Viss apslēptais noteikti taps zināms

Miers jums, dārgie Dieva bērni! Es svētīju jūs šodien un lūdzu, lai šī diena jums būtu svētīta it visā.

Šodien vēlos turpināt runāt par tēmu, kuru aizsākām vakar – par to, ka viss apslēptais noteikti taps zināms. Mēs runājām par to, ka mums visiem ir svarīgi dzīvot tā, ka mēs katru dienu nožēlojam grēkus, līdz ko Svētais Gars mūs atmasko.
Vēlos, lai mēs šodien paskatītos kādu rakstu vietu:

«Jo Dievs tai tiesā, kas nāks pār visu apslēpto, pasludinās Savu spriedumu par visu notikušo, vai tas būtu bijis labs vai ļauns.(Sal.māc. 12:14).

Salamans it kā dublē Jēzus vārdus. Dievs nodos katru mūsu lietu tiesā un īpaši visu apslēpto – grēkus, nepareizās lietas, to, ko mēs noslēpjam. Katru lietu Dievs izvedīs Savas tiesas gaismā. Tas nozīmē, ka mūsu grēki sekos mums pa pēdām. Vienīgais veids, kā mēs varam izvairīties no grēka un nepareizās rīcības sekām – nožēlot tos, pirms Dievs tos nodod tiesā.  Grēku nožēla atnes mums žēlastību un labvēlību no tā Kunga. Grēka nožēla atnes mūsu dzīvē jaunas iespējas no tā Kunga. Tāpēc pareizais dzīves veids un pareizais lēmums ir tajā, ka nožēlojam savus apslēptos grēkus, lai Dievs mūs nenotiesātu.

«Dažu cilvēku grēki ir visiem zināmi un iet viņiem pa priekšu tiesā, bet citiem grēki arī vēl seko.» (1Тim.5:24).

Šo rakstu vietu var saprast divējādi. Var saprast, ka ir acīmredzami grēki, kuru dēļ cilvēkam tūlīt kļūst kauns, un tādi grēki tūlīt tiek tiesāti. Bet ir arī apslēptie grēki, kuri vēlāk vienalga tiek atklāti. Ko tas nozīmē? Mēs ar jums nevaram noslēpt mūsu grēkus, mūsu nepareizās lietas un motīvus tā, lai tie netiktu atklāti. Tāpēc Dievs brīdina mūs, lai mēs savās sirdīs neapslēpjam nepareizās lietas, bet, lai mēs atklājam tās, pirms Dievs tās redzamā veidā dara zināmas, jo pēc tam būs par vēlu un būs kauns.
Bībelē ir aprakstīti vairāki stāsti par to, kā cilvēki noslēpa savus pārkāpumus un nenožēloja tos vajadzīgajā brīdī.

  • Stāsts par Ananiju un Sapfīru beidzās ar šo cilvēku nāvi. (Ap.d.5.nod.). Viņi meloja, paturot lielu naudas summu, vienlaicīgi mēģinot radīt iespaidu, ka viņi visu darījuši pareizi. Ananija un Sapfīra nenožēloja izdarīto. Viņi to darīja slepenībā, bet viss kļuva zināms, kad Svētais Gars to atklāja. Viņiem tas beidzās ar nāvi.
  • Interesants ir stāsts, kas saistīts ar Elīsa kalpu Gehazi (2 Ķēn. grām.5.nod.). Gehazis apmānīja Naamanu, sakot viņam, ka Elīsa prasa naudu. Kad Gehazis atgriezās pie Elīsa, viņš atkal sameloja, bet nenožēloja izdarīto. Rezultātā viņš kļuva spitālīgs un tāds palika līdz sava mūža beigām.
  • Interesants ir stāts par Ahanu. (Jozua 7.nod.). Ahans paņēma no tā , kas bija ar lāstu nolemts iznīcībai, un noslēpa to savā teltī. Viņš nenožēloja to, ko izdarīja slepenībā, bet vēlāk tas nāca gaismā un tapa zināms visiem. Tā rezultātā Ahans un visa viņa dzimta tika sadedzināta ugunī nozieguma vietā.

Lūk, kas notiek ar tiem, kas nenožēlo grēkus. Mūsu nenožēlotie apslēptie grēki, agri vai vēlu kļūst zināmi.
Tāpēc, Dievs aicina katru no mums atcerēties to, ka viss apslēptais kļūst zināms. Dievs dod mums iespēju nožēlot grēkus. Grēku nožēlā ir jaunu iespēju sākums. Izmantosim šīs Dieva dotās iespējas, lai katra diena mūsu dzīvē būtu Dieva žēlastības un labestības piepildīta

Lai Dievs jūs svētī!
Turpināsim rītdien!

 

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kāds, tad patiesībā – izskatās atbildīgs cilvēks? III

    „…Tu(Dievs) esi pār Savu vārdu paaugstinājis Savus apsolījumus.”(Psalms 138:2).Mēs esam Dieva bērni, radīti pēc Dieva tēla un līdzības. Ja mūsu Dievs atbild par to, ko Viņš ir teicis, tieši to pašu Viņš gaida arī no mums. Bez tam, Dievs nedomā, ka mums pašiem būs ar to visu jātiek galā, – mums ir dots Palīgs, Skolotājs, Mierinātājs, Advokāts – Svētais Gars, Kurš vienmēr ir kopā ar mums.

    „...Tu(Dievs) esi pār Savu vārdu paaugstinājis Savus apsolījumus.”(Psalms 138:2). Mēs esam Dieva bērni, radīti...

  • Kas ir pielūgsme?

    Kad mēs runājam par pielūgsmi, mēs runājam par mūsu nodarbinātību, kas saistīta ar Dievu, par intīmām attiecībā ar Dievu, par mīlestības paušanu Dievam no visas savas sirds, no visas dvēseles (t.i. ar savu intelektu, prātu, gribu, emocijām) un visa sava spēka. Bez Dieva atziņas mēs nespēsim tā pa īstam pielūgt Dievu garā un patiesībā. Bez Dieva aiziņas mēs nespēsim mīlēt Dievu no visas savas sirds. Pielūgsmei jāfokusē cilvēka uzmanība uz Dievu.

    Kad mēs runājam par pielūgsmi, mēs runājam par mūsu nodarbinātību, kas saistīta ar Dievu, par intīmām attiecībā...

  • Kad neredzi izeju un viss rādās drūmās krāsās, – zemojies Dieva priekšā!

    „Bet tā nāca, metās Viņa priekšā zemē un sacīja: “Kungs, palīdzi man!”(Mateja 15:25).”Daudziem ir tik grūti pat izrunāt šos vārdus: „Palīdzi man!”. Daudziem ir grūti atzīt to, ka viņiem ir nepieciešama palīdzība. Daudziem ir grūti atzīt savu bezspēcību kādā situācijā un griezties pēc palīdzības. Palīdzība neatnāk pie tiem, kas to nelūdz. Tikai pazemīgs cilvēks var lūgt palīdzību. Tikai sagrauts cilvēks ir spējīgs lūgt palīdzību. Šai sievietei bija salauzta, satriekta sirds, tālab viņa zemojās Jēzus priekšā un lūdza Viņam palīdzību. Zemosimies savās sirdīs Dieva priekšā, lai mēs pielūgsmē spētu nākt pie Dieva un lūgt Viņam palīdzību. Kad tev nepieciešama palīdzība, tev jāzemojas savā sirdī Dieva priekšā.

    „Bet tā nāca, metās Viņa priekšā zemē un sacīja: "Kungs, palīdzi man!"(Mateja 15:25).” Daudziem ir tik grūti pat...

  • Tu nevari pavairot to, ko tu uzglabā sevī un nesēj

    Mēs turpinām sarunu par nepieciešamību laist apgrozībā savu dāvanu(talantu vai spējas), kuru tev devis Tas Kungs. Jēzus grib, lai katrs cilvēks būtu uzticams mazumā, un tad Dievs iecels tādu cilvēku pār ko lielu. Dievs katram no mums dod vienādas iespējas tam, lai mēs sāktu kalpot Viņam un pienest augļus Dieva Valstībai. Tu nevari pavairot to, ko tu uzglabā sevī un nesēj.Mateja Evaņģēlijā Jēzus izstāstīja līdzību, kurā Kungs katram kalpam iedeva talentu.

    Mēs turpinām sarunu par nepieciešamību laist apgrozībā savu dāvanu(talantu vai spējas), kuru tev devis Tas Kungs...

  • Sējiet, strādājiet, lūdziet, plānojiet, bet arī rīkojieties!

    Es gribu šo vārdu sākt ar vienu stāstu: vienam cilvēkam bija brīnišķīgs dārzs, kurš atnesa bagātīgu un pārpilnu ražu. Kad kaimiņš to ieraudzīja, viņš uzreiz izlēma, ka nākamajā pavasarī iedēstīs arī sev dārzu. Tomēr, pēc tam, kad kaimiņš bija iesējis savu dārzu, viņš tajā vairāk neko nedarīja. Viņš dārzu nelaistīja, nekultivēja un neirdināja. Kad pienāca rudens, viņa dārzs bija aizlaists un aizaudzis ar nezālēm. Un protams, ka viņam nebija nekādas ražas.

    Es gribu šo vārdu sākt ar vienu stāstu: vienam cilvēkam bija brīnišķīgs dārzs, kurš atnesa bagātīgu un pārpilnu...

  • Vienotības svarīgums II

    Es pateicos Dievam par šo dienu un ticu, ka šī diena būs piepildīta ar svētībām no Tā Kunga. Šodien es gribu turpināt sarunu, kuru iesāku vakar, t.i., par vienotības svarīgumu. Vakar mēs redzējām, ka, komandai darbojoties saliedēti, jebkurš nams tiks uzcelts un jebkurš projekts īstenosies, un ka tāda komanda vienmēr gūs uzvaras. Bībelē mēs redzam, ka arī Jēzus mācīja par vienotības svarīgumu.

    Es pateicos Dievam par šo dienu un ticu, ka šī diena būs piepildīta ar svētībām no Tā Kunga. Šodien es gribu...