Vakar mēs izskatījām dažas Rakstu vietas, kurās ieraudzījām tās īpašības, kas dara mūs par zemes sāli un gaismu šai sabiedrībā. Mums pastāvīgi ir par to jāatceras un jāpievērš tam sava uzmanība. Tas ir tas, kas personificē Dieva dabu mūsu dzīvē un palīdz mums nodot šo dabu citiem cilvēkiem. Mēs zaudējam savu sālījumu kā zemes sāls tad, kad pazaudējam sevī Dieva dabu un Kristus īpašības, kas aprakstītas Mateja Evaņģēlija 5-tajā nodaļā. Mēs būsim par sāli šai pasaulei tādā mērā, kādā ļausim Kristus dzīvībai un Viņa dabai izpausties un plūst caur mums citu cilvēku dzīvēs. Kristus dzīvība mūsos – tas ir tieši tas, kas dara mūs par sāli. Tieši par to Pāvils runā vairākās savās Vēstulēs.
„Viņiem Dievs gribējis darīt zināmu, cik varen liela ir šī noslēpuma godība pagānu starpā, proti, Kristus jūsos, apskaidrošanas cerība.”(Kolosiešiem 1:27).
„Jo es bauslībā bauslībai esmu nomiris, lai dzīvotu Dievam. Līdz ar Kristu esmu krustā sists, bet nu nedzīvoju es, bet manī dzīvo Kristus; bet, cik es tagad dzīvoju miesā, es dzīvoju ticībā uz Dieva Dēlu, kas mani ir mīlējis un nodevies par mani.”( Galatiešiem 2:19-20).
„Mēs visur nesam Jēzus miršanu savā miesā, lai arī Jēzus dzīvība parādītos mūsu miesā.” (2.Korintiešiem 4:10).
Šīs Rakstu vietas mums parāda, ka mūsu sālījums kā zemes sālim un mūsu spēks Dievā izriet no Dieva dabas, kas plūst no mums uz citu cilvēku dzīvēm. Ja mūsos neatspoguļojas Kristus dzīvība un Viņa daba, tad kā gan varēs mainīties mūsu sabiedrība un citu cilvēku dzīves? Ja mēs grēkojam, ja dzīvojam bezdievīgu dzīvi, tad kā gan mēs citiem cilvēkiem varēsim liecināt par to, ka Kristus viņus var izglābt. Mums jāsaprot, ka tikai tā žēlastība, kas glābj mūs pašu, caur mums var izglābt arī citus cilvēkus. Kunga Jēzus Kristus žēlastība vispirms atbrīvo mūs un māca mūs novērsties no visām bezdievīgajām lietām, un tikai pēc tam mēs topam dedzīgi uz labiem Dieva darbiem. Par to tiek runāts Vēstulē Titam. „Jo ir atspīdējusi žēlastība, kas nes pestīšanu visiem cilvēkiem, audzinādama mūs, lai, atsacīdamies no bezdievības un pasaulīgām iekārēm, prātīgi, taisni un dievbijīgi dzīvojam šinī laikā, gaidīdami svētlaimību, uz kuru ceram, un lielā Dieva un mūsu Pestītāja Kristus Jēzus godības atspīdēšanu; Viņš Sevi par mums nodevis, lai atpestītu mūs no visas netaisnības un šķīstītu Sev par Savas saimes ļaudīm, dedzīgiem labos darbos.” (Titam 2:11-14).
Šī ir ļoti svarīga Rakstu vieta, kurai mums jāpievērš sava uzmanība. Ja vispirms žēlastība neizglābs un nešķīstīs no visas netaisnības mūs, ja vispirms žēlastība nepalīdzēs mums pašiem šai laikā dzīvot dievbijīgu un taisnu dzīvi, tad šī žēlastība caur mums nespēs izglābt arī citus cilvēkus. Pirms mēs kļūsim dedzīgi uz labiem darbiem, Dievs vēlas, lai vispirms Viņa spēks un Viņa dzīvība izmainītu mūs pašus, un tikai tad Viņa dzīvība varēs plūst caur mums un mainīt citu cilvēku dzīves. Lūk, tā arī ir būtība tam, ko nozīmē būt par zemes sāli un gaismu pasaulei. Esiet svētīti! Mēs turpināsim sarunu par šo tēmu rīt! Mācītājs Rufus Adžiboije
