēzus maina tos, kuri seko Viņam!

    Mēs turpinām runāt par to, ka mūsu pašu labad, Dievs vēlas mainīt katru no mums. Vakar mēs runājām, ka tad, ja mēs ļausim Dievam veikt mūsos Viņa pārmaiņas un sekosim Jēzum, tad mums apkārt esošie cilvēki varēs ieraudzīt pār mūsu dzīvi un kalpošanu debesu zīmogu.Vai atceraties, ka pēc Jēzus augšāmcelšanās, kad sinagogas sardzes priekšnieki, rakstu mācītāji un saduķeji satikās ar Viņa mācekļiem, tie ieraudzīja mācekļos pārcilvēcisku spēku.
  • Kādēļ ir nepieciešams padarīt slavēšanu par savu dzīvesveidu

    Slavēšana ir mūsu ticības uz Dievu izrādīšana.Romiešiem 4: 20, mēs lasām, ka Ābrahāms „Dieva apsolījumu viņš neuzņēma ar šaubām un neuzticību, bet, Dievam godu dodams, kļuva stiprs ticībā”. Viens no veidiem, kā mēs varam gan parādīt, gan celt stipru ticību savā dzīvē, ir iemācīties pagodināt jeb dot slavu. Viens no veidiem, kā mēs pagodinām Dievu, ir Viņam ticēt, Viņu slavēt un turēties pie Viņa vārda par spīti dzīves negatīvajiem apstākļiem. Tikai tie, kas tic, ka Dievs valda pār viņu dzīvi un situāciju, spēj tā dzīvot. Bet patiesība ir tā, ka mēs nevaram izbaudīt dzīvi Dievā, līdz mēs neiemācīsimies Viņu pagodināt, parādot Viņam savu ticību caur ikdienas slavēšanu.
  • Ejot cauri sāpēm, pārbaudījumiem vai grūtībām, iemācies visā tajā slavēt To Kungu!

    Sāpes un problēmas ir instrumenti, kurus Dievs izmanto mūsu garīgajai izaugsmei. Mēs mācamies paklausību caur ciešanām.„un, Dēls būdams, tomēr ir mācījies paklausību no tā, ko cietis. “ (Ebr.5: 8).Zelts tiek attīrīts ar ļoti augstas temperatūras palīdzību. Pārbaudījumi arī ir šī augstā temperatūra, kura mūs attīra. Mūsu ticībai ir jālīdzinās attīrītam zeltam.
  • Kas ir pielūgsme?

    Kad mēs runājam par pielūgsmi, mēs runājam par mūsu nodarbinātību, kas saistīta ar Dievu, par intīmām attiecībā ar Dievu, par mīlestības paušanu Dievam no visas savas sirds, no visas dvēseles (t.i. ar savu intelektu, prātu, gribu, emocijām) un visa sava spēka. Bez Dieva atziņas mēs nespēsim tā pa īstam pielūgt Dievu garā un patiesībā. Bez Dieva aiziņas mēs nespēsim mīlēt Dievu no visas savas sirds. Pielūgsmei jāfokusē cilvēka uzmanība uz Dievu.
  • Mēs varam vairot savus talantus pielietojot tos praksē

    Mums noteikti ir jāatrod pielietojums saviem talantiem. Draudzē, Dieva Valstībā tev ir pielietojums. Neviens nebūs vainīgs tavā neauglībā, kā vienīgi tu pats. Iemācies pielietot savus talantus un dari to labi. Visu ko tu dari, dari to labi, lai tevi var saukt par godīgo un uzticīgo kalpu. Vārdā “uzticīgs” ir ietverta dziļa nozīme. Uz uzticīgu cilvēku var paļauties, viņš ir uzticīgs un nekad nepievils.