Pārmaiņu filozofija

Labdien, dārgie draugi! Es sveicu jūs šodien rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Lai Dieva žēlastība pavada jūs visu šo dienu.

Es pateicos Dievam par iespēju dalīties ar jums atklāsmes vārdā, kuru Dievs ir ielicis manā sirdī.

Šodien es vēlētos parunāt ar jums par tēmu: „Pārmaiņu filozofija”.

Mēs ļoti bieži uzstājamies pret pārmaiņām. Mēs liekam šķēršļus pārmaiņām, mēs izrādām pretošanos pārmaiņām, jo esam būtnes ar milzum daudz ieradumiem. Ja mums kaut kas šķiet neparasts, – tas mums ļoti nepatīk. Vai tā nav? Tas, kas mums nav ierasts, – biedē mūs. Mums patīk dzīvē iekārtoties ērtāk, un ja kaut kas iztraucē šo ērto stāvokli, tad mēs no visa sava spēka sākam cīnīties pret to.

Tomēr, Dievs katru cilvēku aicina uz pārmaiņām.

Visbiežāk tad, kad Dievs mūs aicina mainīt savus ceļus, rīkoties un domāt savādāk, viss mūsos kliedz un pretojas tam. Mēs liekam šķēršļus pārmaiņām, jo nesaprotam, ka, bez pārmaiņām, kristieša dzīve un kļūšana par Jēzus Kristus mācekli nav iespējama. No paša sākuma līdz pat beigām, kristieša dzīve – tas ir aicinājums uz pārmainām un pārveidošanos. Tālab, mums vajag atvērt sevi pārmaiņām un ļaut Dievam mūs mainīt.

Es vēlos, lai ikvienam no jums, kas lasāt šo ikdienas vārdu, apkārt esošie cilvēki būtu patīkami pārsteigti par tām pozitīvajām pārmaiņām, kuras Tas Kungs veic jūsos.

Dievs var mainīt mūsu dzīvi līdz nepazīšanai. Vai jūs ticat, ka tas ir iespējams?

Mums pastāvīgi ir nepieciešams mainīties un mums ir nepieciešamas pārmaiņas mūsu dzīvē, jo mēs vēl joprojām neesam pilnīgi.

Kurš no jums domā, ka viņš jau ir sasniedzis pilnību savā dzīvē un tam vairs nav vajadzīgas pārmaiņas? Es domāju, ka neviens godīgs cilvēks nevarēs teikt, ka viņš jau ir sasniedzis pilnību. Es domāju, ka mēs ikviens varam parakstīties zem brīnišķīgajiem apustuļa Pāvila vārdiem no Vēstules Filipiešiem:

„Nevis, ka es to jau būtu saņēmis vai jau būtu pilnīgs, bet es dzenos, lai to satvertu, tāpat, kā arī mani satvēris Kristus Jēzus. Brāļi, es vēl nedomāju, ka pats būtu to satvēris, bet vienu gan – aizmirsdams to, kas aiz manis, stiepdamies pēc tā, kas priekšā, es dzenos pretim mērķim, goda balvai – Dieva debesu aicinājumam Kristū Jēzū. Visi, kas esam pilnīgi, turēsim tādas domas, un, ja jums kādā lietā ir citas domas, tad arī to Dievs jums atklās.”(Filipiešiem 3:12-15).

Neviens no mums vēl nav sasniedzis pilnību. Mums visiem vēl ir jātiecas uz pārmaiņām personīgajā dzīvē, ar nolūku, lai sasniegtu „ goda balvu – Dieva debesu aicinājumu Kristū Jēzū.”

Vienīgais , kurš nemainās, – tas ir Dievs, Tas Kungs Cebaots. Dievam nevajag mainīties, jo Viņš ir – pilnības etalons. Dievs ir pilnīgs Dievs. Dieva domas un Viņa principi nemainās, Viņa jūtas nemainās. Itin viss, kas skar Dievu nemainās. Tālab, lai līdzinātos Dievam, jāmainās ir mums.

Dievs ir ieinteresēts tajā, lai mēs mainītos un pielīdzinātos Jēzus Kristus tēlam. Tikai tā mēs varēsim būt patiesi laimīgi šajā dzīvē. Dievs zina, ka paši par sevi mēs nespēsim mainīties, tālab, Viņš veic šīs pārmaiņas mūsos un dara to tādā mērā, kā mēs sadarbojamies ar Viņu.

Dievam ir daudz līdzekļu, ar kuru palīdzību Viņš maina mūs. Un tas ir tas , ko es saucu par Dieva pārmaiņu filozofiju.

Uzreiz gribu atzīmēt, ka Dievu vairāk ieinteresē jūsu raksturs, nevis jūsu ērtības. Es zinu, ka daudziem šāds paziņojums ne visai patīk un tas viņus mulsina. Taču, mums visiem nāksies rēķināties ar šo patiesību. Vēlreiz atkārtošu, ka Dievs liek augstāku likmi uz mūsu raksturu, nekā mūsu ērtībām.

Mūsu dzīvē pārmaiņas ir nepieciešams komponents jau sākot ar to brīdi, kad mēs uzsākam savu ceļu kā kristieši un līdz pat mūsu zemes gājuma beigām. Dievs mūs aicina uz pārmaiņām! Šo pārmaiņu mērķis – mūsu rakstura maiņa.

Ja tu neesi gatavs mainīties, ja tu vēl joprojām pretojies pārmaiņām, tad tu vēl neesi gatavs kļūt par Jēzus Kristus mācekli.

Sarunu par šo tēmu turpināsim rīt!

Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!

Mācītājs Rufus Adžiboije