Lūgšana – tā ir elpa vai debesu aromāts, kurš pavada mūsu dzīvi un darbību

Sveicu jūs, dārgie lasītāji, mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es pateicos Dievam par katru no jums un lūdzu par to, lai jūs nekļūtu vienaldzīgi pret Dieva Vārdu un sarunu ar Dievu lūgšanā.Mēs turpinām runāt par to, cik svarīga ir lūgšana.Mēs runājām par to, ka Dieva plāni ir jau svētīti, un tāpēc mums savi plāni ir jāpakļauj Dieva plāniem. Runājām arī par to, ka lūgšana, – tas ir aicinājums Dievam ņemt dalību mūsu dzīvē.Dievs neienāks mūsu dzīvē, ja mēs Viņu neuzaicināsim.Turpināsim aplūkot tās lietas, kas raksturo efektīvu lūgšanu.
  1. Lūgšana – tā ir elpa vai debesu aromāts, kurš pavada mūsu dzīvi un darbību. Lūgšana – tā ir dzīvinošā debesu smarža. Kā ticīgie, mēs varam būt darbīgi, mēs varam darīt daudz un dažādas vajadzīgas lietas, bet bez lūgšanas, visas mūsu darbības būs bez debesu dzīvības smaržas. Aplūkosim mākslīgās puķes: tās ir skaistas, bet tām nav smaržas. Mēs varam nelūgt un darināt skaistas lietas, bet tādā gadījumā, šīs lietas nepavadīs dzīvības smarža, debesu aromāts, uz tām nebūs debesu zīmoga. Ja tie būtu dzīvie ziedi, tiem būtu aromāts. Ko tu vēlies? Vai tu vienkārši vēlies radīt iespaidu, vēlies skaistu formu, vai arī vēlies sev visapkārt izplatīt Dieva dzīvību? Vai vēlies, lai cilvēki tevi slavē un saka: „Lūk, cik daudz viņš dara!”? Bet vai bez debesu smaržas, bez dzīvības gara tam visam ir jēga? Dažreiz man šķiet, ka arī bez lūgšanas var sasniegt labu rezultātu, bet pēc laika tas viss sabrūk, jo nebija darināts debesīs. Viss, kas ir darināts debesīs, pastāv mūžīgi. Debesu zīmogs – tas ir mūžīgs zīmogs. Tāpēc, lai ko tu arī darītu, – esi mamma, kura audzina bērnus, vai vīrs, varbūt skolotājs, vai darbinieks, vai Dieva kalpotājs – ieslēdz, ieskauj visas savas darbības un visus tos, kas ir tev līdzās, lūgšanā, izplati debesu aromātu.
 Var veikt eksperimentu no visa tā, ko tu dari, pamēģini darīt kādas lietas bez lūgšanas, bet citas – ar lūgšanu. Lūdz tai laikā, kad tu dari kaut ko, un lūdz pēc tam, kad esi pabeidzis darbošanos. Ieliec šīs lietas lūgšanā un pavēro, kāds būs rezultāts. Tu patiesi pārliecināsies, ka visam tam, kas tiek darīts bez lūgšanas, nav Dieva dzīvības. Dzīvība no Dieva atnāk caur lūgšanu. Lūgšana – tā ir cīņa, tā ir kauja, tas ir karš. Sātans nebaidās no ticīga cilvēka, kurš nelūdz un neuzskata lūgšanu par svarīgu. Sātans pat tev palīdzēs tajā, lai tu būtu ļoti aizņemts un tev neatliktu laiks lūgšanai. Sātans baidās no tiem ticīgajiem, kuri lūdz un viņš darīs visu, kas viņa spēkos, lai liktu tev vilties, lai apturētu tevi, lai traucētu tev, lai padarītu tevi vāju, ar vienu nolūku, – lai tikai tu nelūgtu. Kurš no jums ir lasījis grāmatu vai skatījies filmu „Nārnijas hronikas”? Tas ir darbs, kuru sarakstījis kristietis Klaivs Steiplzs Lūiss. Lai aprakstītu personības, rakstot stāstījumu, Lūiss izmanto tēlus. Caur lauvas tēlu autors demonstrē mums Jēzu. Lūiss uzrakstīja kādu darbu, kurā sātans tiek stādīts priekšā kā ārsts, kuram ir ienaidnieks, – un tas ir Dievs. Šim ārstam ir pacients, kurš ir ticīgs cilvēks. Sātans dod uzdevumu saviem darbiniekiem, lai tie nepieļauj to, ka pacienti lūdz un komunicē ar viņa ienaidnieku – Dievu: „Izdomājiet visu, kas jums tīk, lai tikai viņi nesarunātos, nekomunicētu ar Viņu, jo tad, ja jūs to pieļausiet, mums pienāks gals!” Vai jūs saprotat, ko tas nozīmē? Tad, kad ticīgs cilvēks sāk efektīvi lūgt, visa elle trīc un dreb!
„….aizvien būs lūgt Dievu un nebūs pagurt.”(Lūkas 18:1).
 Sarunu par šo tēmu turpināsim rīt!Lai Dievs jūs bagātīgi svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Man patīk žēlastība un ne upuris

    „Un, kad Jēzus no turienes aizgāja, Viņš redzēja vienu cilvēku, vārdā Mateju, pie muitas būdas sēžam un saka uz to: “Nāc Man pakaļ.” Un tas cēlās un sekoja Viņam. Un notika, Tam viņa namā pie galda sēžot, redzi, daudz muitnieku un grēcinieku nāca un sēdēja līdz ar Jēzu un Viņa mācekļiem pie galda. Kad farizeji to redzēja, tie sacīja Viņa mācekļiem: “Kāpēc jūsu Mācītājs ēd kopā ar muitniekiem un grēciniekiem?” Bet Viņš, to dzirdēdams, sacīja: “Ne veseliem vajag ārsta, bet slimiem. Bet jūs eita un mācaities, ko tas nozīmē: Man patīk žēlastība un ne upuris. Jo Es neesmu nācis aicināt taisnos, bet grēciniekus.”(Mateja 9:9-13).
  • Kādas ir priekšrocības sāpju un ciešanu laikā?

    Problēmas piesaista mūsu uzmanību vairāk, kā jebkas cits.Problēmas var kļūt par garīgo modinātāju no Dieva. Tieši par to tiek runāts Ījaba grāmatā 36:15„Cietējus turpretī Viņš tieši izglābj viņu ciešanu dēļ un atver viņu ausis kā atlīdzību par viņu ciešanām.”Ja pārpilnības un uzplaukuma laikā mēs dzirdam Dieva čukstus, tad sāpju un ciešanu laikā mēs dzirdam Viņa skaļo balsi. Sāpēm piemīt īpašība atmodinās mūsos uzmanību pret Dieva Vārdu un balsi. Lūk, tāpēc Salamans teica, lai pārpilnības laikā mēs baudām dzīvi, un ciešanu laikā – lai pārdomājam par savu dzīvi.
  • Atskaitīšanās piemērs apustuļa Pāvila dzīvē

    Iesākumā aplūkosim Pāvila dzīvi. Kas ir Pāvils? Pāvils ir liels apustulis, kurš ir uzrakstījis 2/3 Jaunās Derības. Viņam bija tādas atklāsmes, kādas nebija nevienam citam. Pāvilam bija daudz vairāk Dieva atziņas, kā visiem pārējiem apustuļiem.„un uzskatiet mūsu Kunga pacietību kā glābšanai dotu, kā jau arī mūsu mīļais brālis Pāvils jums ir rakstījis pēc viņam dotās gudrības”. (2 Pēt.3:15).
  • Pateicība – pielūgsmes pamats

    Pielūgsme – tā ir dzīve, kas ziedota Dievam un ciešas attiecības ar Radītāju.Bībele saka, ka Dievs meklē Sev pielūdzējus.„ Bet stunda nāk un ir jau klāt, kad īstie dievlūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā. Jo Tēvs tādus meklē, kas Viņu tā pielūdz. Dievs ir Gars, un, kas Viņu pielūdz, tiem To būs pielūgt garā un patiesībā.” (Jāņa 4:23-24).
  • Dzīve bez lūgšanas – tas ir ceļš uz nekurieni

    Pēc grēku nožēlas, es sāku celt savu lūgšanu dzīvi. Mums ir jāzina, ka Dievs neatsakās no mums pat tad, kad mēs dzīvojam bez lūgšanām. Dievs ir pacietīgs, un Viņš vēlas, lai es izprotu to, ka bez lūgšanas es būšu garīgi vājš un nespēšu ieiet tajā, ko Viņš man sagatavojis. Tieši efektīva lūgšana ierīkos, ietaisīs man ceļu un palīdzēs man palaist Dievu savā priekšā. Dievs gaida, lai es to saprotu. Viņš ir labs pret Saviem bērniem, bet Viņa labvēlībai ir jāved mūs pie grēku nožēlas. Tas ir tas, ko tik daudz cilvēku nesaprot. Dažkārt tu dari to, ko Dievs saka nedarīt, un tik un tā jūti, ka viss norit normāli, un tu saki: „Viss ir kārtībā, bet es domāju, ka viss būs pavisam slikti.” Dažus cilvēkus tas ieved maldos. Dieva labvēlība nav domāta tam, lai tu turpinātu grēkot, bet tam, lai tu nožēlotu grēkus.
  • Ja mēs vēlamies efektīvi pielūgt Dievu, mēs varam to darīt pārdomājot par Dieva īpašībām

    Visvairāk mums būtu jārūpējas par to, kā paturēt Dievu savā prātā – domāt par Viņu un Viņa varenību, apzināti domās apstājoties pie tā. Tieši to Jēzus mācīja Saviem mācekļiem.Vispirms, līdz brīdim, kad tu sāksi ko teikt Dievam lūgšanā, – ar Viņa acīm ir jāierauga sava sirds.Otrs veids, kā mēs varam pielūgt Dievu, – lēnprātībā pārdomājot par mums atklātajām Dieva īpašībām. Kad mēs lasām Vārdu, kad piedzīvojam kādu svētību no Dieva, – tajā visā mēs varam ieraudzīt kādu Dieva īpašību.