Mums vienmēr vajag izvēlēties Dieva gribu

Es sveicu jūs, dārgie Dieva bērni, rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”. Es ticu, ka mūsu tikšanās iedvesmo un uzmundrina jūs. Vakar mēs runājām par to, ka Jēzus ļoti nopietni izturējās pret jautājumu saistībā ar Dieva gribu un tās piepildīšanu. Mūsu Kunga galvenā prioritāte bija Tēva, Kas Viņu sūtījis, darbu pabeigšana. Pašā smagākajā Viņa dzīves brīdī, kad Jēzus sirdī notika nopietna iekšējā cīņa attiecībā pret to, pieņemt Dieva gribu vai arī atlikt to sāņus, Jēzus ar Savu piemēru parādīja mums to, ka, pat ja tas prasīs no mums iet caur sāpēm un ciešanām, – mums vienmēr vajag izvēlēties Dieva gribu.    
„Un, nedaudz pagājis, Viņš krita uz Sava vaiga pie zemes, lūdza Dievu un sacīja: “Mans Tēvs, ja tas var būt, tad lai šis biķeris iet Man garām, tomēr ne kā Es gribu, bet kā Tu gribi.”(Mateja 26:39).
“……Tēvs, ja Tu gribi, ņem šo biķeri no Manis, tomēr ne Mans, bet Tavs prāts lai notiek!”(Lūkas 22:42).
  Bībele aicina mūs uz to, lai mēs  
„….nepadodieties neprātam, bet centieties saprast, kāds ir jūsu Kunga prāts.”(Efeziešiem 5:18).
  Jēzus komunicēja ar Dievu un zināja Rakstus, tālab Viņš arī izzināja(iepazina) Dieva gribu. Jūs varat darīt to pašu, ja vien jūs, patiesi, vēlaties iepazīt, kas ir Dieva griba. Jēzus izmantoja Rakstus ne tikai tāpēc, lai izzinātu Dieva apsolījumus vai uzvarētu sātanu un kārdinājumus, bet, pamatā, Viņš vērsās pie Rakstiem tālab, lai saprastu, kas ir Dieva griba. Citējot Rakstus, Jēzus caur to nostiprināja Sevi Dieva gribā. Tas viss kalpo mums par piemēru tam, ka katram kristietim, kurš grib piepildīt savu aicinājumu šai dzīvē, vajag pieaugt Dieva gribas atziņā. Pastāv vismaz trīs izziņas jomas, kurās Dieva bērniem vajadzētu pieaugt, ar nolūku, lai tie piepildītu savu misiju uz zemes. Pirmkārt, vajag personīgi iepazīt Dievu, Viņa dabu, Viņa sirdi un Viņa mērķus radībai. Caur Bībeli, lūgšanām, sadraudzību ar Svēto Garu, kā arī caur komunikāciju ar tiem cilvēkiem, kuri pazīst Dievu, mēs varam smeltie mums nepieciešamās atklāsmes par Dievu. Otrkārt, vajag iepazīt pašam sevi. Vajag iepazīties un izzināt savu jauno cilvēku – to, kurš līdz ar Jēzu ir nosēdināts debesīs. Neaizmirsti par to, ka ikkatrs, kurš ir Kristū, ir jauna radība, un viss vecais ir pagājis! (skat. Efeziešiem 2:4-10). Vajag izprast savu misiju un savas dzīves mērķus uz zemes, savu, kā Dieva bērna, varu un savu mantojumu līdz ar visiem svētajiem (arī tas viss atklājas mums caur Rakstiem). Treškārt, vajag zināt savu ienaidnieku – sātanu. Vajag zināt, uz ko tas ir spējīgs, bet, pats galvenais, mums ir jāzina, ko sātans nevar darīt. Un vēl, mums vajag atklāsmi par to, kā stātie pretī sātanam, lai mēs būtu spējīgi piepildīt savu aicinājumu uz zemes. Dieva Vārds ir mūsu vienīgais atklāsmes, patiesības un garīgās sapratnes avots. Dieva Vārdam ienākot cilvēkā, tas apgaismo viņu. Bībele – tas ir gaismas avots! Tālab, lūdzu, nestudējiet Bībeli reliģiozi vai formāli! Studējiet Bībeli tā, lai jūs varētu atklāt sev to – kas jūs esat, kālab esat piedzimuši uz šīs zemes, un ko jums nepieciešams izdarīt šai dzīvē. Līdz rītam! Lai Dievs jūs bagātīgi svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Atskaitīšanās veidi kristieša dzīvē

    (1) Aprūpētājs – māceklis vai skolnieks.Šādas atskaitīšanās forma piemērs ir Mozus un Jozua, Ēlija un Elīsa, Pāvels un Timotejs. Šis atskaitīšanās veids paredz, ka jums ir māceklis, kurā jūs ieguldat visu sevi un palīdzat viņam pieaugt Dievā. Izmantojot šādu atskaitīšanās formu, jūs esat atbildīgs par savu mācekli, – bet viņš savukārt atskaitās jums. Tas palīdz pieaugt Kristū un staigāt paklausībā Tam Kungam un savam aprūpētājam un māceklim.
  • Mēs esam Dieva vēstneši

    Bībelē tiek izmantotas daudzas metaforas, kuras atklāj būtību tam, kas mēs esam un kas mums uz šīs zemes jādara. Viena no šādām metaforām ir vārds „vēstnesis”. Mēs sastopamies ar šo vārdu Vēstulē Korintiešiem.„ Jo Dievs bija Kristū un salīdzināja pasauli ar Sevi, tiem viņu grēkus nepielīdzinādams, un ir mūsu starpā licis salīdzināšanas vārdu. Tā mēs nākam, Kristus sūtīti, un pamācām, it kā Dievs runātu caur mums. Mēs lūdzam Kristus Vārdā: ļaujieties salīdzināties ar Dievu!”(2.Korintiešiem 5:19-20). Bībeles tulkojumā krievu valodā „……. Un tātad mēs esam vēstneši ……”
  • Tava dāvana (spējas vai talants) atradīs tev vietu

    Šodien es gribētu sākt sarunu par tēmu: „Tava dāvana (spējas vai talants) atradīs tev vietu.”Dieva vārds saka: „Dāvanas(talanti vai spējas) atver cilvēkam durvis un vārtus, tās noved viņu arī lielu kungu vaiga priekšā.”(Salamana pamācības 18:16).Ja tu neapraksi savu dāvanu (talantu vai spējas), tā atradīs tev vietu un piešķirs plašumu.Ļoti bieži ticīgie jautā: „Kāda ir mana vieta Kristus Miesā? Uz ko es esmu aicināts?”Dari to, ko tu zini. Šis vienkāršais princips dod atbildi uz šiem jautājumiem.
  • Bībele aicina mūs VIENMĒR LŪGT UN NEPAGURT

    Visa pasaule grimst tumsā un ļaunumā, bet, skatoties uz cilvēkiem, kuri padarījuši lūgšanu par savu prioritāti, jūs saprotat, ka viņi ir it kā no citas planētas, ka viņi itin kā nedzīvo šai tumšajā pasaulē, jo viņi mirdz, spīd. Viņiem ir problēmas, un viņu dzīves neatšķiras no mūsējās, un tai pat laikā, viņi dzīvo savādāk, viņi uz problēmām skatās savādāk, viņi uz nākotni skatās savādāk. Lūgšana tā maina viņu dzīvi un domāšanu, tā nostiprina viņu attiecības ar Dievu, ka viņi nepamana to, ko pamana citi.
  • Mēs esam radīti labiem darbiem, kurus Dievs mums ir paredzējis piepildīt II

    „Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana. Ne ar darbiem, lai neviens nelielītos. Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.”(Efeziešiem 2:8-10).Te mēs redzam, ka labie darbi neglābj cilvēku. Dievs nepasludina cilvēku par taisno tikai tālab, ka tas dara daudz labu darbu. Tieši pretēji, Dievs attaisno tādu cilvēku, kurš ticībā pieņem Dieva dāvanu – Jēzu Kristu. Cilvēks iemanto labvēlību Dieva acīs tad, kad viņš ticībā pieņem tos darbus, ko Dievs paveicis Kristū.
  • Kad mēs lūdzam, nokrīt neredzamās važas, kuras sasaista cilvēkus! II

    Tu jautā, kāpēc cilvēki uzvedās tā, kā viņi uzvedās? Kāpēc reizēm, cilvēki nesaprot elementāras lietas? Kāpēc cilvēki dzird patiesību, bet nemainās? Ir neredzamās važas, kuras sasaista cilvēkus. Ir cietokšņi, kurus nevar sagraut ar mācībām, svētrunām, pamācībām, morāli. Tās ir garīgas lietas. Kas notiek, kad draudze lūdz? Šie cietokšņi sabrūk un notiek reālas izmaiņas. Mēs nevaram nelūgt un tajā pašā laikā pamācīt citus cilvēkus, tāpēc, ka cilvēks pēc tam pateiks, ka viņš visu ir sapratis, bet rīt ies un turpinās darīt to pašu. Cilvēku nav iespējams mainīt ar savu spēku, tas ir iespējams tikai Dieva spēkā.