Zemes iekarošana caur ticību (Isaiah Baiyekusi)

[dropcap]Š[/dropcap]o svētdien sludināja Jesaja (Isaiah Baiyekusi).Jesaja visiem atgādināja, ka no šā gada sākuma Dievs pastāvīgi runā par to, ka mums jāiekaro zeme, kuru Viņš priekš mums ir sagatavojis. Un Dievs māca mums, kā mēs to varēsim izdarīt. No mācītāja Rufusa un pravieša Dāvida svētrunām mēs dzirdējām, ka, visupirms mums vajag uzcelt savu priesterību Dieva priekšā, – jo tas ir pamats mūsu ikdienas kalpošanai Dievam. Mums jāsaprot arī tas, ka esam ne tikai priesteri, bet arī ķēniņi, kuriem jāprezentē Dieva Valstība šai pasaulei. Mēs esam mūsu Dieva priesteri un ķēniņi. Mums jāatceras, ka Dievam ļoti svarīga ir Viņa Nama celtniecība uz zemes. Mums jākļūst par Dieva Namu, kurā mājo Dieva godība. Dievs vēlas mājot šajā Namā un piepildīt to ar Savu godību. Un šī celtniecība sākas ar individuālo līmeni, – katram no mums ir jākļūst par Dieva mājvietu – Dieva Namu. Un arī kā draudzei mums jākļūst par Dieva Namu. Mēs sanākam kopā, lai būtu par svētību un atbalstu cits citam, jo mēs esam Dieva draudze, Dieva ģimene.Turpinājumā, Jesaja sāka savu svētrunu, kuru nosauca – „Zemes iekarošana caur ticību”.Lai mēs varētu ieiet savā zemē un iekarot to, mums vajadzīga ticība.Paskatīsim uz piemēru no Israēla bērnu dzīves:

«Un Tas Kungs runāja uz Mozu: “Izsūti vīrus, kas lai izlūko Kānaāna zemi, ko Es Israēla bērniem dodu; pa vienam vīram no katras cilts, un izsūti tos, bet viņiem visiem ir jābūt vadoņiem.”  Tad Mozus tos izsūtīja pēc Tā Kunga pavēles no Pāranas tuksneša; visi šie vīri bija Israēla bērnu vadītāji» (4.Mozus gr. 13:1-3).

 Šajā Rakstu vietā mēs redzam, ka Dievs caur Mozu vērsās pie noteiktiem cilvēkiem, – lai tie ietu un izlūkotu to zemi, kuru Dievs viņiem ir sagatavojis iekarošanai. Lasot tālāk šo nodaļu (Mozus 13:5-16),mēs redzam to cilvēku vārdus, kuri tika izvēlēti šim uzdevumam. Katrs no šiem cilvēkiem pārstāvēja savu cilti, bet visi kopā – viņi pārstāvēja savu tautu. Un turpinājumā, mēs lasām par to, ka šie cilvēki devās izlūkot Apsolīto zemi. 

«Un Mozus tos izsūtīja izlūkot Kānaāna zemi, un viņš tiem sacīja: “Ejiet no šejienes uz Negebu – dienvidu apgabalu un tad virzieties augšup uz kalniem; un tad apskatiet, kāda tā zeme un kādi tās iedzīvotāji, vai tā tauta ir stipra vai vāja; vai to ir maz, vai to ir daudz; un kāda ir pati tā zeme, kurā tie dzīvo, vai tā ir laba, vai tā ir nederīga, un kādas tur ir pilsētas, kurās tie dzīvo, vai tie dzīvo atklātās nometnēs vai mūriem nocietinātās stiprās pilīs; un kāda zemes augsne, vai trekna vai liesa, vai tur ir atrodami koki vai ne. Esiet droši un ņemiet arī no zemes augļiem!” Bija pirmo vīnogu laiks. Un tie aizgāja un izlūkoja no Cina tuksneša līdz Rehobai ceļā uz Hamatu. Un tie iegāja Negebā un no turienes devās uz Hebronu, un tur mita Ahimans, Sešijs un Talmajs, Anaka bērni. Bet Hebronas pilsēta bija celta septiņus gadus pirms Coānas Ēģiptes zemē. Un tie nonāca līdz Eškolas upei un tur nogrieza vienu vīnogulāja stīgu ar vīnogu ķekaru, un to nesa divi, uzvēruši uz nesamās kārts, tāpat arī granātābolus un vīģes. Šī vieta tika nosaukta Eškolas ieleja pēc tā vīnogu ķekara, ko Israēla bērni te nogrieza. Un tie griezās atpakaļ no zemes izlūkošanas pēc četrdesmit dienām» (4.Mozus gr. 13:17-25).

 Mēs redzam, ka viņi gāja, izlūkoja šo zemi un pēc 40 dienām atgriezās ar atskaiti (vēstījumu) par šo zemi.