Mēs esam radīti labiem darbiem, kurus Dievs mums ir paredzējis piepildīt II

Dārgie Dieva bērni, es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Mūsu Dievs ir Dzīvs, un Viņš vēlas, lai Viņa bērni atdzīvotos caur Dieva Vārda patiesību un būtu sagatavoti ikvienam labam darbam.

Mēs runājām par to, ka Dievs radīja un atpirka mūs labiem darbiem! Taču ne vienkārši labiem darbiem, bet tiem labajiem darbiem, kuri tiek darīti Jēzū Kristū. Vēl mēs runājām par to, ka tad, ja jūs kā Viņa radījums vēl neesat ticībā iemantojuši statusu „radīti Kristū”, tad visi jūsu labie darbi, lai cik tie arī labi nebūtu, nespēs jūs attaisnot Dieva priekšā.

Vēstulē Efeziešiem Pāvils iztirzā tieši šo tēmu.

 

„Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana. Ne ar darbiem, lai neviens nelielītos. Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.”(Efeziešiem 2:8-10).

 

Te mēs redzam, ka labie darbi neglābj cilvēku. Dievs nepasludina cilvēku par taisno tikai tālab, ka tas dara daudz labu darbu. Tieši pretēji, Dievs attaisno tādu cilvēku, kurš ticībā pieņem Dieva dāvanu – Jēzu Kristu. Cilvēks iemanto labvēlību Dieva acīs tad, kad viņš ticībā pieņem tos darbus, ko Dievs paveicis Kristū.

 

„Ko lai sakām par savu ciltstēvu pēc miesas – Ābrahāmu? Kādu labumu viņš ir panācis? Jo, ja Ābrahāms kļuvis taisnots ar saviem darbiem, tad viņš ir liels, bet ne Dieva priekšā. Jo ko saka raksti? “Ābrahāms ticēja Dievam, un tas viņam tika pielīdzināts par taisnību.” Bet, kam ir darbi, tam alga netiek piešķirta pēc žēlastības, bet pēc nopelna. Kam darbu nav, bet, kas tic Tam, kas bezdievīgo taisno, tam viņa ticība tiek pielīdzināta par taisnību. Tāpēc arī Dāvids teic svētīgu tādu cilvēku, kam Dievs piešķir taisnību neatkarīgi no darbiem: svētīgi tie, kam pārkāpumi piedoti un grēki apklāti, svētīgs tas cilvēks, kam Tas Kungs nepielīdzina viņa grēku.”(Romiešiem 4:1-8).

 

Ko mums saka šī Rakstu vieta? Mēs redzam, ka tad, ja Dievs attaisnotu cilvēku caur viņa labajiem darbiem, tad tā vairs nebūtu žēlastība, bet gan pienākums no Dieva puses. Bet, tā kā mēs pēc savas grēcīgās dabas esam Dieva parādnieki, un vienīgais veids, kā mēs varam samaksāt savus parādus, – mūžīgi degt ellē, tad ir skaidrs, ka mūsu labo darbu nepietiktu mūsu attaisnošanai Dieva priekšā.

Attiecīgi, mums ir vajadzīga tikai žēlastība no Dieva, Kurš ir Augstākais Tiesnesis un Vienīgais, Kurš var anulēt jebkuru pret mums vērstu spriedumu. Kā noteikums šai apžēlošanai ir ticība tam, ka Jēzus ir ņēmis uz Sevi visus mūsu grēkus, sodu par tiem, miris mūsu vietā un augšāmcēlies mums par attaisnošanu.

Ticot tam, mēs saņemam piedošanu, ar piedošanu – attaisnošanu, bet ar attaisnošanu – mieru no Dievu.

 

„Tad nu mums, ticībā taisnotiem, ir miers ar Dievu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu. Ar Viņa gādību mēs, kas ticam, esam iegājuši tai žēlastībā, kurā stāvam un teicam sevi laimīgus cerībā iemantot dievišķo godību.”(Romiešiem 5:1-2).

 

Un tātad, bez ticības Jēzus Kristus upurim, nav attaisnošanas, bet bez attaisnošanas caur ticību nav miera un piekļuves Dieva žēlastībai. Bez attaisnošanas un miera ar Dievu, visi cilvēka labie darbi nespēj atnest viņam patiesu apmierinājumu vai dzīves jēgu.

Runa, protams, neiet par to, ka cilvēkam ir labāk, ja viņš darītu citiem ļaunu, nevis darītu labu. Tomēr, tas nozīmē to, ka visupirms vajag savu dzīvi pakļaut Dievam, un tikai tad – kalpot Viņa Vārdā. Tikai tādā veidā jūs patiesi varēsiet darīt labu.

 

Jēzus sacīja:

 „Kas nav ar Mani, tas ir pret Mani; un, kas ar Mani nesakrāj, tas izkaisa.”(Lūkas 11:23).

 

Darīt labu, bet, tai pat laikā, nebūt ar Jēzu, – tas nozīmē velti izšķērdēt sevi un savus resursus. Es ticu, ka neviens saprātīgs cilvēks speciāli veltīgi neizšķērdēs savus spēkus, līdzekļus, laiku un dzīvi. Un es tāpat ticu, ka katrs no mums vēlas būt ne tikai saprātīgs, bet arī patiesi auglīgs Dieva Valstībā. Tālab, – darīsim labus darbus Viņā un krāsim, nevis izšķērdēsim!

 

Sarunu par šo tēmu turpināsim rīt!

Dieva mierā!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dievs vēlas, lai mēs priekš Viņa Valstības palaižam apgrozībā visu to, ko Viņš mums piešķīris

    „Un, ataicinājis desmit no saviem kalpiem, viņš tiem iedeva desmit minas un sacīja tiem: pelnaities ar to, iekāms es pārnākšu.”(Lūkas 19:13). Šai rakstu vietā skaidri pateikts, ko Saimnieks pavēlēja darīt saviem kalpiem, un konkrēti, – laist apgrozībā to, ko viņi saņēmuši. Saimnieks pavēlēja viņiem gūt peļņu no tā, kas viņi tika iedots.

    „Un, ataicinājis desmit no saviem kalpiem, viņš tiem iedeva desmit minas un sacīja tiem: pelnaities ar to, iekāms...

  • Dievs nevēlas, lai jūs padodaties! II

    Vakar mēs uzsākām sarunu par to, kā nepadoties laikā, kad visapkārt ir tik daudz problēmu un pārbaudījumu. Šodien, turpinot šo tēmu, es vēlos jums parādīt, kā mēs varam smelties spēku tam, lai nepadotos. Lai nepadotos pārbaudījumu un dzīves problēmu laikā, jums ir jāzina, ka problēmas – tā ir katra cilvēka dzīves daļa. Lai cik stipri jūs arī mīlētu Dievu, neviens nav pasargāts no problēmām. Ja jūs domājat, ka problēmas ir tikai jums, bet visiem pārējiem viss ir kārtībā, – jūs tādā veidā noskaņojat sevi uz sakāvi.

    Vakar mēs uzsākām sarunu par to, kā nepadoties laikā, kad visapkārt ir tik daudz problēmu un pārbaudījumu...

  • Kā mēs varam piedzīvot Dievu savā dzīvē?

    Kad mēs studējam Bībeli, mēs redzam daudzus cilvēkus, caur kuriem Dievs veicis lielus varoņdarbus. Dievs varēja īstenot Savus nodomus caur viņiem, pateicoties viņu atklāsmei vai sapratnei par noteicošajiem Dieva principiem. Lai arī šie cilvēki dzīvoja dažādās kultūrās, dažādos gadsimtos un laikos, tiem bija dažāds izglītības līmenis, pamatā, visiem šiem varoņiem ir daudz kas kopējs. Mēs varam ieraudzīt šo Bībeles varoņu veiksmes un varoņdarbu noslēpumu, – viņi pazina Dievu un sadarbojās ar Viņu. Viņi piedzīvoja Dieva spēku un Viņa žēlastību savā dzīvē. Kā viņiem tas izdevās? Tas kļuva iespējams pateicoties tam, ka viņi nodeva sevi Dievam.

    Kad mēs studējam Bībeli, mēs redzam daudzus cilvēkus, caur kuriem Dievs veicis lielus varoņdarbus. Dievs varēja...

  • Ko tu dari ar savu paaugstinājumu? II

    Ja tu vēlies, lai Dievs tevi paaugstina, tad tev jāmīl Dievs un cilvēki. Mīlošu sirdi Dievs paaugstina. Mīli Dievu un savus tuvākos – tie ir divi galvenie baušļi. Ja tu aizmirsīsi šos divus galvenos baušļus, visas tavas zināšanas par Dievu nedos nekādu rezultātu. Vai esat pamanījuši, ka uz daudzām lūgšanām Dievs neatbild. Ir lūgšanas, kuras Dievs vienkārši neklausās, un tas notiek tad, kad mēs pārkāpjam divus baušļus – mīlēt Dievu un savu tuvāko. Mīlestība uz Dievu un mīlestība uz savu tuvāko – tas ir tas spēks, kuram jāvalda pār mums un jāvirza mūs visu mūsu dzīvi. Mīlestība uz Dievu un savu tuvāko nevis vārdos, bet darbos, noved mūs vietā, kurā Dievs mūs paaugstina.

    Ja tu vēlies, lai Dievs tevi paaugstina, tad tev jāmīl Dievs un cilvēki. Mīlošu sirdi Dievs paaugstina. Mīli...

  • Ja cilvēks vēlās piepildīt Dieva gribu, tad viņam noteikti būs pretspēki, dažādi uzbrukumi no ienaidnieka puses

    Ja tev nav problēmu ar sātanu, ja tev viss norit gludi un nav nekādu uzbrukumu no viņa puses – tas ir tikai tāpēc, ka tu viņu vēl neesi aizskāris. Ja tev nav problēmu ar sātanu – tas ir tikai tāpēc, ka tu vēl nelūdz pietiekoši stipri, ne tik karsti slavē Dievu un ne tik daudz liecini par Viņa spēku un varenību. Tomēr, ja tu esi iemācījies atpazīt un dzirdēt Dieva balsi, tad neskatoties uz visiem sātana uzbrukumiem, tev būs miers un nebūs nekādu baiļu savu pretinieku priekšā. Kad atnāk pretspēki vai opozīcija no valdību puses, tad Dieva bērni to visu uzvar Dieva spēkā zinot Dieva plānus un nodomus.

    Ja tev nav problēmu ar sātanu, ja tev viss norit gludi un nav nekādu uzbrukumu no viņa puses - tas ir tikai...

  • Nevajag koncentrēties uz to, kā tev nav, vajag izmantot to, kas tev ir! II

    Dievs dod mums tik, cik mums ir pa spēkam, tāpēc Viņš neaicina mūs darīt to, ko mēs nespējam izdarīt. Ja Dievs tev uzdod vai uztic kaut ko izdarīt, tas nozīmē tikai to, ka tu spēj to izdarīt. Dievs tev nedos vairāk, kā tu spēj panest. Vienkārši izmanto to, kas tev ir. Es izlasīju kādu stāstu par sievieti, kura uzcēla skolu nabadzīgiem cilvēkiem. Kad vēl nekā nebija, šīs sievietes sirdī dzima vēlēšanās uzcelt skolu nabadzīgajiem. Tas kļuva par viņas sapni, par kuru tā pastāvīgi domāja. Bet uz to brīdi viņai nekā nebija – ne mācību grāmatu, ne skolotāju, ne ēkas, ne naudas. Bet viņai bija milzīga vēlēšanās to sasniegt.

    Dievs dod mums tik, cik mums ir pa spēkam, tāpēc Viņš neaicina mūs darīt to, ko mēs nespējam izdarīt. Ja Dievs...