Kālab mums savā dzīvē ir jākultivē pateicība II
Esiet sveicināti! Paldies jums par to, ka esat atraduši laiku tam, lai izlasītu Dieva vārdu šai dienai. Dieva vārds ir dzīvs un darbīgs! Un mana vēlēšanās ir, lai jūs iemīlētu Dieva vārdu un kļūtu par Dieva vārda darītājiem. Vakar mēs uzsākām sarunu par to, cik svarīgi ir attīstīt sevī pateicīgu sirdi. Un mēs noskaidrojām, ka:
- Būt pateicīgam – tā ir Dieva griba priekš mums.
- Pateicība tur atvērtu Dieva svētību kanālu.
- Pateicība apskaidro mūsu prātu un atver mūsu sapratni.
- Pateicība pielīdzina mūs Kristum.
„Jo, kurus Viņš sākumā nozīmējis, tos Viņš nolēmis darīt līdzīgus Sava Dēla tēlam, lai Viņš būtu pirmdzimtais daudzu brāļu starpā .”(Romiešiem 8: 29).
Dievs vēlas, lai mēs taptu līdzīgi Dieva Vienpiedzimušajam Dēlam – Jēzum Kristum. Pateicība – tā ir viena no īpašībām, kas palīdz mums to sasniegt. Vēlāk, mēs aplūkosim to, kā pateicība izpaudās Paša Jēzus dzīvē, un to, kā daudzi notikumi Jēzus dzīvē bija tieši saistīti ar Viņa pateicību. Nepateicība – tas ir defekts cilvēka raksturā. Nepateicība – tā ir visa iespējamā ļaunuma sakne mūsu sabiedrībā.„Jo cilvēki būs patmīlīgi, mantas kārīgi, lielīgi, augstprātīgi, zaimotāji, nepaklausīgi vecākiem, nepateicīgi, neganti,….” (2.Timotejam 3:2).
Pateicība – tā ir daļa no cilvēka rakstura veidošanas procesa. Tālab, ir tik svarīgi iemācīties ne tikai pašam, bet iemācīt arī saviem bērniem teikt „paldies”. Iemācies pateikties sievai, vīram, vecākiem un citiem cilvēkiem. Tā ir īpašība, kura aizsākas mājās.- Pateicība savieno(sasaista) mūsu sirdis ar Dievu.
„Kad nu tu ēdīsi un būsi paēdis, tad teic To Kungu, savu Dievu, par to labo zemi, ko Viņš tev ir devis. Sargies, ka tu neaizmirsti To Kungu, savu Dievu, bet turi Viņa baušļus, Viņa tiesas un Viņa likumus, ko es tev šodien pavēlu. Lai tad, kad tu būsi ēdis un paēdis un sev uzcēlis labus namus, un tur dzīvosi, kad tavi vērši un tavi sīklopi būs savairojušies un tavs sudrabs un tavs zelts sāks pie tevis krāties, un viss, kas tev vien pieder, būs vairojies, lai tad tava sirds nelepojas un tu neaizmirsti To Kungu, savu Dievu, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes, no verdzības nama, kas tevi ir vadījis plašā un briesmīgā tuksnesī, kur bija dzēlīgas čūskas un skorpioni un izkaltušas vietas bez ūdens, kurās mocīja slāpes, kas tad priekš tevis lika izplūst ūdenim no cietās klints, kas ēdināja tevi tuksnesī ar mannu, ko tavi tēvi nebija pazinuši, lai Viņš tevi pazemotu un tevi pārbaudītu, lai tev tavās tālākās dienās darītu labu. Tad nesaki vis savā sirdī: mans spēks un manu roku stiprums ir man šo bagātību devis!” (5.Mozus 8:10-17).
Nepateicīgas sirds dēļ, daudzi aizmirst Dievu un atkāpjas no ticības. Viņi aizmirst visu to, ko Dievs viņu labā ir darījis, no kādas grēku bedres Viņš tos ir izvedis. Ja tu attīsti sevī pateicības pilnu sirdi, tad tu nekad neatkāpsies no Dieva, – pat visbriesmīgākajās dzīves vētrās. Pateicīga sirds spēcīgi sasaista vai savieno cilvēku ar Dievu.- Pateicība Dievam ikvienā dzīves situācijā – tā pauž mūsu ticību Debesu Tēva mīlestībai un rūpēm.
„Nezūdaities nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā.” (Filipiešiem 4:6).
„ Dieva apsolījumu viņš neuzņēma ar šaubām un neuzticību, bet, Dievam godu dodams, kļuva stiprs ticībā,..” (Romiešiem 4:20).
„Ap pusnakti Pāvils un Sīla, lūgdami Dievu, dziedāja slavas dziesmas, un ieslodzītie viņos klausījās. Piepeši notika liela zemestrīce, tā ka cietuma pamati sakustējās; tūdaļ atvērās durvis, un visiem nokrita važas.” (Ap.darbi 16:25-26).
- Pateicīga sirds – tā ir uzvara pār augstprātību un lepnību.
