Mūsu ticības līmenis ir atkarīgs no mūsu spējas dzirdēt to, ko saka Dievs

 Es sveicinu katru no jums šai jaunajā dienā, kuru Dievs mums ir dāvājis. Šodien Dievs vēlas apveltīt mūs ar Savu gudrību. Viņa gudrība ir spējīga mainīt mūsu dzīves un apgaismot mūsu tumsu. Vakar mēs ar jums runājām par divām ticības dimensijām: ticības vārdu un ticības garu. Mūsu ticības līmenis ir atkarīgs no mūsu spējas dzirdēt to, ko saka Dievs. Kad mēs dzirdam Tā Kunga balsi, – tas stiprina mūs un aizvāc no mūsu dzīves jebkuru sajukumu un jucekli. Kad mēs dzirdam Tā Kunga balsi, – tas atmodina mūsos ticības garu un pārceļ mūs uz Dieva līmeni. Vērsīsimies šodien pie dažām Rakstu vietām, kurās mēs arī varēsim ieraudzīt tās priekšrocības, kas piepilda tā cilvēka dzīvi, kurš dzird Dieva balsi un pakļaujas Svētā Gara vadībai. 
„ Tā saka Tas Kungs, tavs Pestītājs, Israēla Svētais: “Es, Tas Kungs, tavs Dievs, mācu tev to, kas tev par svētību, un vedu tevi pa to ceļu, pa kuru tev jāstaigā. Kaut jel tu ievērotu Manus baušļus! Tad tava labklājība būtu kā straume un tava taisnība kā jūras viļņi! Tad tavs dzimums būtu pēc daudzuma kā smiltis un tavi miesas augļi kā smilšu graudi, un viņu vārds neizzustu un netiktu iznīcināts Mana vaiga priekšā.” Izeita ārā un projām no Bābeles! Bēdziet no kaldeju zemes! Ar priecīgu balsi pasludiniet to un dariet zināmu! Lai šī vēsts aiziet līdz zemes galiem! Sludiniet: Tas Kungs ir izglābis Savu kalpu Jēkabu! Tie nebija izslāpuši, kad Viņš tos vadīja pa tuksnesi. Ūdenim Viņš viņiem lika plūst no klintīm, Viņš pāršķēla klinti, un iztecēja ūdens.” Jesajas 48:17-21.
  Šai Rakstu vietā mēs redzam, ka ļaujoties Dieva vadībai un pamācībai, mēs baudīsim lielu labklājību no Viņa savā dzīvē. Tuksnešos, caur kuriem Kungs mūs vedīs, mēs nejutīsim slāpes. Ja mēs staigāsim Viņa, un ne savus ceļus, tad Dievs parūpēsies par visu nepieciešamo. Tas ir tieši tas, ko domāja psalmu dziedātājs, rakstot: 
 „ Svētīgi ir tie, kas dzīvo Tavā namā, tie Tevi slavē vienumēr! (Sela.) Svētīgi ir tie cilvēki, kas Tevī atrod sev spēku, kam sirdīs stāv Tavi ceļi, kas, caur raudu ieleju staigādami, to dara par avoksnainu zemi, un jau agrais lietus to pušķo ar svētību. Viņi iet no spēka uz spēku, līdz, kamēr viņi parādās Dieva priekšā Ciānā.” (Psalms 85:5-8).
 Ja mēs iemācīsimies dzirdēt no Dieva un sekosim Viņa balsij, tad mums būs vairāk liecību par Dieva godību, jo Dievs zina, kā vērst par labu to, ko ienaidnieks ir nodomājis mums par ļaunu.  
„Tā saka Tas Kungs uz Kīru, Savu svaidīto: “Kīru Es satvēru pie viņa labās rokas, lai pakļautu tautas viņa priekšā, lai noraisītu ķēniņiem no viņu gurniem zobenu saites, lai atvērtu durvis viņa priekšā un lai vārti viņa priekšā nepaliktu aizslēgti. Es iešu tavā priekšā un līdzināšu nelīdzenās tekas, Es satriekšu vara durvis un salauzīšu dzelzs aizšaujamos. Es nodošu tev tumsā paglabātās mantas un paslēptos dārgumus, lai tu atzīsti, ka Es esmu Tas Kungs, Israēla Dievs, kas tevi saucis tavā vārdā.” Jesajas 45:1-3.
              Kad mēs dzirdam Dieva teikto, tad: –          Kad mēs dzirdam no Dieva, tad Viņš dod mums spēku un svaidījumu. –          Viņš iet mūsu priekšā, lai nolīdzinātu kalnus, satriektu vara durvis un salauztu dzels aizšaujamos. Pat ja mēs rīkojamies saskaņā ar Dieva vārdu, mēs noteikti satiksimies ar kalniem savā dzīvē. Taču, neskatoties uz to, Dievs ies mūsu priekšā, lai nolīdzinātu šos kalnus. Vai atceraties gadījumu ar Pēteri? Pēteris rīkojās Svētā Gara vadīts, bet, tai pat laikā, viņš nonāca aiz restēm, iekalts važās. Bet Dievs izveda viņu no turienes. Vara durvis pašas atvērās Pētera priekšā, važas pašas nokrita, jo Dievs iejaucās šajā situācijā. 
„ Un redzi, Tā Kunga eņģelis piestājās un gaisma apspīdēja cietuma istabu; viņš pieskārās Pētera sāniem un to modināja, sacīdams: “Celies ātri augšā!” Un važas nokrita no viņa rokām. Eņģelis viņam sacīja: “Apjozies un apauj kājas!” Viņš tā darīja. Un tas turpināja: “Apvelc savas drēbes un seko man!” Viņš iznācis tam sekoja un nezināja, ka notikums ar eņģeli ir īstenība, bet viņam šķita, ka redz parādību. Izgājuši caur pirmo un otru sardzi, viņi nonāca pie dzelzs vārtiem, kas iet uz pilsētu; tie viņiem paši no sevis atvērās; izgājuši viņi nostaigāja vienu ielu, un tūdaļ eņģelis no viņa atstājās. Pēteris atjēdzies sacīja: “Tagad es tiešām zinu, ka Tas Kungs sūtījis Savu eņģeli un izpestījis mani no Hēroda rokas un visiem jūdu draudiem.” (Apustuļu darbi 12:7-11).
 –                    Dieva nodrošinājums būs acīmredzams tā cilvēka dzīvē, kurš dzird un vadās no Dieva balss. Būs dažādas vajadzības, bet tevī būs miers un pārliecība, jo tu zini, ka rīkojies saskaņā ar Tā Kunga balsi. Iespējams tev nāksies daudz lūgties un vingrināt savu ticību, bet tavas vajadzības tiks piepildītas. Uguns nāca pār altāri, un sākās lietus pēc pravieša Elijas vārda, lai gan, neskatoties uz to, viņam nācās par to lūgt Dievam septiņas reizes. Tieši tāpēc, ka Elija rīkojās saskaņā ar Tā Kunga vārdu, – atnāca vajadzīgā atbilde. Es runāju par šo tēmu tik ilgi un sīki tālab, ka es ticu, ka tad, ja jūs sāksiet nopietni meklēt To Kungu un lūgt par to, lai Viņš iemāca jums dzirdēt Viņa balsi un pakļauties Viņa Gara vadībai, – jūsu dzīve var kardināli mainīties.  Tas Kungs lai jūs svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Grēku nožēlas gudrība II

    Dāvids runā par tām acīmredzamajām priekšrocībām, kuras ienāk cilvēka dzīvē pēc grēku nožēlas.1.Pārdabiska brīvība no vainas apziņas un nosodījuma. « Tad es atzinos Tev savos grēkos un neapslēpu savas vainas. Es sacīju: “Es izsūdzēšu Tam Kungam savus pārkāpumus!” Un Tu piedevi man manu grēka vainu.» (Ps.32:5). Pēc mūsu atzīšanās grēkos, Dievs tūlīt piedod mums mūsu grēku vainu. Kad mūsu sirds mūs tiesā, kad mēs atrodamies zem vainas apziņas, mūsu grēku smaguma dēļ, tad tādā stāvoklī mums ir ļoti grūti iet un ar uzdrīktēšanos pielūgt Dievu. Vainas apziņa atņem mums drosmi. Tāpēc, lai atbrīvotos no vainas apziņas, mums ir nepieciešams atzīties savos grēkos.
  • Kas jādara, lai mūsos mājotu Dieva Vārds? II

    Kad es klausos svētrunu, tad Dievs runā uz mani caur kādu. Bet, kad es lasu Bībeli, tad Dievs runā uz mani personīgi. Ir kaut kas, ko Dievs vēlās man pateikt personīgi, bez starpniekiem. Dievs vēlās, lai es kontaktējos ar Viņu, lai Viņš varētu mācīt mani. Kad tu klausies citu kalpotāju svētrunas, tad var būt lietas, kuras tu neizproti līdz galam, vai arī kādos jautājumos tu nepiekrīti šim kalpotājam. Bet, kad es pats kontaktējos ar Dievu, lasot Vārdu un, kad Dievs atklāj man personīgi, tad jau es vairs nevaru teikt, ka kāds tā domā vai kāds man to teica. Daudzi no jums, klausoties svētrunu, pieņem tikai daļu no tās, un tas ir normāli. Dievs ir devis Savu Vārdu, lai mēs paši Vārdu varētu izpētīt.
  • Paradums – ir zināšanu, iemaņu un vēlēšanās krustojums

    Ja, tev ir zināšanas, iemaņas un vēlēšanās, tad tu varēsi izveidot paradumu. Šodien izskatīsim, kas ir zināšanas?Zināšanas – tā ir teorētiska sapratne par to, kas ir jādara un kāpēc tas ir jādara. Lai izveidotu kādu ieradumu, tev vajag teorētiski saprast, kas un kāpēc. Kā tas attiecās uz mūsu lūgšanu dzīves formēšanu, izveidošanu? Es to gribu paskaidrot. Lasot Bībeli – Dievs Vārdu, mēs saņemam zināšanas. Mums ir zināšanas par to, kas ir lūgšana. Mums ir zināšanas, kāpēc mums ir jālūdz.
  • Dievs nevēlas, lai jūs padodaties!

    Šodien, līdzko viss nenotiek tā, kā cilvēki to ir gaidījuši vai arī problēmu nastas kļūst pārāk smagas,- daudzi padodas. Teikšu godīgi, ka iet caur pārbaudījumiem ar cieņu nav viegli, – tas ir jāmācās, un pie tā ir jānonāk. Lai ar cieņu ietu cauri pārbaudījumiem ir jāzina, ka tas nenotiek automātiski, ka sevi tam ir jāsagatavo.Ja mēs jau laicīgi nesāksim strādāt pie sevis šajā virzienā, tad, laiku pa laikam, mēs zaudēsim un padosimies. Tāds dzīvesveids mums traucēs būt stabiliem un virzīties šajā dzīvē uz priekšu.
  • Piedošana nav balstīta uz kalpa paveikto, bet uz Dieva žēlastību

    Apbrīnojami, cik briesmīgs izskatās mans grēks, kad to izdara citi cilvēki. Mēs projicējam savu grēku uz citiem, un tad dusmojamies uz viņiem. Cilvēks ir akls attiecībā pret saviem grēkiem, viņš tos attaisno, un, tai pat laikā, citus cilvēkus viņš par to pašu nosoda.Šī līdzība atver mums acis uz to, cik milzīgi ir mūsu grēki salīdzinājumā ar tiem grēkiem, kurus izdara pret mums citi cilvēki.
  • Kāpēc cilvēki izvēlas būt bezatbildīgi? IV

    „Kas neievēro pārmācību, piedzīvo nabadzību un kaunu; kas ļaujas sevi pārmācīt, kļūs augstā godā.”(Salamana pam. 13:18). Bībeles tulkojumā krievu valodā – „…….kas noraida mācību;…”Tādam cilvēkam, kurš nepieņem pamācību un nelabojas, ir grūti palīdzēt kļūt atbildīgam.Kā jau mēs iepriekš minējām, bezatbildīgs cilvēks vienmēr uzskata, ka viņam ir taisnība, viņaprāt viņš nekad nekļūdās, un tādēļ viņam grūti pieņemt atmaskošanu ( vainas pierādīšanu) un laboties.Ja cilvēks ir nonācis tādā stāvoklī, ka neviens vairs nevar runāt uz viņa dzīvi, tāda cilvēka bojāeja ir neizbēgama.