Vai tu dzirdi, ko runā Dievs?

Miers jums un žēlastība no Dieva mūsu Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!Sveicinu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Šodien es vēlos uzsākt sarunu par ļoti svarīgu tēmu: „Vai tu dzirdi, ko runā Dievs”?Dievs runā pastāvīgi! Jautājums ir, vai tu dzirdi, ko Viņš saka?Dievs visu radīja ar Savu Vārdu un visu satur kopā Sava Vārda spēkā.
“Un Dievs sacīja: “Lai top gaisma.” Un gaisma tapa.” (1.Mozus 1:3).
“Tas, būdams Viņa godības atspulgs un būtības attēls, nesdams visas lietas ar Savu spēcīgo vārdu un izpildījis šķīstīšanu no grēkiem, ir sēdies pie Majestātes labās rokas augstībā.” (Ebrejiem 1:3).
Reiz Jēzus sacīja:
“Manas avis dzird Manu balsi, Es tās pazīstu, un viņas Man seko. Un Es tām dodu mūžīgo dzīvību, un viņas nemūžam neies bojā, un neviens tās neizraus no Manas rokas. Mans Tēvs, kas Man tās devis, ir lielāks par visiem, un neviens neko nevar izraut no Tēva rokas.”(Jāņa 10:27-29).
Šai fragmentā Jēzus runā par avīm, kuras klausa Viņa balsij. Jēzus par viņām teica tādus vārdus: „Es dodu viņām mūžīgo dzīvību”. Viņš neteica „Es devu viņām mūžīgo dzīvību”. Vārds „devu” ir pagātnē, un ja Jēzus būtu teicis, ka Viņš ir devis mūžīgo dzīvību, – tas nozīmētu, ka Dievs jau reiz ir devis dzīvību un uz visiem laikiem. Bet tā kā Jēzus izmantoja vārdu „dodu”, šeit runa iet par tagadni, un ne par mūžīgo dzīvību, kuru mēs saņēmām pēc grēku nožēlas un pieņemot Jēzu Kristu kā savu Kungu un Glābēju. Jēzus runā par ikdienas glābšanu, kuru Viņš dāvā mums caur mūsu ikdienas paklausību un sekošanu Viņa balsij.Reiz Dievs atvēra man acis, lai es ieraudzītu atšķirību starp augšāmcelšanās dzīvību, kuru mēs saņēmām pēc grēku nožēlas, un dzīvību pārpilnībā, kuru mēs baudām katru dienu. Augšāmcelšanās dzīvība ir ieslēgta mūsos, un mēs to saņemam grēku nožēlas brīdī. Bet šodien var satikt ļoti daudz cilvēku, kuriem ir augšāmcelšanās dzīvība, bet viņi dzīvo nelaimīgu dzīvi. Cik daudz ticīgo jūs zināt, kuri nāk uz draudzi, un tai pat laikā viņi ir neapmierināti ar savu dzīvi? Tādu cilvēku ir daudz! Tad, kur ir problēma? Problēma ir tajā, ka augšāmcelšanās dzīvība jau ir viņos, bet dzīvība pārpilnībā – nav. Kāda ir atšķirība starp augšāmcelšanās dzīvību un dzīvību pārpilnībā? Jēzus teica:
 „Manas avis dzird Manu balsi, Es tās pazīstu, un viņas Man seko. Un Es tām dodu mūžīgo dzīvību, un viņas nemūžam neies bojā, un neviens tās neizraus no Manas rokas.”(Jāņa 10:27-28).
Ar to Jēzus gribēja pateikt, ka nekādi satricinājumi, nekādas problēmas vai apstākļi nespēs izraut Viņa avis no Dieva rokām līdz brīdim, kamēr viņas klausa Dieva balsij.Gribot vai negribot, bet mēs pastāvīgi dzirdam kāda balsi.Reizēm tu dzirdi sava saprāta balsi, kura uzspiež un diktē tev noteiktas domas. Tomēr, ja tu dzīvo pēc sava saprāta balss, tu nekad nespēsi ieiet pārdabiskajā sfērā, no kurienes Dievs iniciē Savu darbību. Tavs prāts nespēj saprast Dievu, tāpēc saprāta diktēta dzīve liedz tev saņemt no Dieva to, ko Viņš ir tev sagatavojis.Bībelē ir teikts:
„ Bet tā ir, kā rakstīts: ko acs nav redzējusi un auss nav dzirdējusi un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sagatavojis tiem, kas Viņu mīl. „ (1.Korintiešiem 2:9).
Ja tas tā ir, bet Bībele – tā ir patiesība, tad tavs saprāts nezina visu patiesību par tavu dzīvi, par taviem apstākļiem un par tavu nākotni. Saprātam nav jādiktē mums, kam mums ticēt vai neticēt. Katram ticīgajam jāiemācās apzināti ignorēt saprāta balsi, it īpaši, kad tas nesakrīt ar to, ko saka Dievs. Tu nevari sadzirdēt Dieva balsi, ja tu visu laiku klausies sava saprāta balsi.Lai Dievs jūs bagātīgi svētī šai dienā!Tiksimies rīt!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Attaisnošanās vai ziedošanās?

    No mūsu ziedošanās Dievam un savam aicinājumam ir atkarīga mūsu laime un apmierinājums kā šajā pasaulē, tā arī nākamībā. Sātans to ļoti labi zina, tāpēc, viņš jebkādā veidā cenšas aizvest mūs sāņus no paša galvenā dzīvē. Sātans grib, lai ziedošanās vietā jūs atrodat dažādus attaisnojumus vai atrunas attiecībā uz to, lai neko nedarītu.Tieši par tādu cilvēku kategoriju Jēzus izstāstīja vienā no Savām līdzībām. Ļaudis, kuri aprakstīti šajā līdzībā, tā vietā, lai ziedotu sevi Dievam un Viņa aicinājumam, attaisnojās vai aizbildinājās. Bet kā tas ir ar jums? Vai jūs šodien aizbildināties, vai arī jūs esat ziedojušies Dievam un Viņa Valstības darbiem. Izlasīsim pašu līdzību.
  • Cīnieties par savu bērnu dzīvībām, saviem tuviniekiem un draugiem!

    Jūs zināt, ka atmodas vēsturē daudzas sievietes spēlēja noteicošo lomu lūgšanās, jo Dievs deva viņām lūgšanu laiku, lai tās lūgtu par cilvēku dzīvībām. Sievietes prot ilgstoši iznēsāt un atklāt Dieva priekšā to, kas tās uztrauc. Tālab, viena no mātes funkcijām ir lūgšana. Mātes lūgšana ir spēcīga! Mātes lūgšana sasniedz mērķi! Mātes lūgšana atnes brīvību viņas bērniem! Tālab, ja jūs esat – māte, Dievs gaida no jums tādu lūgšanu, kura nebeigsies, līdz neieraudzīsiet vēlamo rezultātu. Nebeidziet lūgt par saviem bērniem. Bērniem ir nepieciešamas jūsu lūgšanas, visiem ir nepieciešamas jūsu lūgšanas.
  • DISCIPLĪNAS MĒRĶIS IR NOŽĒLA UN PAZUDUŠO DĒLU ATGIEŠANĀS

    9 Jo, ko Es mīlu, tos Es pārmācu un pamācu, tad nu iekarsies un atgriezies! ( Atkl.3:19)Mūsu reakcijai uz disciplīnu vajadzētu būt grēku nožēlai! Grēks tas nav tikai tas, kas attiecas uz mani personīgi, bet gan arī tas, ka esmu nodarījis kādam pāri. Balstoties uz Dieva Vārdu ļaujiet man teikt ļoti skaidri un konkrēti par to ka vecākiem vajadzētu izmantot žagaru vai rīksti savu bērnu disciplinēšanai, un tas varētu būt viens no disciplinēšanas veidiem.
  • Pateicies Dievam vienmēr un par visu, jo tāda ir Dieva griba attiecībā uz mums

    Cilvēks var teikt: „Neskatoties uz to, ka es pats jau lūdzu un arī draudzē par mani lūdza, man joprojām nav darba.” Vai arī cilvēks var teikt tā: „Paldies Tev, Kungs, par to, ka man ir ēdiens katrai dienai.” Vai pamanījāt atšķirību? Pirmajā gadījumā mēs dzirdam kurnēšanu, bet otrajā – pateicību.Vai tiešām ir tik svarīgi un nepieciešami pateikties Dievam par to, ka mums ik dienu ir ēdiens? Noteikti, jo daudziem nav ko ēst.
  • Pestīšanas cerība III

    Cerība palīdz mums būt mierā jau šobrīd, kad mēs domājam par nākotni. Cerība vienmēr fokusē mūs uz nākotni, bet tā labvēlīgi ietekmē mūsu dzīvi jau šobrīd.Lai mēs varētu efektīvi apbruņoties ar pestīšanas cerību, mums ir jāsaprot, kas mēs esam šajā pasaulē, un kā mums jālieto šis miers.Pāvils sacīja:„Un kas šo pasauli lieto, kā tādi, kas to nelieto, jo šīs pasaules kārtība paiet.”(1.Korintiešiem 7:31).
  • Kā mēs varam pārvarēt negodu un kaunu savā dzīvē?

    Kā mēs varam skatīties sejā jebkurai opozīcijai un problēmām, un, tajā pašā laikā, starot savā sejā. Augšminētā rakstu vieta māca mūs, ka mums nepieciešams vērst savu skatienu uz Dievu, ieiet Viņa klātbūtnē un iemācīties smelt spēku un gudrību no Viņa.Paskatīsimies uz Mozus dzīvi. Mozus seja staroja, kad viņš nokāpa no kalna, pēc sarunas ar Dievu. Tieši par to ir runa Ps. 33:6. Tie, kuri vērsa savu skatienu uz Dievu un satikās ar Viņu, tie noteikti tika apskaidroti. Tādi cilvēki nekad netiks apkaunoti.