Kas ir Girgazieši? 2 daļa

Pēc tam, kad Dievs bija pateicis Israēla tautai par tai sagatavoto Apsolīto zemi, viņi ļoti nopriecājās par šo vēsti. Bet, līdzko viņu ceļā parādījās pirmās problēmas, grūtības un pretspars, ko Israēla bērni nebija gaidījuši, – viņi tūlīt pat sāka kurnēt, un galu galā, vienkārši padevās un neiegāja Apsolītajā zemē. Ja tu dari to, ko Dievs tev liek darīt, tad nebīsties un nebrīnies, ka satiksi pretiniekus. Atceries, ka šķēršļu un pretestības esamība tavā ceļā nebūt nav zīme tam, ka tu neatrodies Dieva gribā. Visbiežāk tas nozīmē to, ka tev jāturpina darīt tas, ko tu dari. Pāvils teica:

 

Jo man atvērušās plašas durvis sekmīgai darbībai, bet arī pretinieku daudz.”(1.Korintiešiem 16:9).

 

Pāvils spēja ieraudzīt visas tās iespējas un atvērtās durvis, kuras Dievs viņam deva, bet viņš sastapās arī ar daudziem pretiniekiem. Pāvils uzvarēja visus savus pretiniekus, jo Dievs bija kopā ar viņu. Neskatoties uz daudzajiem pretiniekiem, tev jāzina, ka uzvara – tas ir tavs mantojums no Dieva. 32-jā Psalmā ir teikts:

 

Tu esi mans patvērums, Tu mani sargāsi briesmās, Tu liksi atskanēt ap mani pestīšanas gavilēm. (Sela.) “Es tevi mācīšu un rādīšu ceļu, pa kuru tev jāstaigā, Es pār tevi turēšu nomodā Savu aci.”(Psalms 32:7-8).

 

Dievs mums ir sagatavojis zemi, dažādas iespējas un atvērtas durvis. Bet mums tas ir jāierauga un jāvēlas to visu savā dzīvē. Jā, būs daudz pretinieku, bet man jāatceras, ka Dievs ir mans patvērums. Dievs tērpj mani ar uzvaras dziesmām un pestīšanas prieku kā ar drānām. Es dziedāšu pestīšanas dziesmu, jo mans Dievs ir ar mani, jo esmu brīvs, jo Tas Kungs ir mani izglābis. Kad Israēla bērni devās uz Apsolīto zemi, pienāca brīdis, kad tie nonāca ļoti smagā situācijā: priekšā bija jūra, bet aiz muguras – satracināts faraona karaspēks, kurš dzinās tiem pakaļ, un bija gatavs viņus iznīcināt. Viss izskatījās tā, it kā Israēla bērni būtu nonākuši strupceļā. Bet Dievam nekas nav neiespējams, un Viņš iejaucās šajā situācijā. Jūra pašķīrās, un ienaidnieks tika iznīcināts. Un pēc visa redzētā, – ko Tas Kungs viņu labā tika darījis, – Israēla bērni ar Mirjamu priekšgalā dziedāja pestīšanas dziesmu (lasiet 2-rās Mozus grāmatas 15 nodaļu).

 

Tad praviete Mirjama, Ārona māsa, paņēma bungas savā rokā, un visas sievas sekoja viņai ar bungām dejas solī. Un Mirjama tām teica: “Dziediet Tam Kungam, jo Viņš Sevi ļoti paaugstinājis; zirgus un viņu jātniekus Viņš ir iegāzis jūrā!”

 

Neskatoties uz daudzajiem pretiniekiem, daudzajiem garīgajiem gigantiem, Dievs ir spējīgs izglābt vai atpestīt mūs no visa, kas kavē mums iekarot savu Apsolīto zemi. Es droši varu iet uz priekšu, jo Dievs ir apsolījis vienmēr būt kopā ar mani. Dievs parāda un atklāj mums to 7-ņu tautu nozīmi, kuras atrodas Apsolītajā zemē. Šīs septiņas tautas, par kurām mēs lasām Jozuas grāmatā, – tie ir konkrēti ļaunie gari, konkrēti dēmoniskie principi, kuri mums jāuzvar, lai varētu virzīties uz priekšu un iekarot savu zemi, kuru Viņš dod.

 

Un Jozua sacīja: “Šai brīdī jūs paši nomanīsit, ka dzīvais Dievs ir jūsu vidū, jo Viņš dzīdams izdzīs jums pa priekšu kānaāniešus, hetiešus, hīviešus, ferisiešus, girgaziešus, amoriešus un jebusiešus.”(Jozuas 3:10).

 

Pagājušajā dievkalpojumā tika runāts par Girgaziešiem. Mācītājs turpināja izskatīt šo tautu (1-mo šīs tēmas daļu skatīt konspektos no 23.03.2014.). Kā jau tika teikts agrāk – tas ir ļoti spēcīgs gars, kurš apvienojas ar citiem ļaunajiem gariem, lai traucētu Dieva bērniem virzīties uz priekšu. Ja cilvēks nevirzās uz priekšu, viņš noteikti sāks degradēties un iet atpakaļ. Dažkārt virzīšanās atpakaļ notiek ļoti nemanāmi. Krīt ne tikai vājie, bet arī stiprie un varenie.

Līdzīgi raksti

  • Kas tā ir par tautu – Amorieši?

    Svētdienas dievkalpojuma sākumā mācītājs Rufus atgādināja, – ka Dievs ir Saviem bērniem sagatavojis zemi – garīgo mantojumu no Viņa. Bet, lai es varētu ieiet un iegūt šo zemi, man ir jāiemācās cīnīties un uzvarēt garīgos pretiniekus, kuri atrodas šajā zemē. Gribam mēs to vai negribam, ticam mēs tam vai nē, bet mēs atrodamies karā.
  • Dieva procesi, kas ved uz Viņa mērķi

    Svētdienas dievkalpojumā mācītājs Rufus runāja par mērķa svarīgumu katra cilvēka dzīvē. Pati lielākā traģēdija cilvēka dzīvē ir nevis nāve, bet gan dzīve bez mērķa, – kad cilvēks nezina un nepiepilda savu aicinājumu. Vajag baidīties nevis no nāves, bet gan no bezmērķīgas un tukšas dzīves.
  • Ietekme caur pareizu ieradumu veidošanu. 1.daļa.

    Mēs varam pagodināt Dievu un parādīt Valstības ietekmi uz zemes, veidojot un attīstot labus paradumus. Kādā no pētījumiem ir pierādīts, ka 40% no visa tā, ko cilvēks dara, tiek darīts aiz ieraduma. Cilvēka paradumi nosaka to, kāda būs cilvēka nākotne. Pieradumus mēs nemantojam no vecākiem, tie veidojas visas mūsu dzīves laikā. Var būt labi un slikti paradumi. Sliktie un kaitīgie paradumi cilvēkā veido sliktas rakstura iezīmes. Apzinoties šo faktu, katram no mums ir jāveic savu ieradumu inventarizācija, lai ieraudzītu labos un sliktos ieradumus. Pēc tam ir ļoti svarīgi izravēt visu, ko Dievs sauc par Viņam nederīgu – savus sliktos ieradumus. To nedarot, mēs nespēsim izpildīt  savu Dieva doto aicinājumu un sasniegt pašu nospraustos mērķus.   
  • Pamācība lielākai Valstības ietekmei 2018. gadā. 2. daļa

    Dievs mūs aicina lūkoties uz sevi (nevis uz citiem), lai nepazaudētu to, pie kā mēs esam strādājuši. Ziniet, par kalpošanas darbu ir balva no Tā Kunga. Dievs apbalvo par patiesu kalpošanu. Bet Dievs grib, lai mēs būtu pareizā garīgā stāvoklī, lai pārbaudījumu laikā mēs turpinātu dzīvot ticībā un cerībā. Mūsu dvēseļu ienaidnieks – sātans, dara visu to, kas nogalina mūsu ticību, atnes šaubas un bailes, – to dara ienaidnieks. Mums ir jācīnās un jāuzvar ienaidnieks ticībā un ar Vārdu no Tā Kunga. Tāpēc šajā gadā, Dievam ir mums konkrēti uzdevumi.