Vai tu dzirdi, ko runā Dievs?

Miers jums un žēlastība no Dieva mūsu Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!Sveicinu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Šodien es vēlos uzsākt sarunu par ļoti svarīgu tēmu: „Vai tu dzirdi, ko runā Dievs”?Dievs runā pastāvīgi! Jautājums ir, vai tu dzirdi, ko Viņš saka?Dievs visu radīja ar Savu Vārdu un visu satur kopā Sava Vārda spēkā.
“Un Dievs sacīja: “Lai top gaisma.” Un gaisma tapa.” (1.Mozus 1:3).
“Tas, būdams Viņa godības atspulgs un būtības attēls, nesdams visas lietas ar Savu spēcīgo vārdu un izpildījis šķīstīšanu no grēkiem, ir sēdies pie Majestātes labās rokas augstībā.” (Ebrejiem 1:3).
Reiz Jēzus sacīja:
“Manas avis dzird Manu balsi, Es tās pazīstu, un viņas Man seko. Un Es tām dodu mūžīgo dzīvību, un viņas nemūžam neies bojā, un neviens tās neizraus no Manas rokas. Mans Tēvs, kas Man tās devis, ir lielāks par visiem, un neviens neko nevar izraut no Tēva rokas.”(Jāņa 10:27-29).
Šai fragmentā Jēzus runā par avīm, kuras klausa Viņa balsij. Jēzus par viņām teica tādus vārdus: „Es dodu viņām mūžīgo dzīvību”. Viņš neteica „Es devu viņām mūžīgo dzīvību”. Vārds „devu” ir pagātnē, un ja Jēzus būtu teicis, ka Viņš ir devis mūžīgo dzīvību, – tas nozīmētu, ka Dievs jau reiz ir devis dzīvību un uz visiem laikiem. Bet tā kā Jēzus izmantoja vārdu „dodu”, šeit runa iet par tagadni, un ne par mūžīgo dzīvību, kuru mēs saņēmām pēc grēku nožēlas un pieņemot Jēzu Kristu kā savu Kungu un Glābēju. Jēzus runā par ikdienas glābšanu, kuru Viņš dāvā mums caur mūsu ikdienas paklausību un sekošanu Viņa balsij.Reiz Dievs atvēra man acis, lai es ieraudzītu atšķirību starp augšāmcelšanās dzīvību, kuru mēs saņēmām pēc grēku nožēlas, un dzīvību pārpilnībā, kuru mēs baudām katru dienu. Augšāmcelšanās dzīvība ir ieslēgta mūsos, un mēs to saņemam grēku nožēlas brīdī. Bet šodien var satikt ļoti daudz cilvēku, kuriem ir augšāmcelšanās dzīvība, bet viņi dzīvo nelaimīgu dzīvi. Cik daudz ticīgo jūs zināt, kuri nāk uz draudzi, un tai pat laikā viņi ir neapmierināti ar savu dzīvi? Tādu cilvēku ir daudz! Tad, kur ir problēma? Problēma ir tajā, ka augšāmcelšanās dzīvība jau ir viņos, bet dzīvība pārpilnībā – nav. Kāda ir atšķirība starp augšāmcelšanās dzīvību un dzīvību pārpilnībā? Jēzus teica:
 „Manas avis dzird Manu balsi, Es tās pazīstu, un viņas Man seko. Un Es tām dodu mūžīgo dzīvību, un viņas nemūžam neies bojā, un neviens tās neizraus no Manas rokas.”(Jāņa 10:27-28).
Ar to Jēzus gribēja pateikt, ka nekādi satricinājumi, nekādas problēmas vai apstākļi nespēs izraut Viņa avis no Dieva rokām līdz brīdim, kamēr viņas klausa Dieva balsij.Gribot vai negribot, bet mēs pastāvīgi dzirdam kāda balsi.Reizēm tu dzirdi sava saprāta balsi, kura uzspiež un diktē tev noteiktas domas. Tomēr, ja tu dzīvo pēc sava saprāta balss, tu nekad nespēsi ieiet pārdabiskajā sfērā, no kurienes Dievs iniciē Savu darbību. Tavs prāts nespēj saprast Dievu, tāpēc saprāta diktēta dzīve liedz tev saņemt no Dieva to, ko Viņš ir tev sagatavojis.Bībelē ir teikts:
„ Bet tā ir, kā rakstīts: ko acs nav redzējusi un auss nav dzirdējusi un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sagatavojis tiem, kas Viņu mīl. „ (1.Korintiešiem 2:9).
Ja tas tā ir, bet Bībele – tā ir patiesība, tad tavs saprāts nezina visu patiesību par tavu dzīvi, par taviem apstākļiem un par tavu nākotni. Saprātam nav jādiktē mums, kam mums ticēt vai neticēt. Katram ticīgajam jāiemācās apzināti ignorēt saprāta balsi, it īpaši, kad tas nesakrīt ar to, ko saka Dievs. Tu nevari sadzirdēt Dieva balsi, ja tu visu laiku klausies sava saprāta balsi.Lai Dievs jūs bagātīgi svētī šai dienā!Tiksimies rīt!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ko tu dari ar savu paaugstinājumu? II

    Ja tu vēlies, lai Dievs tevi paaugstina, tad tev jāmīl Dievs un cilvēki. Mīlošu sirdi Dievs paaugstina. Mīli Dievu un savus tuvākos – tie ir divi galvenie baušļi. Ja tu aizmirsīsi šos divus galvenos baušļus, visas tavas zināšanas par Dievu nedos nekādu rezultātu.Vai esat pamanījuši, ka uz daudzām lūgšanām Dievs neatbild. Ir lūgšanas, kuras Dievs vienkārši neklausās, un tas notiek tad, kad mēs pārkāpjam divus baušļus – mīlēt Dievu un savu tuvāko. Mīlestība uz Dievu un mīlestība uz savu tuvāko – tas ir tas spēks, kuram jāvalda pār mums un jāvirza mūs visu mūsu dzīvi. Mīlestība uz Dievu un savu tuvāko nevis vārdos, bet darbos, noved mūs vietā, kurā Dievs mūs paaugstina.
  • Pārmaiņas caur kalpošanu III

    Kalpošana palīdz palīdz mums dzīvot ne tikai sevis dēļ. Tad kad cilvēks kalpo, tad viņa dzīve ir koncentrēta uz to, lai padarītu otru cilvēku laimīgu, tā vietā, lai gaidītu, ka kāds darīs laimīgu viņu pašu. Cilvēkam, kuram ir šāda domāšana un dzīves pozīcija, nebūs laika depresijai un sevis žēlošanai. Tāda cilvēka dzīve būs koncentrēta uz to, lai atrastu kādu, kurš atrodas sliktākā stāvoklī un palīdzētu viņam, nevis vienkārši sēdētu un žēlotu sevi pašu. Cilvēks, kurš saprot patiesas kalpošanas būtību, vairs nedzīvo priekš sevis, bet lai mīlētu Dievu un cilvēkus.
  • Disciplinēts cilvēks – tas ir tas, kurš paverdzina sevi

    Disciplinēts cilvēks pakļauj sevi uzstādītajiem likumiem un kārtībai. Ja jums nepastāv nekādi noteikumi vai likumi, ja jums neeksistē vārds „kārtība”, tad jūs esat nedisciplinēts cilvēks, un garīgā izaugsme jums ir vienkārši neiespējama. Garīgā izaugsme, kas saistīta ar pozitīvām pārmaiņām cilvēka dzīvē, neattiecas uz nedisciplinētu cilvēku.Ja cilvēkam nav disciplīnas, tad nav svarīgi, cik daudz likumu vai noteikumu tiks uzstādīti, viņš tik un tā tos pastāvīgi pārkāps.
  • Vai jūs atrodat laiku nošķirtībai ar Dievu?

    Dievs būs sadraudzībā ar jums un atklās Savu sirdi jums tad, ja jūs savu sirdi sagatavosiet Viņam.Pieņemiet tieši šobrīd žēlastību no Dieva tam, lai rastu spēku atdalīt sevi Dievam, lai paceltos augstāk un lai saņemtu pieeju Dievišķajām instrukcijām, kuras sagatavos jūs lieliem varoņdarbiem Dievā.
  • Kā sevī attīstīt ieradumu lūgt? IV

    „…jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt.” (Jāņa Ev. 15:5b)Lūgšana mūs savieno ar Dievu, palīdz mums iepazīt Debesu Tēva sirdi, Viņa mīlestību un Viņa plānus, attiecībā uz mūsu dzīvi.Šodien, mazliet parunāsim par Daniēlu. Daniēls bija Dieva cilvēks, kurš līdzīgi, kā Dāvids, attiecās nopietni pret lūgšanu un laika pavadīšanu ar Dievu. Daniēla grāmatā 6: 10 ir teikts:„Kad Daniēls dzirdēja, ka ir izsludināts šāds rīkojums, viņš gāja savā namā, kur viņam bija augšistabā pret Jeruzālemi vērsti un atvērti logi un kur viņš nometās trīs reizes dienā ceļos, pielūdza un slavēja savu Dievu, kā viņš to visu laiku kārtīgi bija darījis.”