Paliec stiprs ticībā, un tu redzēsi, kā viss tavā dzīvē sāks mainīties

Labdien, dārgie draugi!Es priecājos, ka mēs no jauna varam iedziļināties Dieva Vārdā un smelt no tā spēku un gudrību, lai šī diena būtu mums veiksmīga. Mēs iesākām runāt par Ābrahāma dzīvi. Šodien mēs apskatīsim kādu ticības principu, kurš darbojās Ābrahāma dzīvē.  Dievs parādījās Ābramam. Viņam bija varens redzējums Ābrama dzīvei. Par to mēs varam lasīt 1. Mozus grāmatā (12:1-4):
„Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu. Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību.  Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.” Un Ābrāms izgāja, kā Tas Kungs to viņam bija sacījis, un līdz ar viņu izgāja Lats. Bet Ābrāms, izejot no Hāranas, bija septiņdesmit piecus gadus vecs. “
Mēs jau iepriekš runājām, ka Dievs gribēja svētīt Ābramu, dot viņam zemi, padarīt viņu varenu, pacelt caur viņu varenu tautu, lai caur to visa pasaule tiktu svētīta. Tomēr, lai Dievs varētu visu to īstenot, ļoti svarīga bija Ābrama sadarbība ar Dievu. Dievam bija vajadzīga Ābrama ticība, lai piepildītu visu, ko Viņš bija apsolījis.   Ticība ir sadarbība ar Dievu. Nav svarīgi, ko Dievs tev ir apsolījis, bez tavas ticības nekas no apsolītā nepiepildīsies. Tieši tāpēc Bībelē ir teikts, ka bez ticības Dievam nav iespējams izpatikt (Ebrejiem,11: 6). Bībelē teikts, ka Ābrams noticēja Dievam un ka Dievs viņam to pieskaitīja par taisnību. 
„Pēc šiem notikumiem Tas Kungs runāja uz Ābrāmu, viņam parādīdamies un sacīdams: “Nebīsties, Ābrām, Es esmu tavs vairogs, un tava alga ir ļoti liela.”  Un Ābrāms atbildēja: “Dievs mans Kungs, ko Tu man gribi dot? Redzi, es palieku bez bērniem, un mana nama mantinieks būs šis damaskietis Ēliēzers.”  Un Ābrāms teica: “Redzi, Tu man neesi devis pēcnācējus. Viens no mana nama ļaudīm būs mans mantinieks.”  Un tad Tā Kunga vārds nāca pār viņu: “Šis gan nebūs tavs mantinieks, bet gan tas, kas no tavām miesām nāks, būs tavs mantinieks.”  Un Viņš tam lika iziet ārā un sacīja: “Skaties uz debesīm un skaiti zvaigznes; vai tu spēj tās izskaitīt? Tikpat daudz būs tev pēcnācēju,” Viņš tam sacīja.  Un Ābrāms uzticējās Tam Kungam, un Dievs to viņam pieskaitīja par taisnību. “ (1. Mozus, 15:1-6).
Kā redzat, pēc tam, kad Dievs atklājās Ābramam un apsolīja viņam pēcnācējus, Ābrams vēl ilgu laiku palika bez bērniem. Ābrams jau sāka šaubīties, vai Dievs patiešām varēs caur viņu radīt varenu tautu. Dievs visādi centās izklīdināt viņā šīs šaubas. Dievs mudināja Ābramu sadarboties ar Viņu. Dievs panāca to, ka
 „Ābrāms uzticējās Tam Kungam, un Dievs to viņam pieskaitīja par taisnību.” (1. Mozus, 15:6).
Dievs šodien cenšas darīt to pašu ar mums, – Viņš cenšas panākt, lai mēs ticībā sadarbotos ar Viņu. Ticība mums tiek pieskaitīta par taisnību. Šodien mēs varam runāt par to, ka dzīve bez ticības ir nepareiza dzīve, tāpēc ka taisnība nozīmē dzīvot taisni jeb pareizi Dieva priekšā. Dievam tīkama dzīve ir ticības dzīve. Tāpēc šodien Dievs vēlas, lai tu saproti, ka tikai caur ticību tu vari dzīvot pareizi. Atbildi šodien uz kādu ļoti svarīgu jautājumu: „Vai tu tici, ka tās neiespējamās situācijas un izaicinājumi, kuri šodien stāv tavā priekšā, var mainīties?”  Dievs vēlas, lai tu šodien saprastu, ka bez ticības tu nevari sadarboties ar Viņu. Bez ticības nav iespējams ieraudzīt pārmaiņas savā dzīvē. Paliec stiprs ticībā, un tu redzēsi, kā viss tavā dzīvē sāks mainīties. Mēs turpināsim rīt.Esiet svētīti! Mācītājs Rufuss Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Pateicība – pielūgsmes pamats II

    Dievs tik daudz ko izdarīja Jāzepa labā. Neskatoties uz to, ka brāļi gribēja nogalināt Jāzepu, Dievs saglabāja viņam dzīvību. Kad Jāzeps tika pārdots verdzībā, Dievs viņam izrādīja labvēlību. Dievs tik ļoti svētīja Jāzepa roku darbu, ka kungs iecēla viņu par pārvaldnieku saviem īpašumiem. Jāzeps nekad neaizmirsa šīs Dieva svētības. Apjausma par Dieva žēlastību piepildīja Jāzepa sirdi ar pateicību Dievam un savam kungam. Tieši pateicīga sirds neļāva Jāzepam ievainot vai apbēdināt Dievu.
  • Dieva mērķis zemei un cilvēka lomu tajā III

    „ No viņu augļiem jums tos būs pazīt. Vai gan var lasīt vīnogas no ērkšķiem vai vīģes no dadžiem? Tā katrs labs koks nes labus augļus, bet nelabs koks nevar nest labus augļus. Labs koks nevar nest nelabus augļus, un nelāga koks nevar nest labus augļus. Katrs koks, kas nenes labus augļus, top nocirsts un iemests ugunī. Tāpēc no viņu augļiem jums tos būs pazīt .” (Mateja 17:16-20).
  • Dieva klātbūtne

    „Jo no kā lai varētu zināt, ka es un Tava tauta esam labvēlību atraduši Tavās acīs? Vai ne no tā, ka Tu mūs vadi, tā, ka mēs, es un Tava tauta, atšķiramies no visām citām tautām, kas virs zemes.”(2.Mozus 33:16).Dieva klātbūtne dara mūs stiprākus un Dieva slava mūsu dzīvē izpaužas arvien vairāk un vairāk. Ja Dieva klātbūtne ir tik nepieciešama, tad kādā veidā mēs varam piedzīvot, pieredzēt to savā dzīvē?
  • Lūgšana – tā ir sevis pakļaušana Dieva gribai

    Kad mēs lūdzam, mēs liekam sevi tādā stāvoklī, ka esam gatavi pieņemt Dieva gribu savai dzīvei. Kad lūdzam, mēs nedrīkstam censties uzspiest Dievam savu gribu. Pats fakts, ka tu nāc pie Dieva lai lūgtu, jau ir pierādījums tam, ka tu pakļaujies Viņam.Bībele pavēl cilvēkam aizvien lūgt, – tā ir Dieva pavēle. Tāpēc tad, kad es lūgšanā nāku pie Dieva, pats lūgšanas akts liek mani paklausībā bauslim par lūgšanu. Citiem vārdiem sakot, ja es lūdzu, – ar to es demonstrēju savu pakļaušanos Dieva gribai, jo lūgšana, – tā ir Dieva pavēle.
  • Tava dāvana (spējas vai talants) atradīs tev vietu! II

    „Dāvanas(spējas vai talants) atver cilvēkam durvis un vārtus, tās noved viņu arī lielu kungu vaiga priekšā.”(Salamana pamācības 18:16).Pētot draudzes vēsturi, mēs redzam, ka visi Dieva ģenerāļi nesāka uzreiz ar lielu kalpošanu. Šie cilvēki sāka izmantot to, kas tiem bija, un sāka darīt to, ko tie prata. Rezultātā, viņu dāvana vai spējas atrada viņiem vietu Jēzus Miesā un aizveda viņus pie lielas kalpošanas.Piemēram, doktors T.L.Osborns ieraudzīja vajadzību cilvēku glābšanā, un tāpēc, viņš sāka piepildīt šo vajadzību tādā veidā, kā viņš to saprata un spēja: viņš sāka drukāt traktātus uz savas rakstāmmašīnas un iznēsāt tos no mājas uz māju, atstājot šos traktātus pasta kastītēs. Tolaik viņš pat nespēja iedomāties, ka tas novedīs līdz grandiozas starptautiskas evaņģelizācijas kalpošanai, kāda viņam ir šodien.
  • Lūdz Dievu par saviem bērniem!

    Mātes pastāvība ticībā gūst varenu balvu. Es vēlos uzmundrināt visas mātes. Audzināt un palīdzēt saviem bērniem nostāties uz kājām – tas nav viegls uzdevums. Dzīvē mēdz būt dažādi izaicinājumi, bet Dievs ir apsolījis, ka Viņš arvien būs kopā ar mums. Dievs gaida no mums, ka būsim pastāvīgi savā ticībā.Lai Dievs palīdz mums nekad nezaudēt ticību tam, ka Dievs spēj pacelt mūsu bērnus, spēj palīdzēt viņiem nostāties uz kājām, lai tie dzīvotu dievbijīgu dzīvi un būtu veseli ne tikai fiziski, bet arī garīgi. Ir tik svarīgi, lai šī pasaule piepildītos ar bērniem, kuri mājās saņēmuši labu audzināšanu un ir savu vecāku mācīti pārvarēt grūtības.