Viss apslēptais noteikti taps zināms

Miers jums, dārgie Dieva bērni! Es svētīju jūs šodien un lūdzu, lai šī diena jums būtu svētīta it visā.

Šodien vēlos turpināt runāt par tēmu, kuru aizsākām vakar – par to, ka viss apslēptais noteikti taps zināms. Mēs runājām par to, ka mums visiem ir svarīgi dzīvot tā, ka mēs katru dienu nožēlojam grēkus, līdz ko Svētais Gars mūs atmasko.
Vēlos, lai mēs šodien paskatītos kādu rakstu vietu:

«Jo Dievs tai tiesā, kas nāks pār visu apslēpto, pasludinās Savu spriedumu par visu notikušo, vai tas būtu bijis labs vai ļauns.(Sal.māc. 12:14).

Salamans it kā dublē Jēzus vārdus. Dievs nodos katru mūsu lietu tiesā un īpaši visu apslēpto – grēkus, nepareizās lietas, to, ko mēs noslēpjam. Katru lietu Dievs izvedīs Savas tiesas gaismā. Tas nozīmē, ka mūsu grēki sekos mums pa pēdām. Vienīgais veids, kā mēs varam izvairīties no grēka un nepareizās rīcības sekām – nožēlot tos, pirms Dievs tos nodod tiesā.  Grēku nožēla atnes mums žēlastību un labvēlību no tā Kunga. Grēka nožēla atnes mūsu dzīvē jaunas iespējas no tā Kunga. Tāpēc pareizais dzīves veids un pareizais lēmums ir tajā, ka nožēlojam savus apslēptos grēkus, lai Dievs mūs nenotiesātu.

«Dažu cilvēku grēki ir visiem zināmi un iet viņiem pa priekšu tiesā, bet citiem grēki arī vēl seko.» (1Тim.5:24).

Šo rakstu vietu var saprast divējādi. Var saprast, ka ir acīmredzami grēki, kuru dēļ cilvēkam tūlīt kļūst kauns, un tādi grēki tūlīt tiek tiesāti. Bet ir arī apslēptie grēki, kuri vēlāk vienalga tiek atklāti. Ko tas nozīmē? Mēs ar jums nevaram noslēpt mūsu grēkus, mūsu nepareizās lietas un motīvus tā, lai tie netiktu atklāti. Tāpēc Dievs brīdina mūs, lai mēs savās sirdīs neapslēpjam nepareizās lietas, bet, lai mēs atklājam tās, pirms Dievs tās redzamā veidā dara zināmas, jo pēc tam būs par vēlu un būs kauns.
Bībelē ir aprakstīti vairāki stāsti par to, kā cilvēki noslēpa savus pārkāpumus un nenožēloja tos vajadzīgajā brīdī.

  • Stāsts par Ananiju un Sapfīru beidzās ar šo cilvēku nāvi. (Ap.d.5.nod.). Viņi meloja, paturot lielu naudas summu, vienlaicīgi mēģinot radīt iespaidu, ka viņi visu darījuši pareizi. Ananija un Sapfīra nenožēloja izdarīto. Viņi to darīja slepenībā, bet viss kļuva zināms, kad Svētais Gars to atklāja. Viņiem tas beidzās ar nāvi.
  • Interesants ir stāsts, kas saistīts ar Elīsa kalpu Gehazi (2 Ķēn. grām.5.nod.). Gehazis apmānīja Naamanu, sakot viņam, ka Elīsa prasa naudu. Kad Gehazis atgriezās pie Elīsa, viņš atkal sameloja, bet nenožēloja izdarīto. Rezultātā viņš kļuva spitālīgs un tāds palika līdz sava mūža beigām.
  • Interesants ir stāts par Ahanu. (Jozua 7.nod.). Ahans paņēma no tā , kas bija ar lāstu nolemts iznīcībai, un noslēpa to savā teltī. Viņš nenožēloja to, ko izdarīja slepenībā, bet vēlāk tas nāca gaismā un tapa zināms visiem. Tā rezultātā Ahans un visa viņa dzimta tika sadedzināta ugunī nozieguma vietā.

Lūk, kas notiek ar tiem, kas nenožēlo grēkus. Mūsu nenožēlotie apslēptie grēki, agri vai vēlu kļūst zināmi.
Tāpēc, Dievs aicina katru no mums atcerēties to, ka viss apslēptais kļūst zināms. Dievs dod mums iespēju nožēlot grēkus. Grēku nožēlā ir jaunu iespēju sākums. Izmantosim šīs Dieva dotās iespējas, lai katra diena mūsu dzīvē būtu Dieva žēlastības un labestības piepildīta

Lai Dievs jūs svētī!
Turpināsim rītdien!

 

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā Dievs pārmāca un disciplinē Savus bērnus IV

    Dažreiz šīs grūtības var izpausties caur slimību vai kādu kaiti. Svarīgi būtu atzīmēt vēl reiz, ka ne katra slimība norāda uz to, ka cilvēka dzīvē ir grēks. Dievs nesūta slimības mūsu dzīvē, lai caur to mācītu mūs ( diemžēl par to māca daudzi sludinātāji, bet tas neatbilst patiesībai). Tāds apgalvojums vienkārši nav patiess. „ 2 Viņa mācekļi Viņam jautāja: “Rabi, kas ir grēkojis, viņš pats vai viņa vecāki, ka viņš neredzīgs piedzimis?”3 Jēzus atbildēja: “Ne viņš ir grēkojis, ne viņa vecāki, bet Dieva darbiem vajag parādīties viņā.” (Jāņa2:2-3)

    Dažreiz šīs grūtības var izpausties caur slimību vai kādu kaiti. Svarīgi būtu atzīmēt vēl reiz, ka ne katra...

  • Bīsties Dievu un nepriecājies par kāda cita kritienu!

    „Nepriecājies, kad tavs ienaidnieks krīt, un lai tava sirds nelīksmotos par viņa nelaimi,”(Salamana pam. 24:17). Ir lietas, kurām mums jāpievērš sava uzmanība. Svētība nekad nemēdz būt automātiska, arī paaugstināšana tāda nemēdz būt, tās ir jāizpelnās. Ja tu piever savas acis uz šīm lietām, un tu domā, ka šīs svētības tik un tā nokritīs no debesīm pār tevi, tu vienkārši sevi māni. Dievs vēlas izliet pār mums Savu gaismu. Mums nav jāpriecājas, kad krīt mūsu ienaidnieks.

    „Nepriecājies, kad tavs ienaidnieks krīt, un lai tava sirds nelīksmotos par viņa nelaimi,”(Salamana pam. 24:17)...

  • Jēzus ir mūsu patiesās kalpošanas piemērs

    Mēs redzam, ka Jēzum bija nopietnas grūtības Viņa dzīves laikā šeit uz zemes, bet Viņš tām nepiegrieza vērību. Jēzus bija aizņemts ar kalpošanu Tēvam un tiem, kam Viņš bija sūtīts. Kalpojot cilvēkiem, Dievs rūpējās par to, lai cilvēki kalpotu Jēzum. Dievs piepildīja Jēzus vajadzības caur kalpošanu citiem. Kad mēs kalpojam cilvēkiem, tad Dievs parūpēsies, lai cilvēki kalpotu mums. To ko mēs sējam, mēs noteikti pļausim. Mēs kalpojam cilvēkiem, ne tāpēc, ka mums nav savu problēmu. Mēs kalpojam cilvēkiem, tāpēc, ka tas ir tīkami Dievam. Un kad mēs kalpojam, neskatoties uz to, ka mums pašiem ir problēmas, vajadzības un rūpes, tad Dievs parūpēsies par to, lai arī citi cilvēki, pat tie par kuriem mēs pat nenojaušam, kalpotu mums, lai piepildītu mūsu vajadzības.

    Mēs redzam, ka Jēzum bija nopietnas grūtības Viņa dzīves laikā šeit uz zemes, bet Viņš tām nepiegrieza vērību...

  • Tas, kas ir tavā sirdī, tieši tas arī nosaka tavas dzīves kursu IV

    Tāpēc, nolikdami visu netīrību un lielo ļaunprātību, lēnprātībā saņemiet iedēstīto vārdu, kas var izglābt jūsu dvēseles.”(Jēkaba 1:21). Šī ir rakstu vieta ar ļoti dziļu nozīmi, kuru var ilgstoši un detalizēti izskatīt un analizēt. Bet, es vēlos vērst jūsu uzmanību uz dažiem momentiem. Bībelē ir teikts par to, ka iedēstītais Vārds izglābj mūsu dvēseles. Tas līdzinās procesam, kad viena koka zars tiek uzpotēts citam kokam, kā rezultātā, šie divi koki kļūst it kā par vienu veselumu, jo tiem ir viena sakne. Iedēstītajam Vārdam ir jākļūst ar mani par vienu veselumu. Dievs vēlas, lai Dieva Vārds tiktu iedēstīts manā sirdī, lai es un Vārds kļūstam par vienu veselumu, un tikai tad šis Vārds var mani izglābt.

    Tāpēc, nolikdami visu netīrību un lielo ļaunprātību, lēnprātībā saņemiet iedēstīto vārdu, kas var izglābt jūsu...

  • Cik svarīgi ir sargāt savu sirdi, jo no tās iziet dzīvības avoti

    Lai no mums plūstu dzīvība, mums jāpiepildās ar šo dzīvību. Bībele saka, ka Jēzus Kristus ir ceļš, patiesība un dzīvība. Pieņemot Kristu par savu Kungu un Glābēju, mēs pieņemam Viņa dzīvību sevī. Taču šai dzīvībai ir nepārtraukti jānostiprinās mūsos, un tas ir iespējams tad, kad mēs piepildāmies ar Dieva Vārdu. Tu pats nosaki to, ar ko piepildīsi savu sirdi – Dieva Vārdu vai šīs pasaules vērtību sistēmu, svētumu vai grēku, ticību vai bailēm. Dieva Vārds atnes mūsu dzīvē ticību, spēku, veselību. Staigāšana svētumā ļauj mums redzēt Dieva spēka izpausmi mūsu dzīvē, ticība uz Dievu, balstīta uz Dieva Vārdu, savieno mūs ar Dievu un Viņa iespējām.

    Lai no mums plūstu dzīvība, mums jāpiepildās ar šo dzīvību. Bībele saka, ka Jēzus Kristus ir ceļš, patiesība un...

  • Kāds, tad patiesībā – izskatās atbildīgs cilvēks? II

    Atbildīgs cilvēks ir organizēts, disciplinēts un uzcītīgs pat tad, kad viņu neviens nenovēro. Tāds cilvēks pats nosaka, kas viņam jādara, kā jādara, kad jādara, un pieliek visu piepūli tam, lai to paveiktu. Atbildīgs cilvēks pakļauj sevi tam, kas viņam jāpadara. Pateicoties izpratnei par atbildības svarīgumu, viņš nevar būt slaists vai dīkdienis. Atbildīgs cilvēks pareizi un efektīvi izmanto savu laiku, savu enerģiju un savus resursus.

    Atbildīgs cilvēks ir organizēts, disciplinēts un uzcītīgs pat tad, kad viņu neviens nenovēro. Tāds cilvēks pats...