Lūgšana – tas ir aicinājums Dievam ņemt dalību mūsu dzīvē

Sveicinu jūs šai brīnišķīgajā dienā, kuru radījis Dievs! Katra jauna diena – tā ir Dieva dāvana cilvēkiem, kuri dzīvo uz šīs zemes.Mēs turpinām runāt par lūgšanu.Vakar mēs runājām par to, ka mums ir nepieciešams pakļaut savus plānus Dieva plāniem, jo Dieva plāni jau ir svētīti.Šodien aplūkosim vēl vienu lietu, kas raksturo efektīvu lūgšanu.
  1. Lūgšana – tas ir aicinājums Dievam ņemt dalību mūsu dzīvē.
Dievs neienāks tavā dzīvē, ja tu Viņu neuzaicināsi. Lūgšana – tas ir lūgums Dievam nākt mums palīgā. Tā ir izpratne par to, ka esmu vājš, un ka ir Tas, Kurš ir stiprāks, Kurš mīl un rūpējas par mani. Lūgšana – tas ir uzaicinājums Tam, Kurš ir stiprāks par mani un maniem apstākļiem.Vai atceraties Jairu? Par viņu ir rakstīts Marka Evaņģēlija 5:22-23. Jairs nosūtīja cilvēkus pie Jēzus, lai uzaicinātu Viņu pie sevis uz mājām, jo viņa meita bija tuvu nāvei.
„Un redzi, nāk viens no sinagogas priekšniekiem, Jairs vārdā, un, Viņu redzēdams, tas krīt pie Viņa kājām un Viņu ļoti lūdz, sacīdams: “Mana meitiņa mirst, lūdzams, nāc un uzliec tai rokas, ka viņa top vesela un dzīvo.”
 Jairs ļoti lūdza Jēzum palīdzēt. Tā bija lūgšana. Tas bija aicinājums Dievam ņemt dalību viņa meitas dzīvē. Jairs apzinājās savu bezspēcību, viņš saprata, ka viņam ir nopietna problēma, – viņa meita ir tuvu nāvei. Bet Jairs zināja, ka ir Jēzus, Kurš ir spēcīgs un žēlsirdīgs, un Kurš var atrisināt viņa problēmu. Jēzus devās uz Jaira namu, jo Jairs aicināja Viņu un lūdza palīdzību. Kas būtu noticis, ja Jairs nebūtu aicinājis Jēzu savā namā? Jaira meita nomirtu. Iespējams, kāds teiks: „Jairs aicināja Jēzu, bet tai laikā, kamēr Jēzus bija ceļā, viņa meita tik un tā nomira”. Jā, tā ir patiesība, bet Jēzus atnāca un atdzīvināja Jaira meitu. Tāpēc tad, kad tu lūdz un kaut kas nenotiek tā, kā tu vēlies, tev tik un tā jāturpina lūgt. Kad pilnīgi bezcerīgā situācijā atnāk Dievs, šī situācija Dieva spēkā atdzīvojas. Tici, ka Dievam ir iespējams atdzīvināt jebkuru situāciju. Tāpēc cilvēkam nav jābēdājas, bet jāturpina lūgt. Tu lūdz par dzīvību, bet atnāk nāve, – tik un tā turpini lūgt, jo tad, kad atnāk Jēzus, līdz ar Viņu atnāk dzīvība. Turpini lūgt par šo situāciju, – to situāciju, kura jau ilgstoši nemainās. Turpini lūgt! Neskumsti! Atbilde ir jau ceļā!
„…..aizvien būs lūgt Dievu un nebūs pagurt”. (Lūkas 18:1).
 Visu labu!Tiksimies rīt!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā mēs varam zināt ka savās dzīvēs esam dievbijīgi?

    Pirmais veids kā to zināt ir saprast, ka dievbijība izpaužas kā naids pret ļaunumu.Bijība Tā Kunga priekšā ienīst nelāgo, ienīst tukšu iedomību, augstprātību un ikvienu ļaunu ceļu, un manī mīt naids pret netaisnām un neīstām runām. (Salamana pamācības 8:13) (skatiet arī Sal.pam. 3:7; 14:16; 16:6; 23:17; Ijāba 1:1,8; II Kor. 7:1)
  • Dievs vēlas, lai Viņa bērni palīdz Viņam vajadzību atrisināšanā! II

    „Kad es nu saucu un jūs kavējaties uzklausīt mani, kad es izstiepju tagad savu roku un neviens neliekas par to ne zinis, ….tad viņi mani sauks, bet es neatbildēšu, viņi cītīgi meklēs mani un neatradīs. Tas tāpēc, ka viņi nonicināja manu mācību un negribēja sajust bijību Tā Kunga priekšā.” (Salamana Pamācības 1:24,28,29).Šajā Rakstu vietā Dievs runā par to, ka, ja mēs nemainīsim savu attieksmi pret Viņa aicinājumu, tad arī Viņš neklausīsies mūsos tad, kad mēs skriesim pie Viņa ar savām vajadzībām.
  • Kas ir pielūgsme? III

    Kāpēc Dievs meklē pielūdzējus? Tāpēc, ka Viņš meklē cilvēku visā pilnībā – viņa sirdi, viņa prātu, viņa gribu un viņa iztēli.Tas viss ir ietverts jēdzienā „pielūgsme”. Tālab, pielūgsmes laiks – tas ir laiks, kad mēs visā pilnībā atdodam sevi Dievam. Tieši šādā atmosfērā sākas svētu dievišķo ideju ieņemšana un pārdabisku Dieva redzējumu dzimšana.Pielūgsmes laikā mēs pieņemam Svētā Gara kalpošanu – Viņa mierinājumu, mieru, dziedināšanu un atklāsmi par to, Kas ir Dievs, un atklāsmi par to, kas mēs esam Viņā.
  • Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai! III

    Dievu mīlēt nav grūti – vienkārši domā par Viņu, par to, ko Viņš katru dienu dara tavā labā, un tad tava dabīgā reakcija būs pateicība Viņam. Pielūgt Dievu – tā kļūs par dabīgu lietu tiem, kuri domā par Viņu un Viņa darbiem. Dievs ļoti stipri mīl tevi. Bet ja tu dzīvo, un tajā pat laikā nedomā par Viņu, neredzi to, ko Viņš dara tavā labā, tev ir grūti upurēt, un konkrēti, tev ir grūti upurēt tavu aizņemtību, tavas finanses, tavu laiku, tavu komfortu, jo tu nedomā par Viņu.
  • Pestīšanas cerība ir reāla apsardzība pēdējās dienās!

    Aprakstot pēdējo laiku grūto periodu, Jēzus sacīja, ka būs spēcīgi satricinājumi, un debesu stiprumi sakustēsies. Viņš sacīja, ka būs zīmes pie saules, mēness un zvaigznēm, un virs zemes – tautas būs nomāktas un būs neziņa; un jūra trokšņos un celsies. Vieni cilvēki šajā laikā, gaidot postu, bailēs pamirs, ieslīgs skumjās un neizpratnē, bet citiem – galvas būs paceltas, un viņi dzīvos priecājoties un pielūdzot Dievu, gaidīs glābšanu un atbrīvošanu, jo viņiem ir pestīšanas cerība.
  • Nezināšana – ir cilvēka personīgā izvēle

    Nezināšana atdala cilvēku no Dieva dzīvības, jo viņš neko nezina par Dieva nodrošinājumu.„Savas nezināšanas dēļ un sirds apcietinātības dēļ, aptumšojušies savā sapratnē un atsvešinājušies dzīvībai, kas no Dieva” (Efeziešiem 4:18).Dēļ nezināšanas, cilvēka prāts aptumšojās, sirds apcietinās un viņš atsvešinās, atdalās no Dieva dzīvības.