Kas notiek tā cilvēka dzīvē, kuram lūgšana ir viņa dzīves prioritāte?

Lai bagātīgi pieaug miers un žēlastība no mūsu Kunga Jēzus Kristus jums šai dienā!Vakar mēs sākām izskatīt situāciju, kas radās Jēzus Kristus mācekļiem. Sakarā ar to, ka lūgšana bija viņu dzīves galvenā prioritāte, visas situācijas viņi risināja ar lūgšanu spēku.
„Kad viņi beidza Dievu lūgt, vieta, kur tie bija sapulcējušies, nodrebēja, un tie visi kļuva Svētā Gara pilni un drošu sirdi runāja Dieva vārdus. Ticīgo pulks bija viena sirds un viena dvēsele, neviens neko no savas mantas nesauca par savu, bet viņiem viss bija kopīgs. Apustuļi ar lielu spēku apliecināja Kunga Jēzus augšāmcelšanos, un liela žēlastība bija ar viņiem visiem.” (Apustuļu darbi 4:31-33).
 Izskatīsim 7 lietas, kas notika pēc šīs īsās Jēzus mācekļu lūgšanas:
  1. Vieta, kurā viņi atradās, nodrebēja.
Tas līdzinājās zemestrīcei. Dievs satricināja šo vietu sakarā ar mācekļu lūgšanu. Šī vieta nodrebēja un sakustējās. Dievs var satricināt un izsist no tevis visu, kam jāaiziet: bailes, pārliecības trūkumu, vilšanos utt.Tad, kad lūdzam, noteikti būs kustība!2.Viņi visi bija Svētā Gara pilni.Pievērsiet uzmanību, ka Apustuļu Darbu grāmatas 2-jā nodaļā ir teikts, ka visi mācekļi bija Svētā Gara pilni, un 4-jā nodaļā tiek runāts par to pašu. Tas nozīmē, ka nepietiek tikai vienreiz piepildīties ar Svēto Garu, tas ir jādara pastāvīgi! Ar to nepietiek, ka esi kristīts ar Svēto Garu un runā mēlēs, – tas ir tikai sākums. Arī Apustuļi saņēma šo kristību, bet viņiem atkal un atkal bija nepieciešamība piepildīties ar Svēto Garu. Kas ar mums notiks tad, kad lūgšanas kļūs par mūsu dzīves prioritāti? Mēs tiksim piepildīti ar Svēto Garu. Ko tas nozīmē, – tik piepildītam ar Svēto Garu? Tas nozīmē, – atrasties kāda ietekmē, kāda iedarbībā, atrasties Svētā Gara kontrolē! Un tas ir labi priekš mums! Kad mēs piepildāmies ar Svēto Garu, – tas ir labi priekš visiem tiem, kas atrodas mums līdzās. Ja mēs neesam Svētā Gara pilni, mēs esam miesā. Miesas darbi ir aprakstīti Bībelē
„Bet zināmi ir miesas darbi: tie ir netiklība, nešķīstība, izlaidība, elku kalpība, buršana, ienaids, strīdi, nenovīdība, dusmas, ķildas, šķelšanās, ķecerība, skaudība, dzeršana, dzīrošana un tamlīdzīgas lietas, par kurām es iepriekš saku, kā jau esmu senāk sacījis: tie, kas tādas lietas dara, nemantos Dieva valstību.”(Galatiešiem 5:19-21).
Kad mēs piepildāmies ar Svēto Garu, mēs maināmies.
„Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība. Pret tādām lietām nav bauslības.” (Galatiešiem 5:22-23).
Kālab šodien ir tik maz kristiešu, kuri ir piepildīti ar Svēto Garu, kuri atrodas Svētā Gara kontrolē, un kuru darbi un vārdi ir Svētā Gara ietekmē?Tad, kad mēs padarām lūgšanu par mūsu dzīves prioritāti, mēs piepildāmies ar Svēto Garu.Rīt mēs turpināsim izskatīt to, kas notiek tā cilvēka dzīvē, kuram lūgšana ir viņa dzīves prioritāte. Lai Dievs jūs svētī!Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā mēs varam piedzīvot Dievu savā dzīvē?

    Kad mēs studējam Bībeli, mēs redzam daudzus cilvēkus, caur kuriem Dievs veicis lielus varoņdarbus. Dievs varēja īstenot Savus nodomus caur viņiem, pateicoties viņu atklāsmei vai sapratnei par noteicošajiem Dieva principiem. Lai arī šie cilvēki dzīvoja dažādās kultūrās, dažādos gadsimtos un laikos, tiem bija dažāds izglītības līmenis, pamatā, visiem šiem varoņiem ir daudz kas kopējs.Mēs varam ieraudzīt šo Bībeles varoņu veiksmes un varoņdarbu noslēpumu, – viņi pazina Dievu un sadarbojās ar Viņu. Viņi piedzīvoja Dieva spēku un Viņa žēlastību savā dzīvē. Kā viņiem tas izdevās? Tas kļuva iespējams pateicoties tam, ka viņi nodeva sevi Dievam.
  • Kā uzturēt sevi cerību sāpju un problēmu laikā?

    Jo cerībā mēs esam pestīti. Bet tas, kas jau redzams, nav vairs cerība. Jo, ja kāds jau ko redz, vai tam uz to vēl jācer? Bet, ja ceram uz to, ko neredzam, tad to ar pacietību sagaidām.Šī rakstu vieta atgādina mums par to, ka esam pestīti cerībā. Ejot caur sāpēm, tu nedrīksti zaudēt cerību.
  • Ja tu domā, ka jau esi uzvarējis un izrāvies lūgšanā, tad sāc lūgt par saviem brāļiem un māsām!

    Ko mēs darīsim tālāk, pēc tam, kad būsim dzirdējuši patiesību par lūgšanas svarīgumu un nepieciešamību? Mums ir jāmainās! Pirmkārt, mums vajag sākt lūgt Dievam, lai Viņš mums palīdz pastāvīgi lūgt. Otrkārt, tu vari prasīt citiem cilvēkiem, kurus uzskati par nopietniem lūdzējiem, lai viņi lūdz par tevi, lai tu varētu ieviest kārtību lūgšanās. Prasīt, lai citi par to lūdz – nav pazemojums.Es atceros, kad arī manā dzīvē pienāca tāds brīdis, kad man pārgāja vēlēšanās lūgt, man kļuva garlaicīgi lūgt, mana lūgšana kļuva nedzīva. Un man neizdevās neko izmainīt šajā jautājumā. Es sapratu, ka manā lūgšanu dzīvē ir pienākusi krīze. Es piezvanīju savam vecākajam brālim un izstāstīju viņam, ka man nekas nesanāk, ka es lasu Bībeli, bet viss ir sausi, es lūdzu – sausi un, ka man to vispār negribas darīt.
  • Kāds ir Dieva nodoms cilvēkam uz šīs zemes II

    Tas, ko Dievs par mums saka Savā vārdā, – tā ir patiesība, kurai mums jānotic. Tagad mums ir Dieva daba, kura pastāvīgi jābaro un kurā jāpieaug. Mums ir jānotic tam, ka tagad mums ir vara un autoritāte no debesīm, kura mums dota tālab, lai mēs iznīcinātu sātana darbus uz zemes. Jēzus, pārstaigājot zemi, darīja to pašu – iznīcināja sātana darbus un nodomus. Tā Viņš rādīja mums piemēru.„… Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus.”(1.Jāņa 3:8).
  • Dievam ir savi līdzekļi pārmaiņām

    Viens no līdzekļiem, kuru Dievs izmanto tam, lai mainītu mūs un veidotu mūsu raksturu, ir savstarpējās attiecības ar cilvēkiem. Lai mēs mainītos, mums ir jāiemācās dibināt veselas attiecības pašiem ar sevi, ar cilvēkiem un, protams, ar Dievu. Ja mēs nevēlamies dibināt attiecības ar cilvēkiem vai arī bēgam no grūtībām, kas rodas jebkurās savstarpējās attiecībās, tad mēs nevarēsim mainīties. Acīmredzama pazīme tam, ka cilvēks pieaug Tā Kunga Jēzus Kristus atziņā, – tā ir viņa pareiza attieksme pret Dievu, sevi un cilvēkiem.
  • Tas, kas ir tev visapkārt ietekmēs to, vai tu ieiesi savā liktenī no Dieva vai arī nē II

    Jēzus, kā mūsu Piemērs, izvēlējās draudzību nebalstoties uz to, vai dotais cilvēks ir viņa radinieks vai arī nē, vai šis cilvēks ir bagāts vai nabags, vai viņš ir grēcinieks vai arī morālists. Jēzu interesēja tikai viens – vai cilvēks grib piepildīt Dieva gribu vai arī nē. Ja jā, tad tāds cilvēks ir Viņam „gan brālis, gan māsa un māte”. Ja savukārt nē, tad tādam cilvēkam Jēzus varēja vien palīdzēt ieraudzīt dzīves jēgu un savienoties ar savu Radītāju. Tomēr par Viņa labākajiem draugiem kļuva tie, kuri vēlējās piepildīt Dieva gribu savā dzīvē.