Mūsu aicinājums – iet!
Dievs ir aicinājis mūs iet. Lai mēs to varētu darīt, mums jāmīl Dievs un cilvēki. Lai nestu cilvēkiem evaņģēlija gaismu un Dieva Valstības vērtības, mums jāuzvar visas savas bailes un šaubas. Dievam vajadzīgi cilvēki, kuri ies tur, kur Viņš grib viņus sūtīt, lai caur to cilvēki glābtos.Atceries, ka Dievs tevi ir izglābis, lai tu ietu un nestu glābšanu citiem cilvēkiem. Dievs sapulcina mūs, lai pēc tam sūtītu mūs pie citiem cilvēkiem, un tad šie cilvēki pievienotos mums. Dievs sapulcina mūs, lai mūs sūtītu. Un mēs tiekam sūtīti tāpēc, lai tiktu sapulcināti citi cilvēki. Mateja evaņģēlijā mēs lasām par pēdējo Jēzus pamācību Saviem mācekļiem:
„Un Jēzus piegāja pie tiem un uzrunāja tos, sacīdams: “Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes. Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam.” (Маteja 28:18-20)Jēzus Saviem mācekļiem teica: „Ejiet!” Bet pirms tam Jēzus uzsvēra, ka Viņam ir dota visa VARA debesīs un virs zemes.Nav augstākas varas kā vara no Dieva, – ne debesīs, ne virs zemes, ne pazemē. Dievs ir devis visu varu Jēzum. Ticība šai patiesībai palīdzēja Jēzus mācekļiem kļūt stipriem un drošsirdīgiem, piepildot savu aicinājumu no Dieva. Stefans sludināja evaņģēliju ar spēku un drosmi. Pat tad, kad viņu nomētāja ar akmeņiem, viņa acis turpināja starot mīlestībā uz Dievu un cilvēkiem. Līdz pat pēdējam savas dzīves brīdim Stefans turpināja slavēt Dievu un pauda pasaulei Kristu, ejot ar Dieva doto varu. Pirms pašas nāves Stefans lūdza Dievam, lai Viņš piedod tiem, kas gribēja viņu nonāvēt. Stefans kļuva par Dieva sēklu, kas atnesa pestīšanu daudziem cilvēkiem. To vidū, kas bija liecinieki Stefana nomētāšanai ar akmeņiem, bija Pāvils, kurš tobrīd bija Draudzes un Kristus mācības vajātājs. Bet, pateicoties Stefanam, vēlāk Pāvils personīgi satikās ar Dievu un kļuva par Viņa sekotāju un varenu apustuli. Mums jāzina un jāatceras, ka tad, ja mēs paklausīsim Dievam, – aiz mums stāvēs visa Dieva vara, kas vada visumu. Jēzus ir Draudzes galva, un Viņš pārstāv draudzi debesīs. Jēzus teica, ka Draudzi, kuru Viņš ceļ, elles vārti neuzvarēs, – Viņam dotās varas dēļ. Kad Dievs man saka, lai es eju, – man jāsaprot, ka es eju Dieva Vārdā, bruņojies ar visu Dieva varu. Man tam jātic un jādzīvo saskaņā ar šo patiesību. Galvenais iemesls, kāpēc Dievs dod mums Savu varu – lai mēs ietu. Mans galvenais aicinājums no Dieva ir – iet turp, kur Viņš vēlas. Nekas un neviens nevarēs mums traucēt iet Dieva Vārdā, kā vien mūsu nepaklausība un egoisms. Man jānotic tam, ka Dievs dāvājis man varu kāpt virsū katram ienaidnieka spēkam, sagraut visus sātana darbus, – un man nekas nekaitēs (lasiet Marka 16:17-18). Līdzko mēs iesim, mēs varam saskarties ar to, ka pret mums sacelsies visi ienaidnieka spēki, skorpioni un čūskas. Bet mums no tā nav jābaidās, jo mums dota visa Dieva vara. Tāpēc nav neviena iemesla un attaisnojuma, lai teiktu Dievam, ka tu nevari darīt to, ko Viņš tev saka darīt. Tu pats nevari to izdarīt, bet Dievs caur tevi var. Tev tikai jāpasaka Dievam „Jā!” un Dievs darīs. Atcerieties, ka mēs neieraudzīsim uzvaru un Kristus spēku, ja neiesim tur, kur Viņš saka mums iet! Jēzus aicināja Mozu un teica viņam iet un izvest Israēla tautu no Ēģiptes. Mozus šai sakarā sāka minēt argumentus, kāpēc viņš nevar piepildīt šo uzdevumu (nemāku runāt, tauta mani neklausīs utt.). Bet neviens no Mozus argumentiem nedarbojās. Mums jāzina, ka, pirms Dievs teiks mums iet un kaut ko darīt, Viņš vispirms sagatavos visu nepieciešamo, lai to varētu izpildīt.
