Patiesu grēku nožēlu Dievs vienmēr pieņem un apbalvo!

Sveicu jūs, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus! Vakar mēs ar jums runājām par to, ka pastāv divu veidu skumjas: 
  • pasaulīgās skumjas un Dievišķās skumjas.
 Ja pasaulīgās skumjas koncentrē cilvēka uzmanību tikai uz zaudēto svētību vai zaudētā stāvokļa atjaunošanu, tad Dievišķās skumjas – uz zaudēto savstarpējo attiecību atjaunošanu ar Dievu. Piemēru par pasaulīgajām skumjām mēs redzam Ēsava dzīvē, kurš pārdeva savu pirmdzimtību, un Saula dzīvē, kurš zaudēja ķēniņa varu. 
„Lai neviens nebūtu netikls un zemisks kā Ēsavs, kas savu pirmdzimtību ir pārdevis par vienu ēdienu. Jo jūs zināt, ka arī pēc tam, gribēdams iemantot apsolījumu, viņš tika atmests, jo netika dota iespēja atgriezties, lai gan ar asarām viņš to meklēja.” (Ebrejiem 12:16-17).
 Asaras – tā vēl nav garantija piedošanai, bet grēku nožēla – vienmēr garantē piedošanu un brīvību no grēka. 
„ Tad Sauls sacīja Samuēlam: “Es tiešām esmu grēkojis, jo es esmu pārkāpis Tā Kunga pavēli un arī tavus vārdus; patiesi, es vairāk bijos karavīrus un paklausīju viņu balsij. Bet tagad piedod man manus grēkus un griezies ar mani atpakaļ, ka es To Kungu pielūgtu!” Bet Samuēls sacīja Saulam: “Es negriezīšos kopā ar tevi, tāpēc, ka tu esi Tā Kunga vārdu atmetis, un tagad arī Tas Kungs ir tevi atmetis, un tu nevari vairs ilgāk būt ķēniņš pār Israēlu.” Kad Samuēls pagriezās, lai ietu projām, tad Sauls stipri satvēra viņa svārku stūri, un tas noplīsa. Tad Samuēls viņam sacīja: “Šodien Tas Kungs ir no tevis noplēsis Israēla valsts ķēniņa varu, un to Viņš ir devis kādam citam, kas ir labāks nekā tu. Un Israēla Dievs nemelo un nenožēlo, jo Viņš nav cilvēks, ka Viņam būtu ko nožēlot.” Tad Sauls atbildēja: “Es esmu tagad izdarījis grēku, bet pagodini mani manas tautas vecaju un Israēla priekšā un griezies ar mani atpakaļ, ka es varu To Kungu, tavu Dievu, pielūgt!” Tad Samuēls griezās atpakaļ Saulam līdzi, bet Sauls pielūdza To Kungu.” (1.Samuēla 15:24-31).
 Ja Saulam interesēja tikai tas, lai viņš joprojām tiktu pagodināts tautas priekšā, tad savukārt Dāvids savā grēku nožēlā meklēja pilnīgi ko citu – savstarpējo attiecību atjaunošanu ar Dievu. 
„Kad pravietis Nātāns nāca pie viņa pēc tam, kad viņš bija grēkojis ar Batsebu. Apžēlojies par mani, ak, Dievs, Savā žēlastībā, izdzēs manus pārkāpumus Savā lielajā apžēlošanā! Mazgā mani pavisam tīru no manas noziedzības un šķīstī mani no maniem grēkiem! Tiešām, es atzīstu savus pārkāpumus, un mani grēki ir vienmēr manu acu priekšā! Vienīgi Tevis priekšā es esmu grēkojis un darījis to, kas ļauns Tavās acīs, lai Tu paliec taisns Savos spriedumos un nevainojams Savā tiesneša darbā. Redzi, vainas apziņā es esmu dzemdināts, un grēkos māte mani ir ieņēmusi. Redzi, Tev patīk patiesība, kas apslēpta sirds dziļumos, un Tu māci man noslēpumos izprast gudrību. Šķīstī mani no grēkiem ar īzapu, lai es topu šķīsts, mazgā mani, lai es topu baltāks par sniegu! Liec man atkal baudīt prieku un labsajūtu, lai līksmojas kauli, kurus Tu esi man salauzījis! Apslēp Savu vaigu manu grēku priekšā un izdzēs visus manus noziegumus! Radi manī, ak, Dievs, šķīstu sirdi un atjauno manī pastāvīgu garu! Neraidi mani prom no Sava vaiga un neatņem no manis Savu Svēto Garu! Atdod man atkal atpakaļ Savas pestīšanas prieku un stiprini mani ar paklausības garu! Es mācīšu pārkāpējiem Tavus ceļus, lai grēcinieki atgriežas pie Tevis. Glāb mani no asinsgrēka, ak, Dievs, Tu mans Pestītājs, lai mana mute gavilēdama daudzina Tavu taisnīgumu! Kungs, atdari man manas lūpas, lai mana mute teic Tavu slavu! Jo Tev nepatīk kaujamie upuri, un, ja es Tev dotu dedzināmo upuri, Tu to negribētu. Upuri, kas patīk Dievam, ir satriekts gars; salauztu un sagrauztu sirdi Tu, Dievs, nenoraidīsi. Dari labu Ciānai Savā žēlastībā, uzcel Jeruzālemes mūrus! Tad Tev patiks taisnības upuri, dedzināmais un kopējais sadedzināmais upuris, tad ļaudis upurēs vēršus uz Tava altāra. (Psalms 51).
 Aplūkosim vēl divus bībeliskos piemērus, kuros tiek demonstrēta patiesa grēku nožēla, kuras auglis ir izmainīta sirds un domāšana. 
  • Tās sievietes piemērs, kura tika pieķerta laulības pārkāpšanā. (Jāņa 8:1-11).
 Jēzus piedeva šai sievietei, taču pieprasīja viņai mainīt savas dzīves kursu. 
 „ Un Jēzus, atkal galvu pacēlis, sacīja viņai: “Sieva, kur viņi ir? Vai neviens nav tevi pazudinājis?” Viņa atbildēja: “Neviens, Kungs!” Tad Jēzus sacīja: “Arī Es tevi nepazudinu; ej un negrēko vairs!” (Jāņa 8:10-11).
 
  • Piemērs par pazudušo dēlu. (Lūkas 15 nodaļa)
* Laikā, kad pazudušai dēls baudīja dzīvi, viņš atlika malā patiesību par savas rīcības sekām (grēkā ir bauda, bet Bībele saka, ka tā ir īslaicīga parādība). * Grēka sekas atskurbināja pazudušo dēlu un veda pie prāta. (Lūkas 15:14-17).Arī pamācība vārdā var atvest cilvēku pie apziņas par savu grēku. (2.Timotejam 2:4-26). * Pazudušais dēls saprata, ka viņš ir grēkojis pret Dievu un miesīgo tēvu.  (Lūkas 15:18); 25-32). Pie patiesas grēku nožēlas cilvēks saprot, ka viņš ir grēkojis ne tikai pret Dievu, bet arī pret citiem cilvēkiem. Tālab, patiesa grēku nožēla ietver sevī arī atzīšanos savos grēkos citu cilvēku priekšā, – to, kurus mēs esam aizvainojuši vai kuriem esam nodarījuši sāpes. * Pazudušais dēls apzinājās savu necienīgo dzīvesveidu (Lūkas 15:19). * Pazudušais dēls atstāja grēcīgo dzīvi un devās pie sava tēva. (lūkas 15:20). * Pazudušais dēls atgriezās pie tēva, kurš priecājās par satikšanos ar viņu, un pieņēma piedošanu. Tā rezultātā notika savstarpējo attiecību atjaunošana starp tēvu un dēlu. (Lūkas 15:20-24). Kad mēs nožēlojam grēkus, Dievs skrien mums pretī! Patiesu grēku nožēlu Dievs vienmēr pieņem un apbalvo! Turpināsim rīt! Lai Dievs jūs bagātīgi svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Mūsu dzīvei ir jāatspoguļo Kristus dzīvība IV

    Mūsu kalpošana mērķis ir, – būt par sāli un gaismu mūsu sabiedrībai. Dievs ir uzticējis mums šo kalpošanu ne jau tāpēc, ka mēs būtu kādi īpaši vai pārāki par citiem. Dievs mums uzticēja šo kalpošanu tāpēc, ka Viņš ir apžēlojis mūs. Un tagad, mums, kas esam saņēmuši apžēlošanu no Dieva nav tiesību apsūdzēt tos, kuri vēl nav iepazinuši Dievu un dzīvo zem tumsības valdnieka varas. Dievs sūta mūs – Savus bērnus – nest šai pasaulē gaismu un salīdzināšanu. Kalpojot, mēs nedrīkstam pagurt, nedrīkstam pieļaut, ka kaut kas varētu apstādināt mūs šai kalpošanā. Mums jābūt drosmīgiem un, paciešot bēdas, jāiet šai pasaulē kā labajiem Jēzus Kristus kareivjiem.
  • Kāds, tad patiesībā – izskatās atbildīgs cilvēks? III

    „…Tu(Dievs) esi pār Savu vārdu paaugstinājis Savus apsolījumus.”(Psalms 138:2).Mēs esam Dieva bērni, radīti pēc Dieva tēla un līdzības. Ja mūsu Dievs atbild par to, ko Viņš ir teicis, tieši to pašu Viņš gaida arī no mums. Bez tam, Dievs nedomā, ka mums pašiem būs ar to visu jātiek galā, – mums ir dots Palīgs, Skolotājs, Mierinātājs, Advokāts – Svētais Gars, Kurš vienmēr ir kopā ar mums.
  • Pateicība – pielūgsmes pamats II

    Dievs tik daudz ko izdarīja Jāzepa labā. Neskatoties uz to, ka brāļi gribēja nogalināt Jāzepu, Dievs saglabāja viņam dzīvību. Kad Jāzeps tika pārdots verdzībā, Dievs viņam izrādīja labvēlību. Dievs tik ļoti svētīja Jāzepa roku darbu, ka kungs iecēla viņu par pārvaldnieku saviem īpašumiem. Jāzeps nekad neaizmirsa šīs Dieva svētības. Apjausma par Dieva žēlastību piepildīja Jāzepa sirdi ar pateicību Dievam un savam kungam. Tieši pateicīga sirds neļāva Jāzepam ievainot vai apbēdināt Dievu.
  • Dieva Valstība

    Dieva Valstība – ļoti svarīgs jēdziens, kurš bieži tiek pieminēts Bībelē. Lasot Jauno Derību, mēs redzam, ka vēstījums par Dieva Valstību bija centrālais vēstījums un Jēzus Kristus misija.Savā pirmajā svētrunā Jēzus Kristus aicināja uz grēku nožēlu un ticību Evaņģēlijam, jo Debesu Valstība ir tuvu klāt pienākusi.Debesu Valstība – Dieva gribas piepildījums virs zemes, līdzīgi tam ,kā viņa griba jau ir piepildījusies debesīs. Debesu Valstība – vieta, kuru pārvalda Dievs, kurā dominē Dievs un Viņa likumi.
  • Mūs apgāna tikai tas, kas iziet no mūsu sirds II

    Tikai Dievs zina patieso mūsu sirds stāvokli (sirds saturu), un Viņš vēlas palīdzēt mums ielūkoties savā sirdī ar to savstarpējo attiecību palīdzību, kurās mēs esam iesaistīti. Mūsu uzvedība, uzskati, darbība un bezdarbība, vārdi – tas viss izsauc dabīgu reakciju, kura tad arī nosaka mūsu garīgā brieduma līmeni.
  • Kā tad Jēzus panāca Dieva klātbūtni Savā dzīvē? II

    „Un notika, ka Viņš kādā vietā lūdza Dievu; kad Viņš bija beidzis lūgt, tad kāds no Viņa mācekļiem sacīja Viņam: “Kungs, māci mums Dievu lūgt, itin kā arī Jānis ir mācījis savus mācekļus.” (Lūkas 11:1).Mācekļi saprata, ka Dieva klātbūtne Jēzus dzīvē ir cieši saistīta ar Viņa spēju lūgt, un viņi nolēma vairs nevērot viņu. Viņi saprata, ka paši ir spējīgi ieiet šai klātbūtnē, tāpēc arī lūdza par to Jēzu.