Pārmaiņu filozofija

Labdien, dārgie draugi! Es sveicu jūs šodien rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Lai Dieva žēlastība pavada jūs visu šo dienu.Es pateicos Dievam par iespēju dalīties ar jums atklāsmes vārdā, kuru Dievs ir ielicis manā sirdī.Šodien es vēlētos parunāt ar jums par tēmu: „Pārmaiņu filozofija”.Mēs ļoti bieži uzstājamies pret pārmaiņām. Mēs liekam šķēršļus pārmaiņām, mēs izrādām pretošanos pārmaiņām, jo esam būtnes ar milzum daudz ieradumiem. Ja mums kaut kas šķiet neparasts, – tas mums ļoti nepatīk. Vai tā nav? Tas, kas mums nav ierasts, – biedē mūs. Mums patīk dzīvē iekārtoties ērtāk, un ja kaut kas iztraucē šo ērto stāvokli, tad mēs no visa sava spēka sākam cīnīties pret to.Tomēr, Dievs katru cilvēku aicina uz pārmaiņām.Visbiežāk tad, kad Dievs mūs aicina mainīt savus ceļus, rīkoties un domāt savādāk, viss mūsos kliedz un pretojas tam. Mēs liekam šķēršļus pārmaiņām, jo nesaprotam, ka, bez pārmaiņām, kristieša dzīve un kļūšana par Jēzus Kristus mācekli nav iespējama. No paša sākuma līdz pat beigām, kristieša dzīve – tas ir aicinājums uz pārmainām un pārveidošanos. Tālab, mums vajag atvērt sevi pārmaiņām un ļaut Dievam mūs mainīt.Es vēlos, lai ikvienam no jums, kas lasāt šo ikdienas vārdu, apkārt esošie cilvēki būtu patīkami pārsteigti par tām pozitīvajām pārmaiņām, kuras Tas Kungs veic jūsos.Dievs var mainīt mūsu dzīvi līdz nepazīšanai. Vai jūs ticat, ka tas ir iespējams?Mums pastāvīgi ir nepieciešams mainīties un mums ir nepieciešamas pārmaiņas mūsu dzīvē, jo mēs vēl joprojām neesam pilnīgi.Kurš no jums domā, ka viņš jau ir sasniedzis pilnību savā dzīvē un tam vairs nav vajadzīgas pārmaiņas? Es domāju, ka neviens godīgs cilvēks nevarēs teikt, ka viņš jau ir sasniedzis pilnību. Es domāju, ka mēs ikviens varam parakstīties zem brīnišķīgajiem apustuļa Pāvila vārdiem no Vēstules Filipiešiem: 
„Nevis, ka es to jau būtu saņēmis vai jau būtu pilnīgs, bet es dzenos, lai to satvertu, tāpat, kā arī mani satvēris Kristus Jēzus. Brāļi, es vēl nedomāju, ka pats būtu to satvēris, bet vienu gan – aizmirsdams to, kas aiz manis, stiepdamies pēc tā, kas priekšā, es dzenos pretim mērķim, goda balvai – Dieva debesu aicinājumam Kristū Jēzū. Visi, kas esam pilnīgi, turēsim tādas domas, un, ja jums kādā lietā ir citas domas, tad arī to Dievs jums atklās.”(Filipiešiem 3:12-15).
 Neviens no mums vēl nav sasniedzis pilnību. Mums visiem vēl ir jātiecas uz pārmaiņām personīgajā dzīvē, ar nolūku, lai sasniegtu „ goda balvu – Dieva debesu aicinājumu Kristū Jēzū.”Vienīgais , kurš nemainās, – tas ir Dievs, Tas Kungs Cebaots. Dievam nevajag mainīties, jo Viņš ir – pilnības etalons. Dievs ir pilnīgs Dievs. Dieva domas un Viņa principi nemainās, Viņa jūtas nemainās. Itin viss, kas skar Dievu nemainās. Tālab, lai līdzinātos Dievam, jāmainās ir mums.Dievs ir ieinteresēts tajā, lai mēs mainītos un pielīdzinātos Jēzus Kristus tēlam. Tikai tā mēs varēsim būt patiesi laimīgi šajā dzīvē. Dievs zina, ka paši par sevi mēs nespēsim mainīties, tālab, Viņš veic šīs pārmaiņas mūsos un dara to tādā mērā, kā mēs sadarbojamies ar Viņu.Dievam ir daudz līdzekļu, ar kuru palīdzību Viņš maina mūs. Un tas ir tas , ko es saucu par Dieva pārmaiņu filozofiju.Uzreiz gribu atzīmēt, ka Dievu vairāk ieinteresē jūsu raksturs, nevis jūsu ērtības. Es zinu, ka daudziem šāds paziņojums ne visai patīk un tas viņus mulsina. Taču, mums visiem nāksies rēķināties ar šo patiesību. Vēlreiz atkārtošu, ka Dievs liek augstāku likmi uz mūsu raksturu, nekā mūsu ērtībām.Mūsu dzīvē pārmaiņas ir nepieciešams komponents jau sākot ar to brīdi, kad mēs uzsākam savu ceļu kā kristieši un līdz pat mūsu zemes gājuma beigām. Dievs mūs aicina uz pārmaiņām! Šo pārmaiņu mērķis – mūsu rakstura maiņa.Ja tu neesi gatavs mainīties, ja tu vēl joprojām pretojies pārmaiņām, tad tu vēl neesi gatavs kļūt par Jēzus Kristus mācekli. Sarunu par šo tēmu turpināsim rīt! Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dievbijība

    Daudzi cilvēki ir iemācījušies piesaukt Dievu, bet viņiem nav ne vismazākās sapratnes par Dievbijību. Ļoti svarīgi ir saprast, ka mūsu nodrošinājums ir atkarīgs ne tikai no mūsu prasmes piesaukt Dieva Vārdu, bet arī no mūsu dievbijības pakāpes.Mans dzīvesveids nosaka manas lūgšanas spēku. Ikvienam, kurš piesauc Dievu, ir arī jābīstas Dievs, un tas ir tieši tas, kas nozīmē – piesaukt Dievu patiesībā.„Tas Kungs ir tuvu visiem, kas Viņu piesauc, visiem, kas Viņu piesauc patiesībā.”(Psalms 145:18).
  • Noteikti pieraksti redzējumu no Dieva III

    Tikai piepildot Dieva gribu, jūs atradīsiet sev aizsardzību, uzplaukumu un apmierinājumu šai dzīvē.Jūsu veiksme dzīvē uz mūžīgiem laikiem ir saistīta ar to, vai jūs piepildījāt to, ko gaidīja no jums Dievs, vai arī nē. Par to neviens cits, izņemot Dievu un jūs pašus, nevarēs spriest.Atcerieties, ka jūs esat atbildīgi Dieva priekšā par to, lai piepildītu savu aicinājumu!
  • Attaisnošanās vai ziedošanās?

    No mūsu ziedošanās Dievam un savam aicinājumam ir atkarīga mūsu laime un apmierinājums kā šajā pasaulē, tā arī nākamībā. Sātans to ļoti labi zina, tāpēc, viņš jebkādā veidā cenšas aizvest mūs sāņus no paša galvenā dzīvē. Sātans grib, lai ziedošanās vietā jūs atrodat dažādus attaisnojumus vai atrunas attiecībā uz to, lai neko nedarītu.Tieši par tādu cilvēku kategoriju Jēzus izstāstīja vienā no Savām līdzībām. Ļaudis, kuri aprakstīti šajā līdzībā, tā vietā, lai ziedotu sevi Dievam un Viņa aicinājumam, attaisnojās vai aizbildinājās. Bet kā tas ir ar jums? Vai jūs šodien aizbildināties, vai arī jūs esat ziedojušies Dievam un Viņa Valstības darbiem. Izlasīsim pašu līdzību.
  • Netērējiet savu laiku veltīgi, ieguldiet to tajā, kas pārdzīvos jūsu laiku uz zemes

    Nosūtiet savus dārgumus uz debesīm, ieguldot sevi un savus resursus tajos, kuri turp dodas. Daudzi krāj dārgumus un mantu tikai priekš sevis šeit uz zemes un nekļūst bagāti Dievā. Bībele tādus cilvēkus sauc par neprātīgiem:«Bet Dievs uz viņu sacīja: tu, bezprātīgais, šinī naktī no tevis atprasīs tavu dvēseli. Kam tad piederēs tas, ko tu esi sakrājis? Tā iet tam, kas sev mantas krāj un nav bagāts Dievā.» (Lūka 12: 20-21).
  • Bez Svētā Gara mēs nevarēsim parādīt Dievu savā dzīvē

    1)Jēzus deva Apustuļiem pavēles caur SVĒTO GARU. (2.pants)Jēzus Pats paļāvās uz Svēto Garu itin visā, ko Viņš, atrodoties miesā, darīja. Jēzus, iemājojot miesā, bija miesas ierobežots, tālab Viņam bija nepieciešams Svētais Gars. Mēs, kā cilvēki, dzīvojam miesā, un arī mēs esam savas miesas ierobežoti.
  • Otrā Saiešanas telts daļa – svētā vieta II

    Mēs runājām par to, ka privilēģija ieiet svētajā vietā piederēja tikai priesteriem. Priesteri nāca uz svēto vietu katru dienu, tālab, lai nestu upuri Dievam. Bībele saka, ka ikviens, kurš tic Jēzum Kristum ir priesteris. Šodien mūsu, kā priesteru, aicinājums ir, – tuvoties Dievam, ikdienu pienest Viņam garīgus upurus. Bez tam, mēs runājām par to, ka, ja mēs gribam baudīt Dieva klātbūtni, tad mums jāiemācās atstāt visas savas rūpes un jāmācās visā pilnībā nodoties Dieva pielūgsmei.