Vai tu dzirdi, ko runā Dievs? III

Es sveicinu jūs, dārgie Dieva bērni, rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājuma”! Mūsu Dievs ir dzīvs, un viņš vēlas, lai caur Dieva Vārda patiesību Viņa bērni atdzimst un tiek sagatavoti katram labam darbam.
„Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā, lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam.”(2.Timotejam 3:16-17).
Mēs turpinām runāt par to, vai mēs dzirdam Dieva balsi.Mēs runājām par to, ka bieži mēs dzirdam sava saprāta balsi un savu jūtu balsi. Visbiežāk šīs balsis nespēj mums atklāt Dievu un Viņa nodomus, jo Dievs ir Gars.Vēl viena balss, kuru mēs bieži dzirdam, ir citu cilvēku balss vai cilvēciskā viedokļa balss. Šeit ietilpst ekspertu balss, piemēram, ārstu, kuri pasludina to, ko rāda medicīniskā aparatūra. Ārsts var teikt pacientam, ka tas nomirs pēc trīs dienām, jo par to liecina aparatūra, analīžu rezultāti un viņa medicīniskā pieredze. Slava Dievam par ārstiem, bet mums jāzina, ka pēdējais vārds vienmēr pieder Dievam. Dievs bieži vien saka ko pilnīgi pretēju tam, ko saka eksperti. Tādos gadījumos ar cieņu izturoties pret dažādiem speciālistiem, vajag atlikt malā ekspertu slēdzienus un uzticēties Dievam, un ne cilvēkam. Ja tu vairāk uzticēsies ekspertu slēdzienam, bet ne Dieva Vārdam, Dievs nespēs tev dot dzīvību.Es izvēlos ticēt dzīvajam Dieva Vārdam! Kādam vārdam noticēsi tu?
„Jo Dieva vārds ir dzīvs un spēcīgs un asāks par katru abās pusēs griezīgu zobenu un spiežas dziļi iekšā, līdz kamēr pāršķir dvēseli un garu, locekļus un smadzenes, un ir domu un sirds prāta tiesnesis.” (Ebrejiem 4:12).
Līdz rītam!Dieva mierā!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Lūgšana – tā ir dvēseles izkratīšana Dieva priekšā

    Lūgšanas laikā es atveru savu dvāseli Dieva priekšā. Es ilgi neaizkavēšos pie šī jautājuma, jo mēs visi protam to darīt. Mēs protam atvērt savu dvēseli. Līdzko mēs atrodam kādas ausis, kas spējīgas uzklausīt, un līdzko mēs atrodam cilvēku, kuram uzticamies, mēs tūlīt pat atveram(izkratām) savu dvēseli. Mēs zinām, ka Dievs vienmēr ir priecīgs un gatavs mūs uzklausīt. Bez tam, Dievam it visā var uzticēties.
  • Mēs esam – Kristus vēstule šīs pasaules glābšanai!

    Pāvils saka, ka daudzi cilvēki dzird Evaņģēliju, bet, tik un tā, neko no tā nav mācījušies. Cilvēki ir izdarījuši savu izvēli – turpināt dzīvot grēkā, tālab, sātans ir apstulbojis viņu prātus, ka tie neredz Evaņģēlija gaismu, lai cik labi tiem to nemācītu. Neskatoties uz to, Pāvils un viņa partneri parādīja pašu spožāko Evaņģēlija gaismu – Kristu, Kurš ir neredzamā Dieva tēls. Pāvils bija pārliecināts, ka Kristū, Kuru viņi sludina, var redzēt Dievu.
  • Kā pravietis Elīsa ar disciplīnētu dzīvi sasniedza savu mērķi

    Elīsa gribēja iegūt divkāršu sava garīgā tēva Elijas svaidījumu. Vērojot Dieva vīra dzīvi, Elīsa redzēja tos brīnumus, kurus Dievs darīja caur Eliju. Elīsa saprata, ka Elijas veiksmes noslēpums bija viņa pilnīgā ziedošanās Dievam un viņa mīlestība uz Dievu. Elīsa ne tikai vēroja Eliju, bet arī iemīlēja tādu dzīvesveidu. Bez tam, Elīsa vēlējās ne tikai virzīties tajā, kur virzījās Elija, bet viņš vēlējās saņemt divkāršu Elijas svaidījumu.
  • Svētlaime vai gandarījums kalpojot cilvēkiem!

    Kalpošana – tas ir visai izplatīts jēdziens ticīgu cilvēku vidū. Savā būtībā, kalpošana – tas nozīmē dot no visa: dot savus talantus un spējas, zināšanas un laiku, savu sirdi un savus resursus. Dieva Valstība tiek celta ar līdzīga veida došanu. Tava draudze tiek celta caur tavu došanu un kalpošanu. Bībele saka, ka svētīgāk ir dot, nekā ņemt. Dievs svētī kalpotājus, tāpēc, ja tu vēlies sasniegt Dieva svētību virsotni, tad iemācies kalpot Dievam un cilvēkiem.
  • Mūsu redzējums nosaka to, par ko kļūstam II

    Mēs uzsākām sarunu par to, ka kopā ar Dievu mēs varam plānot savu nākotni un mums var būt brīnišķīga nākotne. Mēs runājām par to, ka tas nenotiek automātiski. Tas, ka esam kļuvuši par ticīgajiem, nenozīmē, ka mums nav jāpievērš uzmanība savai nākotnei. Mēs nedrīkstam atstāt rūpes par savu nākotni apstākļu varā. Dievs devis mums saprātu un Viņš vēlas, lai mēs virzītos uz priekšu un celtu, veidotu savu brīnišķo nākotni. Tas, kurš nerūpējas par savu nākotni, parasti paliek par neveiksminieku savā dzīvē. Tālab, tik svarīga ir nopietna attieksme pret savas nākotnes plānošanu.
  • Atskaitīšanās palīdz mums iegremdēt sevi Kristū

    Atskaitīšanās kāda priekšā dara mūs stiprus un vieno ar citiem ticīgajiem, kā arī izslēdz no mūsu vidus mentalitāti, kura saucas „Es esmu vientuļa sala(atsevišķa sala)”, kuras dēļ šodien ļoti bieži cieš Kristus Miesa.Dievs negrib, ka tu esi sala, kas atrodas atstatus un neatkarīgi no citiem brāļiem un māsām Kristū.Mēs esam atbildīgi ne tikai par to, lai paši atskaitītos citu priekšā, bet arī par to, lai aicinātu citus ticīgos Kristus Miesā uz atskaitīšanos un palīdzētu viņiem tajā.