Koncentrējieties uz balvu, un ne uz sāpēm un diskomfortu

Lai jums vairojas miers no Tā Kunga šai brīnišķīgajā dienā!Mēs turpinām runāt par potenciālajām sāpju un ciešanu priekšrocībām. Vakar mēs sapratām, ka atklāsmei par ciešanu dabu un būtību ir noteicošā loma tajā, vai mēs spēsim sāpēs un ciešanās iegūt tās potenciālās priekšrocības, kuras tās nes sevī.Mēs apstiprinājām, ka sāpju un ciešanu klātbūtne ir neizbēgama katra cilvēka dzīvē. Mēs uzsākām sarunu par to, ka Dievs saviem bērniem ir paredzējis izeju, jo Viņš tiem devis Svēto Garu par ķīlu un Svētais Gars palīdz mums mūsu nespēkā.Šodien vēlos, lai ieraugāt to, ka katra problēma ir – ĪSLAICĪGA.Atklāsme par problēmas dabu un būtību.
„Jo tagadējās grūtības, kas ir vieglas, dod mums neizsakāmi lielu mūžīgu godību,” (2.Korint. 4:17).
„Es domāju, ka šī laika ciešanas ir nenozīmīgas, salīdzinot ar nākamo godību, kas atspīdēs pār mums.”(Romiešiem 8:18).
Lai iegūtu potenciālās priekšrocības, kas apslēptas sāpēs un problēmās, mums jāiemācās ieraudzīt ciešanu garīgo būtību un dabu.Pirmkārt, salīdzinājumā ar mūžīgajām mokām, kuras sagaida katru, kurš iziet uz kompromisu šai dzīvē personīgā labuma dēļ, mūsu šīsdienas sāpes ir īslaicīgas.Otrkārt, mūsu šīsdienas sāpes ir nenozīmīgas salīdzinājumā ar to Dieva godību, kura sagaida katru, kurš cienīgi izturēs šīs sāpes.Ejot caur pagaidu ciešanām, mēs iegūstam mūžīgo godību un prieku. Pagaidu ciešanas vairo mūžīgo godību.Šāda atklāsme, par sāpju un problēmu dabu, palīdz cilvēkam koncentrēties uz mūžīgo un uz balvu, nevis uz pārejošajām sāpju izjūtām dotajā brīdī.Jēzus spēja izturēt nepārtraukto spiedienu un mokas, jo skatījās uz balvu, un ne uz sāpēm.
„Tāpēc tad arī, kur ap mums visapkārt tik liels pulks liecinieku, dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē, nolikdami visu smagumu un grēku, kas ap mums tinas, un raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju, kas Viņam sagaidāmā prieka vietā krustu ir pacietis, par kaunu nebēdādams, un ir nosēdies Dieva tronim pa labai rokai. Ņemiet vērā To, kas panesis tādu pārestību no grēciniekiem, lai jūs nepiekūstat, savās dvēselēs pagurdami.” (Ebrejiem 12:1-3).
Mozus, raudzīdamies uz atmaksu, itin viegli varēja atteikties no ēģiptiešu bagātībām un izvēlēties sāpju un ciešanu ceļu līdz ar Dieva tautu.
„par lielāku bagātību turēdams Kristus negodu nekā Ēģiptes mantas, jo viņš raudzījās uz atmaksu.”(Ebrejiem 11:26).
Kad raugāmies uz balvu, un ne uz sāpēm un ciešanām, tas iedvesmo mūs un palīdz mums priecāties un nenoskumt laikā, kad ejam caur ciešanām.
„Tāpēc mēs nepiekūstam, bet, lai gan mūsu ārīgais cilvēks sadilst, mūsu iekšējais dienu no dienas atjaunojas. Jo tagadējās grūtības, kas ir vieglas, dod mums neizsakāmi lielu mūžīgu godību, ja mēs neņemam vērā to, kas ir redzams, bet to, kas nav redzams. Jo redzamais ir laicīgs, bet neredzamais mūžīgs.”(2.Korint. 4:16-18).
Dieva Vārds jums šodien: Koncentrējieties uz balvu, un ne uz sāpēm un diskomfortu.Lai Dievs jūs svētī!Līdz rītdienaiMācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kalpošanas mērķis ir tajā, lai atvestu cilvēku pie Dieva

    Kad mēs kalpojam cilvēkiem, mums ir jāpārliecinās par to, ka visi mūsu labie darbi, rūpes par cilvēkiem, uzmundrinājuma vārdi, žesti un mīlestības darbi ir vērsti uz to, lai tuvinātu šos cilvēkus Jēzum un savienotu viņus ar Jēzu, un nevis uz to, lai pagodinātu paši sevi. Jums ir jāsaprot, ka tikai tad, kad cilvēki savienojas ar Dievu, viņu problēmas atrisinās. Ja mēs patiesi vēlamies palīdzēt cilvēkiem, tad mums ir jāsaprot, ka neviens labāk par mūsu Radītāju to nespēs izdarīt.
  • Kā sevī attīstīt ieradumu lūgt?

    Kāds teiks: „Slava, Dievam, man jau ir šis ieradums”. Es esmu priecīgs par tevi. Kāds, iespējams, teiks: „Es jau centos to darīt, bet man nekas nesanāca.” Arī par tevi es esmu priecīgs. Mana lūgšana ir, lai šis vārds palīdz tev uzvarēt pār vājībām un nepastāvību šajā jautājumā.Pirmais, uz ko es gribu vērst jūsu uzmanību, ir tas, ka lūgšana – ir mīlestības attiecības ar Dievu. Kāpēc es par to runāju un kāpēc, tas ir svarīgi lūgšanu ieraduma attīstībai? Mēs jau runājām par to, ka lūgšana – nav dažādu veidu apgūšana, kā pārliecināt Dievu darīt to, ko mēs gribam. Un, viens no iemesliem, kāpēc ticīgie maz lūdz, – ir īpašas vajadzības trūkums.
  • Cik svarīgi ir uzsākt savu nākamo dienu jau iepriekšējās dienas vakarā

    Kas ar to mums tiek pateikts? Tiek pateikts tas, ka Dievs uzsāka Savu dienu iepriekšējās dienas vakarā. Ir svarīgi, lai mēs iemācītos šo gudrību no mūsu Debesu Tēva. Ja, par to ko šodien darīsim, sākam domāt tikai no rīta, mēs jau esam iesākuši savu dienu nepareizi, esam iesākuši savu dienu ar nokavēšanos. Pēdējais brīdis, kad varam uzsākt savu dienu, ir vakars pirms nākamās dienas. Mums jau jābūt priekšstatam par to, kas mūs sagaida nākamajā dienā. Mums jau jābūt priekšstatam par to, ko darīsim. Līdz tam brīdim, kad iesim gulēt, mums jau pilnībā jābūt sastādītiem plāniem nākamajai dienai. Ja esam par slinku, lai sastādītu savus nākamās dienas plānus, līdz brīdim, kad ejam gulēt, mēs virzāmies uz dzīvi nabadzībā – gan garīgā ziņā, gan fiziskajā.
  • To, ko mēs sēsim, mēs arī pļausim

    Ir svarīgi atzīmēt, ka mēs pļaujam daudz vairāk, nekā sējam. Taču, ja mēs neko neiesēsim, mēs neko nenopļausim. Ja vēlies būt varens un auglīgs Dieva Valstībā, ja vēlies, lai tavai dzīvei ir cildena ietekme, tad tev jāsēj sava dzīve. Nav cita īsāka ceļa uz varenību un ietekmīgu dzīvi. Ir muļķīgi gaidīt varenību, gaidīt pieaugumu un auglību bez sēšanas. Tie ir maldi un pašapmāns!
  • Cik svarīgi ir būt dievbijībā

    Bībele māca, ka gudrības sākums ir bijība Tā Kunga priekšā.Kamēr nav dievbijības, nevar būt runa par gudrības garu vai atklāsmi no Dieva. Tāda dievišķa gudrība, kas liek jūsu sejai mirdzēt arī dzīves tumšajos brīžos un liek jūsu zvaigznei spīdēt spožāk par spīti dzīves nelabvēlīgajiem apstākļiem, rodas no dievbijības.
  • Kā spēja dzirdēt Dieva balsi aizstāvēja mūsu paaudzes cilvēkus no atklātas traģēdijas un glāba viņiem dzīvību

    Dzīves ilustrācija Nr.1.Vai jūs atceraties 2001. gada 11. septembra notikumus, kuri bija Amerikā? Pēc šī traģiskā notikuma daudzi cilvēki, kuri palika dzīvi, liecināja par to, kā Dievs viņus ir brīnišķīgā veidā izglābis. Es lasīju viena ticīga cilvēka liecību, kura ofiss atradās vienā no tām ēkām, kuras tajā dienā tika pilnībā iznīcinātas. Pamostoties no rīta, šis cilvēks lūdza Dievu un Dievs viņam teica, lai viņš nebrauc pa to ceļu, pa kuru viņš parasti brauc uz darbu.