Vai tu dzirdi, ko runā Dievs?

Miers jums un žēlastība no Dieva mūsu Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!Sveicinu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Šodien es vēlos uzsākt sarunu par ļoti svarīgu tēmu: „Vai tu dzirdi, ko runā Dievs”?Dievs runā pastāvīgi! Jautājums ir, vai tu dzirdi, ko Viņš saka?Dievs visu radīja ar Savu Vārdu un visu satur kopā Sava Vārda spēkā.
“Un Dievs sacīja: “Lai top gaisma.” Un gaisma tapa.” (1.Mozus 1:3).
“Tas, būdams Viņa godības atspulgs un būtības attēls, nesdams visas lietas ar Savu spēcīgo vārdu un izpildījis šķīstīšanu no grēkiem, ir sēdies pie Majestātes labās rokas augstībā.” (Ebrejiem 1:3).
Reiz Jēzus sacīja:
“Manas avis dzird Manu balsi, Es tās pazīstu, un viņas Man seko. Un Es tām dodu mūžīgo dzīvību, un viņas nemūžam neies bojā, un neviens tās neizraus no Manas rokas. Mans Tēvs, kas Man tās devis, ir lielāks par visiem, un neviens neko nevar izraut no Tēva rokas.”(Jāņa 10:27-29).
Šai fragmentā Jēzus runā par avīm, kuras klausa Viņa balsij. Jēzus par viņām teica tādus vārdus: „Es dodu viņām mūžīgo dzīvību”. Viņš neteica „Es devu viņām mūžīgo dzīvību”. Vārds „devu” ir pagātnē, un ja Jēzus būtu teicis, ka Viņš ir devis mūžīgo dzīvību, – tas nozīmētu, ka Dievs jau reiz ir devis dzīvību un uz visiem laikiem. Bet tā kā Jēzus izmantoja vārdu „dodu”, šeit runa iet par tagadni, un ne par mūžīgo dzīvību, kuru mēs saņēmām pēc grēku nožēlas un pieņemot Jēzu Kristu kā savu Kungu un Glābēju. Jēzus runā par ikdienas glābšanu, kuru Viņš dāvā mums caur mūsu ikdienas paklausību un sekošanu Viņa balsij.Reiz Dievs atvēra man acis, lai es ieraudzītu atšķirību starp augšāmcelšanās dzīvību, kuru mēs saņēmām pēc grēku nožēlas, un dzīvību pārpilnībā, kuru mēs baudām katru dienu. Augšāmcelšanās dzīvība ir ieslēgta mūsos, un mēs to saņemam grēku nožēlas brīdī. Bet šodien var satikt ļoti daudz cilvēku, kuriem ir augšāmcelšanās dzīvība, bet viņi dzīvo nelaimīgu dzīvi. Cik daudz ticīgo jūs zināt, kuri nāk uz draudzi, un tai pat laikā viņi ir neapmierināti ar savu dzīvi? Tādu cilvēku ir daudz! Tad, kur ir problēma? Problēma ir tajā, ka augšāmcelšanās dzīvība jau ir viņos, bet dzīvība pārpilnībā – nav. Kāda ir atšķirība starp augšāmcelšanās dzīvību un dzīvību pārpilnībā? Jēzus teica:
 „Manas avis dzird Manu balsi, Es tās pazīstu, un viņas Man seko. Un Es tām dodu mūžīgo dzīvību, un viņas nemūžam neies bojā, un neviens tās neizraus no Manas rokas.”(Jāņa 10:27-28).
Ar to Jēzus gribēja pateikt, ka nekādi satricinājumi, nekādas problēmas vai apstākļi nespēs izraut Viņa avis no Dieva rokām līdz brīdim, kamēr viņas klausa Dieva balsij.Gribot vai negribot, bet mēs pastāvīgi dzirdam kāda balsi.Reizēm tu dzirdi sava saprāta balsi, kura uzspiež un diktē tev noteiktas domas. Tomēr, ja tu dzīvo pēc sava saprāta balss, tu nekad nespēsi ieiet pārdabiskajā sfērā, no kurienes Dievs iniciē Savu darbību. Tavs prāts nespēj saprast Dievu, tāpēc saprāta diktēta dzīve liedz tev saņemt no Dieva to, ko Viņš ir tev sagatavojis.Bībelē ir teikts:
„ Bet tā ir, kā rakstīts: ko acs nav redzējusi un auss nav dzirdējusi un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sagatavojis tiem, kas Viņu mīl. „ (1.Korintiešiem 2:9).
Ja tas tā ir, bet Bībele – tā ir patiesība, tad tavs saprāts nezina visu patiesību par tavu dzīvi, par taviem apstākļiem un par tavu nākotni. Saprātam nav jādiktē mums, kam mums ticēt vai neticēt. Katram ticīgajam jāiemācās apzināti ignorēt saprāta balsi, it īpaši, kad tas nesakrīt ar to, ko saka Dievs. Tu nevari sadzirdēt Dieva balsi, ja tu visu laiku klausies sava saprāta balsi.Lai Dievs jūs bagātīgi svētī šai dienā!Tiksimies rīt!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Mums vienmēr vajag izvēlēties Dieva gribu

    Pašā smagākajā Viņa dzīves brīdī, kad Jēzus sirdī notika nopietna iekšējā cīņa attiecībā pret to, pieņemt Dieva gribu vai arī atlikt to sāņus, Jēzus ar Savu piemēru parādīja mums to, ka, pat ja tas prasīs no mums iet caur sāpēm un ciešanām, – mums vienmēr vajag izvēlēties Dieva gribu.„Un, nedaudz pagājis, Viņš krita uz Sava vaiga pie zemes, lūdza Dievu un sacīja: “Mans Tēvs, ja tas var būt, tad lai šis biķeris iet Man garām, tomēr ne kā Es gribu, bet kā Tu gribi.”(Mateja 26:39).“……Tēvs, ja Tu gribi, ņem šo biķeri no Manis, tomēr ne Mans, bet Tavs prāts lai notiek!”(Lūkas 22:42).
  • Ko tu dari ar savu paaugstinājumu? II

    Ja tu vēlies, lai Dievs tevi paaugstina, tad tev jāmīl Dievs un cilvēki. Mīlošu sirdi Dievs paaugstina. Mīli Dievu un savus tuvākos – tie ir divi galvenie baušļi. Ja tu aizmirsīsi šos divus galvenos baušļus, visas tavas zināšanas par Dievu nedos nekādu rezultātu.Vai esat pamanījuši, ka uz daudzām lūgšanām Dievs neatbild. Ir lūgšanas, kuras Dievs vienkārši neklausās, un tas notiek tad, kad mēs pārkāpjam divus baušļus – mīlēt Dievu un savu tuvāko. Mīlestība uz Dievu un mīlestība uz savu tuvāko – tas ir tas spēks, kuram jāvalda pār mums un jāvirza mūs visu mūsu dzīvi. Mīlestība uz Dievu un savu tuvāko nevis vārdos, bet darbos, noved mūs vietā, kurā Dievs mūs paaugstina.
  • Izturieties ar cieņu pret Dieva Vārdu!

    Šodien to pašu Dievs vēlas teikt arī mums. Dieva Vārds ir mūsu dzīvība. Dievs, sūtīdams Savu Vārdu, piedāvā mums dzīvību. Atraidot Dieva Vārdu, mēs atraidām pašu dzīvību. Mozus saka par Dieva Vārdu: „Jo tas jums nav tukšs vārds, bet ir jūsu dzīvība…”Ir ļoti svarīgi iemācīties uztvert Dieva Vārdu nevis kā ko tukšu, ne kā dziesmu, ko noklausījušies, mēs vienalga aizejam savus ceļus, bet kā visaugstāko dārgumu. Pieņemot Dieva Vārdu savā sirdī, mums jātur Dieva Vārds lielā vērtībā, mums tas jāciena, jo Dieva Vārds – tā ir mūsu dzīvība.
  • Jo vairāk mēs sadarbosimies ar Dievu, jo vairāk mēs redzēsim piepildāmies pravietojumus

    Jo vairāk mēs sadarbosimies ar Dievu, jo vairāk mēs redzēsim piepildāmies pravietojumus. Tad, kad Gideons devās turp, kur Tā Kunga Eņģelis viņam lika, viņš kļuva par liecinieku neticamiem Dieva brīnumiem. Sadarbība ar Dievu ved uz Viņa pravietisko plānu piepildīšanos.
  • Vai Jūs atrodaties verdzībā, tuksnesī vai jūsu apsolītajā zemē?

    Pastāv attiecības, kuras tur cilvēkus verdzībā un veicina viņu klaiņošanu pa tuksnesi, kamēr apsolītā zeme, kur piens un medus tek, gaida viņus.Bībele norāda uz grēkiem, kas saista Izraēla bērnus un par kuriem mums šodien vajadzētu zināt, lai izvairītos no šīm kļūdām. „Bet uz lielāko daļu no viņiem Dievam nebija labs prāts, tie ir izdeldēti tuksnesī. Tas ir noticis mums par brīdināšanas zīmi, lai mēs neiekārojam ļaunu, kā tie darījuši. Netopiet arī par elku kalpiem kā daži no tiem, kā ir rakstīts: tauta apsēdās ēst un dzert un tad piecēlās un sāka diet. – Arī nepadosimies netiklībai, kā daži no tiem darījuši un krita vienā dienā divdesmit trīs tūkstoši.Nekārdināsim To Kungu, kā daži no tiem darījuši un gāja bojā no čūskām. Nekurniet, kā daži no tiem ir kurnējuši un maitātāja nomaitāti. Un viss tas viņiem noticis zīmīgā kārtā un ir rakstīts par brīdinājumu mums, kas esam nonākuši pie laika beigām.”(1.Korintiešiem 10:5-11)
  • Kur ņemt prieku?

    „Tā Kunga likumi ir pilnīgi un atspirdzina dvēseli. Tā Kunga liecība ir patiesa un vientiesīgos dara gudrus. Tā Kunga pavēles ir taisnas, tās dara sirdi priecīgu, Tā Kunga bauslis ir skaidrs, tas apskaidro acis.” (Psalmi, 19:8-9)Šai Rakstu vietā mēs redzam, ka viens no prieka avotiem ir Dieva Vārds, pārdomas par Vārdu, dzīves uztvere caur Dieva Vārda prizmu. Tāpēc ir tik svarīgi, lai mēs saprastu, ka, tikai paliekot Vārdā, mēs allaž varēsim smelties prieku un mājot priekā. Dieva Vārds – tā ir īstenais stimuls, kas palīdz vienmēr slavēt Dievu un priecāties.