Viss apslēptais noteikti taps zināms

Miers jums, dārgie Dieva bērni! Es svētīju jūs šodien un lūdzu, lai šī diena jums būtu svētīta it visā.

Šodien vēlos turpināt runāt par tēmu, kuru aizsākām vakar – par to, ka viss apslēptais noteikti taps zināms. Mēs runājām par to, ka mums visiem ir svarīgi dzīvot tā, ka mēs katru dienu nožēlojam grēkus, līdz ko Svētais Gars mūs atmasko.
Vēlos, lai mēs šodien paskatītos kādu rakstu vietu:

«Jo Dievs tai tiesā, kas nāks pār visu apslēpto, pasludinās Savu spriedumu par visu notikušo, vai tas būtu bijis labs vai ļauns.(Sal.māc. 12:14).

Salamans it kā dublē Jēzus vārdus. Dievs nodos katru mūsu lietu tiesā un īpaši visu apslēpto – grēkus, nepareizās lietas, to, ko mēs noslēpjam. Katru lietu Dievs izvedīs Savas tiesas gaismā. Tas nozīmē, ka mūsu grēki sekos mums pa pēdām. Vienīgais veids, kā mēs varam izvairīties no grēka un nepareizās rīcības sekām – nožēlot tos, pirms Dievs tos nodod tiesā.  Grēku nožēla atnes mums žēlastību un labvēlību no tā Kunga. Grēka nožēla atnes mūsu dzīvē jaunas iespējas no tā Kunga. Tāpēc pareizais dzīves veids un pareizais lēmums ir tajā, ka nožēlojam savus apslēptos grēkus, lai Dievs mūs nenotiesātu.

«Dažu cilvēku grēki ir visiem zināmi un iet viņiem pa priekšu tiesā, bet citiem grēki arī vēl seko.» (1Тim.5:24).

Šo rakstu vietu var saprast divējādi. Var saprast, ka ir acīmredzami grēki, kuru dēļ cilvēkam tūlīt kļūst kauns, un tādi grēki tūlīt tiek tiesāti. Bet ir arī apslēptie grēki, kuri vēlāk vienalga tiek atklāti. Ko tas nozīmē? Mēs ar jums nevaram noslēpt mūsu grēkus, mūsu nepareizās lietas un motīvus tā, lai tie netiktu atklāti. Tāpēc Dievs brīdina mūs, lai mēs savās sirdīs neapslēpjam nepareizās lietas, bet, lai mēs atklājam tās, pirms Dievs tās redzamā veidā dara zināmas, jo pēc tam būs par vēlu un būs kauns.
Bībelē ir aprakstīti vairāki stāsti par to, kā cilvēki noslēpa savus pārkāpumus un nenožēloja tos vajadzīgajā brīdī.

  • Stāsts par Ananiju un Sapfīru beidzās ar šo cilvēku nāvi. (Ap.d.5.nod.). Viņi meloja, paturot lielu naudas summu, vienlaicīgi mēģinot radīt iespaidu, ka viņi visu darījuši pareizi. Ananija un Sapfīra nenožēloja izdarīto. Viņi to darīja slepenībā, bet viss kļuva zināms, kad Svētais Gars to atklāja. Viņiem tas beidzās ar nāvi.
  • Interesants ir stāsts, kas saistīts ar Elīsa kalpu Gehazi (2 Ķēn. grām.5.nod.). Gehazis apmānīja Naamanu, sakot viņam, ka Elīsa prasa naudu. Kad Gehazis atgriezās pie Elīsa, viņš atkal sameloja, bet nenožēloja izdarīto. Rezultātā viņš kļuva spitālīgs un tāds palika līdz sava mūža beigām.
  • Interesants ir stāts par Ahanu. (Jozua 7.nod.). Ahans paņēma no tā , kas bija ar lāstu nolemts iznīcībai, un noslēpa to savā teltī. Viņš nenožēloja to, ko izdarīja slepenībā, bet vēlāk tas nāca gaismā un tapa zināms visiem. Tā rezultātā Ahans un visa viņa dzimta tika sadedzināta ugunī nozieguma vietā.

Lūk, kas notiek ar tiem, kas nenožēlo grēkus. Mūsu nenožēlotie apslēptie grēki, agri vai vēlu kļūst zināmi.
Tāpēc, Dievs aicina katru no mums atcerēties to, ka viss apslēptais kļūst zināms. Dievs dod mums iespēju nožēlot grēkus. Grēku nožēlā ir jaunu iespēju sākums. Izmantosim šīs Dieva dotās iespējas, lai katra diena mūsu dzīvē būtu Dieva žēlastības un labestības piepildīta

Lai Dievs jūs svētī!
Turpināsim rītdien!

 

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kad tu dzīvo paklausībā Viņa Vārdam, tad Dievs tevi sargās no bēdām un traģēdijām, ar kurām šodien ir piepildīta pasaule

    Šodien, es gribu, lai mēs paskatāmies uz ļoti svarīgu patiesību, kura noslēdzas sekojošajā: ja tu, savā dzīvē un darbībās būsi paklausīgs Dievam, tad tas, kas iznīcina citus, kļūs tev par paaugstināšanas avotu. Augstāk minētajā rakstu vietā, mēs redzam, ka ūdens, kurš bija plūdos iznīcināja visu pasauli un tajā pašā laikā, tas pats ūdens pacēla Noa šķirstu, kuru viņš bija cēlis pēc Tā Kunga Vārda. Viens un tas pats ūdens, vienus iznīcināja un citus paaugstināja – Nou. Paklausīgajam Noa, ūdens no plūdiem kļuva par viņa glābiņu.

    Šodien, es gribu, lai mēs paskatāmies uz ļoti svarīgu patiesību, kura noslēdzas sekojošajā: ja tu, savā dzīvē un...

  • Kas ir pamats vai fundaments labvēlībai? II

    Ticībā uz Kristu mēs iemantojām Viņa taisnību un Viņa dabu. Mēs nekļūstam pilnīgi savā uzvedībā uzreiz pēc grēku nožēlas, bet mūsu garā mums ir Visuvarenā Dieva pilnīgā daba. Atkarībā no tā, kādā mērā mēs pakļaujam sevi šai dabai, – Viņa dzīve, Viņa jūtas, Viņa domas sāk arvien vairāk un vairāk izpausties mūsos. Tieši mūsu ikdienas pakļaušanos Dievišķajai dabai, kas ir mūsos – es saucu par praktisko taisnību, kas kvalificē mūs Dieva labvēlībai.

    Ticībā uz Kristu mēs iemantojām Viņa taisnību un Viņa dabu. Mēs nekļūstam pilnīgi savā uzvedībā uzreiz pēc grēku...

  • Garīgā disciplīna

    Paradokss ir tajā, ka vairums kristiešu, kuri disciplinē sevi citās savas dzīves sfērās lai sasniegtu panākumus – darbā vai savā karjerā – tai pat laikā, neuzskata par vajadzīgu disciplinēt sevi ar mērķi, lai sasniegtu dievbijību. Runa iet par labiem kristiešiem, kuri ir uzticīgi Dzīvā Dieva draudzes locekļi. Tie ir cilvēki, kuri mīl Dieva vārdu un bieži demonstrē patiesu entuziasmu attiecībā uz Dieva darbiem. Tomēr, neesot pietiekamai garīgajai disciplīnai, viņi samazina savu efektivitāti Dieva Valstībā.

    Paradokss ir tajā, ka vairums kristiešu, kuri disciplinē sevi citās savas dzīves sfērās lai sasniegtu panākumus -...

  • Cilvēki, kuri ir mainījušies, domā un rīkojas tā, kā Dievs

    Mainījušies cilvēki pret citiem cilvēkiem izturas tā, kā izturējās Jēzus Kristus. Mums visiem ir nepieciešamas izmaiņas, un tieši tāpēc, Dievs izmanto savstarpējās attiecības un dažādus pārbaudījumus tam, lai veiktu nepieciešamās izmaiņas katrā no mums.

    Mainījušies cilvēki pret citiem cilvēkiem izturas tā, kā izturējās Jēzus Kristus. Mums visiem ir nepieciešamas...

  • Efektīvas lūgšanu dzīves organizēšana II

    Pašā pamatā lūgšana – tas ir garīgs darbs.Lūgšanai nav nekā kopēja ar mūsu prāta vai intelektuālajām spējām. Lūgšanai ir sakars ar mūsu garu un tā attiecas uz garīgo darbu. Lūgšana – tā ir cilvēka gara vēršanās pie Dieva, Kurš arī ir Gars. Dievs ir Gars, un cilvēks ir gars, tāpēc efektīva lūgšana – tā ir cilvēka gara saruna ar Dieva Garu. Lūgšana – tā ir garīga tiekšanās uz Dievu. Protams, mūsu prāts ņem dalību lūgšanā, bet ja lūgšana paliek tikai prāta līmenī, un mans gars nesaskaras ar Dieva Garu, tad tā vispār nav lūgšana. Ja esmu lūdzis efektīvi, tad mans gars jutīs to, ka saskāries ar Dievu, un es zināšu, ka es patiesi esmu runājis ar Dievu.

    Pašā pamatā lūgšana - tas ir garīgs darbs. Lūgšanai nav nekā kopēja ar mūsu prāta vai intelektuālajām spējām...

  • Kā spēja dzirdēt Dieva balsi aizstāvēja mūsu paaudzes cilvēkus no atklātas traģēdijas un glāba viņiem dzīvību

    Dzīves ilustrācija Nr.1.Vai jūs atceraties 2001. gada 11. septembra notikumus, kuri bija Amerikā? Pēc šī traģiskā notikuma daudzi cilvēki, kuri palika dzīvi, liecināja par to, kā Dievs viņus ir brīnišķīgā veidā izglābis. Es lasīju viena ticīga cilvēka liecību, kura ofiss atradās vienā no tām ēkām, kuras tajā dienā tika pilnībā iznīcinātas. Pamostoties no rīta, šis cilvēks lūdza Dievu un Dievs viņam teica, lai viņš nebrauc pa to ceļu, pa kuru viņš parasti brauc uz darbu.

    Dzīves ilustrācija Nr.1. Vai jūs atceraties 2001. gada 11. septembra notikumus, kuri bija Amerikā? Pēc šī...