Dievs vēlas, lai ikviens Viņa bērns būtu aktīvs labās vēsts nesējs neglābtajai pasaulei

Dārgie draugi, es sveicu jūs šodien mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Mēs turpinām runāt par to, cik svarīgi ir pienest augļus Dievam. Vakar mēs ieraudzījām, ka, pirmkārt, Dievs vēlas lai mēs nestu cilvēku atgrieztu vai grēkus nožēlojušu dvēseļu augļus. Dievs vēlas, lai ikviens Viņa bērns būtu aktīvs labās vēsts nesējs neglābtajai pasaulei. Dievs vēlas, lai neticīgie cilvēki noticētu, piesauktu Tā Kunga Vārdu un caur to tiktu glābti. Dievs vēlas, lai caur mums daudzi noticētu Jēzum. Mēs atnācām Dieva Valstībā ar nolūku, „.. lai liecinātu par Gaismu, lai visi nāktu pie ticības caur Viņu.” (Jāņa 1:7). Šī pasaules gaisma – Jēzus – staigāja miesā Savas tautas vidū, dzīvoja starp tiem, bet Viņu neviens nepazina. Tomēr tad, kad atnāca Jānis Kristītājs un sāka liecināt par Viņu, arvien vairāk un vairāk cilvēku sāka sekot Jēzum. Ikviens no mums var atvest pie Jēzus kājām lielu skaitu cilvēku dvēseļu. Jānis droši un atklāti runāja par Jēzu, kā par Mesiju, Kurš glābs tautu no tās grēkiem. 
„ Jānis liecina par Viņu un sauc: “Šis ir Tas, par ko sacīju: kas pēc manis nāk, ir mani pārspējis, jo Viņš bija pirmāk nekā es.” Jo no Viņa pilnības mēs visi esam dabūjuši žēlastību un atkal žēlastību.” (Jāņa 1:15-16).
 Vai jūs liecināt neticīgajiem cilvēkiem par Jēzu? Vai jūs izmantojat jums dotās iespējas ar nolūku, lai norādītu cilvēkiem uz Jēzu, Kurš ir atbilde uz visiem jautājumiem un risinājums visām problēmām. Viena epizode no Jāņa dzīves parādu mums to, kā mums vajag liecināt par Jēzu. 
„ Šī ir Jāņa liecība, kad jūdi no Jeruzālemes sūtīja pie viņa priesterus un levītus, lai viņam jautātu: “Kas tu esi?” Viņš atzinās un neliedzās, bet apliecināja: “Es neesmu Kristus.” (Jāņa 1:19-20).
 Pēc tam, kad cilvēki tika redzējuši tos lielos darbus, kurus darīja Jānis, viņi atnāca pie tā, lai uzzinātu – vai viņš nav Mesija. Izmantojot gadījumu, Jānis norādīja tiem uz Jēzu, un liecināja viņiem par to, ka viņš – nav Kristus. Kā tas šodien attiecas uz mums? Dievs vēlas, lai cilvēki redzētu mūsu labos darbus un pagodinātu Debesu Tēvu. 
„ Jūs esat pasaules gaišums; pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta. Sveci iededzinājis, neviens to neliek zem pūra, bet lukturī; tad tā spīd visiem, kas ir namā. Tāpat lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.” (Mateja 5:14-16).
 Ietekme šai pasaulē tiek iekarota caur mūsu labajiem darbiem un lielajiem varoņdarbiem. Caur panāktajiem rezultātiem jūsu dzīvē, jūs liekat cilvēkiem pievērst jums uzmanību, un pēc tam, izmantojiet jūsu ietekmi tam, lai atvestu cilvēkus pie Tā Kunga. Ir labi būt labsirdīgam cilvēkam, ir labi būt žēlsirdīgam cilvēkam vai tādam cilvēkam, kuram ir ietekme uz apkārtesošo vidi. Bet, Dievs vēlas, lai tas nekļūst mums par pašmērķi, bet par līdzekli tam, lai liecinātu par Kristu. Kuru godā tauta – jūs vai Kristu? Tad, kad cilvēki slavē jūs par kādiem labiem darbiem, vai jūs norādāt uz Jēzu vai arī attiecināt visu slavu uz sevi? Līdzko cilvēki slavēja Jēzu, Viņš tūlīt pat norādīja uz Debesu Tēvu, par kuru liecināt Viņš bija nācis. To skaidri var redzēt turpmāk minētajā Bībeles stāstā. 
„ Un redzi, viens piegāja pie Viņa un sacīja: “Mācītāj, ko laba man būs darīt, lai es dabūtu mūžīgu dzīvību?” Un Viņš tam sacīja: “Ko tu Man jautā par to, kas labs; tik viens ir Labais. Bet, ja tu gribi ieiet dzīvībā, tad turi baušļus.” (Mateja 19:16-17).
 Un tātad, Jānis nāca liecināt par Jēzu un sagatavot Mesijai ceļu, lai daudzi pieņemtu Jēzu. Izskatīsim vēl vienu gadījumu no Jāņa dzīvēs. 
„ Otrā dienā Jānis atkal stāvēja un divi no viņa mācekļiem. Ieraudzījis Jēzu staigājam, viņš saka: “Redzi, Dieva Jērs!” Šos vārdus dzirdēja abi mācekļi un sekoja Jēzum.” ( Jāņa 1:35-37).
 Vai jūsu kaimiņi, jūsu klases biedri, jūsu kolēģi, jūsu skolēni skolā vai studenti augstskolā dzird no jums liecību par Kristu? Jānis savus mācekļus atveda pie Jēzus, un tie sekoja Viņam! Un pēc tam sākās ķēdes reakcija, – tie, kuri bija pieņēmuši Jāņa liecību, sāka liecināt par Dievu citiem, atvedot cilvēkus pie Jēzus. 
„ Andrejs, Sīmaņa Pētera brālis, bija viens no tiem diviem, kas to no Jāņa bija dzirdējuši un bija Viņam sekojuši. Viņš vispirms atrod savu brāli Sīmani un viņam saka: “Mēs esam atraduši Mesiju” (tulkojumā: svaidītais).” (Jāņa 1: 40-41).
 Līdzīgā veidā arī mēs šodien esam aicināti kļūt par Jēzus lieciniekiem, lai caur mums daudzi noticētu Jēzum un iemantotu mūžīgo dzīvību. Lai Dievs bagātīgi svētī ikvienu no jums!Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Atskaitīšanās princips Jēzus Kristus dzīvē

    Kad mēs skatāmies uz Jēzus Kristus dzīvi, mēs redzam, ka pat Viņš nedzīvoja neatkarīgu dzīvi. Jēzus vienmēr atskaitījās Tēvam – par to, ko Viņš runāja vai darīja.„Tad Jēzus sacīja: “Kad jūs Cilvēka Dēlu būsit paaugstinājuši, tad jūs sapratīsit, ka Es Tas esmu un ka Es neko nedaru no Sevis, bet runāju, kā Tēvs Mani mācījis.”(Jāņa 8:28).
  • Svētais Gars – tas ir mūsu spēka noslēpums!

    „ Un neapreibinaities ar vīnu, no kā ceļas izlaidīga dzīve, bet topiet Gara pilni,..” (Efeziešiem 5:18).Pāvils uzrakstīja šos vārdus, jo pats bija piedzīvojis spēku, ko sniedz piepildīšanās ar Svēto Garu.Piepildīties ar Svēto Garu vajag pastāvīgi.
  • Lūgšana – tā ir iespēja pakļaut savus plānus Dieva plāniem

    Kad mēs lūdzam, bet, tai pat laikā, nesaprotam, kas ir lūgšana, mēs domājam, ka lūgšana, tas nozīmē nest savus plānus Dieva priekšā un teikt Viņam: „Dievs, lūk, mans plāns! Svētī to!” Un ja Dievs svētī tavu plānu, tu saki: „Slava Dievam! Dievs atbildēja uz manu lūgšanu”. Bet, ja sakarā ar to, ka Dievam priekš tevis ir pilnīgi cits plāns, Viņš tevi nesvētī, tu saki: „Dievs neatbild uz manu lūgšanu”. Tik daudziem pazīstama situācija. Bieži cilvēki atnāk uz konsultāciju pie mācītāja un saka: „Mācītāj, kā jūs domājat, kādu ceļu man izvēlēties?”
  • Noteikti pieraksti redzējumu no Dieva!

    Tomēr, kad atnāk atklāsme un sapratne no Dieva, jums ir jāpieraksta it viss, ko runā vai parāda jums Dievs. Un tad tas kļūst par dzīvības avotu, kas atdzīvina jūs un atnes tādu cerību, kas atbrīvo jūsos ticību un paļāvību uz Dievu.Pierakstīt redzējumu – tas nozīmē fiksēt redzēto uz papīra. Mums ir jāpieraksta redzējums skaidrā un saprotamā valodā, un, tādejādi, jāsaglabā tas rakstiskā veidā. Tieši šādā veidā mēs varēsim padarīt savu redzējumu par to, uz ko mēs varēsim gaidīt vai, uz ko varēsim cerēt. Tas ir viens no veidiem, kā mēs varam savienot sevi ar šo redzējumu un ziedot sevi tā realizēšanai.
  • Mūsu augstākais aicinājums – parādīt (demonstrēt) Dievu savā miesā

    „ Jo bauslība ir dota caur Mozu, bet žēlastība un patiesība nākusi pasaulē caur Jēzu Kristu. Dievu neviens nekad nav redzējis. Vienpiedzimušais Dēls, kas ir pie Tēva krūts, Tas mums Viņu ir darījis zināmu.” (Jāņa 1:17-18).Bauslība nekad nevar izglābt cilvēku, jo bauslība atklāj vai parāda cilvēka grēcīgo dabu. Bauslība tika dota tālab, lai cilvēki apzinātos savu nepieciešamību pēc Dieva, pēc Viņa palīdzības.
  • Jēzus maina tos, kuri seko Viņam III

    Mums arvien kā mērķi savā priekšā ir jāpatur Dieva aicinājumu uz pārmaiņām. Līdzko mēs nācām pie Dieva un iegājām Viņa Valstībā, par mūsu dienišķo maizi ir jākļūst vēlēšanās mainīties un pielīdzināties Kristum. Un tad, kad mēs sāksim mainīties, arī viss mums apkārt sāks mainīties saskaņā ar mūsu iekšējām izmaiņām. Tad pašas briesmīgākās situācijas sāks mainīties uz labo pusi, smagās problēmas sāks atrisināties. Un viss tas notiks vienlaicīgi ar mūsu rakstura un garīgās izaugsmes pārveidošanos.