Dievs vēlas, lai ikviens Viņa bērns būtu aktīvs labās vēsts nesējs neglābtajai pasaulei

Dārgie draugi, es sveicu jūs šodien mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Mēs turpinām runāt par to, cik svarīgi ir pienest augļus Dievam. Vakar mēs ieraudzījām, ka, pirmkārt, Dievs vēlas lai mēs nestu cilvēku atgrieztu vai grēkus nožēlojušu dvēseļu augļus. Dievs vēlas, lai ikviens Viņa bērns būtu aktīvs labās vēsts nesējs neglābtajai pasaulei. Dievs vēlas, lai neticīgie cilvēki noticētu, piesauktu Tā Kunga Vārdu un caur to tiktu glābti. Dievs vēlas, lai caur mums daudzi noticētu Jēzum. Mēs atnācām Dieva Valstībā ar nolūku, „.. lai liecinātu par Gaismu, lai visi nāktu pie ticības caur Viņu.” (Jāņa 1:7). Šī pasaules gaisma – Jēzus – staigāja miesā Savas tautas vidū, dzīvoja starp tiem, bet Viņu neviens nepazina. Tomēr tad, kad atnāca Jānis Kristītājs un sāka liecināt par Viņu, arvien vairāk un vairāk cilvēku sāka sekot Jēzum. Ikviens no mums var atvest pie Jēzus kājām lielu skaitu cilvēku dvēseļu. Jānis droši un atklāti runāja par Jēzu, kā par Mesiju, Kurš glābs tautu no tās grēkiem. 
„ Jānis liecina par Viņu un sauc: “Šis ir Tas, par ko sacīju: kas pēc manis nāk, ir mani pārspējis, jo Viņš bija pirmāk nekā es.” Jo no Viņa pilnības mēs visi esam dabūjuši žēlastību un atkal žēlastību.” (Jāņa 1:15-16).
 Vai jūs liecināt neticīgajiem cilvēkiem par Jēzu? Vai jūs izmantojat jums dotās iespējas ar nolūku, lai norādītu cilvēkiem uz Jēzu, Kurš ir atbilde uz visiem jautājumiem un risinājums visām problēmām. Viena epizode no Jāņa dzīves parādu mums to, kā mums vajag liecināt par Jēzu. 
„ Šī ir Jāņa liecība, kad jūdi no Jeruzālemes sūtīja pie viņa priesterus un levītus, lai viņam jautātu: “Kas tu esi?” Viņš atzinās un neliedzās, bet apliecināja: “Es neesmu Kristus.” (Jāņa 1:19-20).
 Pēc tam, kad cilvēki tika redzējuši tos lielos darbus, kurus darīja Jānis, viņi atnāca pie tā, lai uzzinātu – vai viņš nav Mesija. Izmantojot gadījumu, Jānis norādīja tiem uz Jēzu, un liecināja viņiem par to, ka viņš – nav Kristus. Kā tas šodien attiecas uz mums? Dievs vēlas, lai cilvēki redzētu mūsu labos darbus un pagodinātu Debesu Tēvu. 
„ Jūs esat pasaules gaišums; pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta. Sveci iededzinājis, neviens to neliek zem pūra, bet lukturī; tad tā spīd visiem, kas ir namā. Tāpat lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.” (Mateja 5:14-16).
 Ietekme šai pasaulē tiek iekarota caur mūsu labajiem darbiem un lielajiem varoņdarbiem. Caur panāktajiem rezultātiem jūsu dzīvē, jūs liekat cilvēkiem pievērst jums uzmanību, un pēc tam, izmantojiet jūsu ietekmi tam, lai atvestu cilvēkus pie Tā Kunga. Ir labi būt labsirdīgam cilvēkam, ir labi būt žēlsirdīgam cilvēkam vai tādam cilvēkam, kuram ir ietekme uz apkārtesošo vidi. Bet, Dievs vēlas, lai tas nekļūst mums par pašmērķi, bet par līdzekli tam, lai liecinātu par Kristu. Kuru godā tauta – jūs vai Kristu? Tad, kad cilvēki slavē jūs par kādiem labiem darbiem, vai jūs norādāt uz Jēzu vai arī attiecināt visu slavu uz sevi? Līdzko cilvēki slavēja Jēzu, Viņš tūlīt pat norādīja uz Debesu Tēvu, par kuru liecināt Viņš bija nācis. To skaidri var redzēt turpmāk minētajā Bībeles stāstā. 
„ Un redzi, viens piegāja pie Viņa un sacīja: “Mācītāj, ko laba man būs darīt, lai es dabūtu mūžīgu dzīvību?” Un Viņš tam sacīja: “Ko tu Man jautā par to, kas labs; tik viens ir Labais. Bet, ja tu gribi ieiet dzīvībā, tad turi baušļus.” (Mateja 19:16-17).
 Un tātad, Jānis nāca liecināt par Jēzu un sagatavot Mesijai ceļu, lai daudzi pieņemtu Jēzu. Izskatīsim vēl vienu gadījumu no Jāņa dzīvēs. 
„ Otrā dienā Jānis atkal stāvēja un divi no viņa mācekļiem. Ieraudzījis Jēzu staigājam, viņš saka: “Redzi, Dieva Jērs!” Šos vārdus dzirdēja abi mācekļi un sekoja Jēzum.” ( Jāņa 1:35-37).
 Vai jūsu kaimiņi, jūsu klases biedri, jūsu kolēģi, jūsu skolēni skolā vai studenti augstskolā dzird no jums liecību par Kristu? Jānis savus mācekļus atveda pie Jēzus, un tie sekoja Viņam! Un pēc tam sākās ķēdes reakcija, – tie, kuri bija pieņēmuši Jāņa liecību, sāka liecināt par Dievu citiem, atvedot cilvēkus pie Jēzus. 
„ Andrejs, Sīmaņa Pētera brālis, bija viens no tiem diviem, kas to no Jāņa bija dzirdējuši un bija Viņam sekojuši. Viņš vispirms atrod savu brāli Sīmani un viņam saka: “Mēs esam atraduši Mesiju” (tulkojumā: svaidītais).” (Jāņa 1: 40-41).
 Līdzīgā veidā arī mēs šodien esam aicināti kļūt par Jēzus lieciniekiem, lai caur mums daudzi noticētu Jēzum un iemantotu mūžīgo dzīvību. Lai Dievs bagātīgi svētī ikvienu no jums!Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ticīga cilvēka efektīva lūgšana ir nopietns drauds sātana plāniem un darbiem

    Kāpēc sātans tā neieredz un baidās no Dieva bērnu lūgšanām? Tas notiek tāpēc, ka lūgšanā mēs ar Dievu kļūstam par vienu komandu – neuzvaramu komandu. Daniēla grāmatā ir aprakstīts notikums, kad noteikta cilvēku grupa pamudināja ķēniņu izdot likumu, kurš aizliedza griezties ar lūgšanu pie dzīvā Dieva. Izņemot dzīvo Dievu, drīkstēja lūgt jebkurus citus dievus. Drīkstēja lūgt palīdzību cilvēkiem, bet tikai ne dzīvajam Dievam. Un tas bija sātana plāns. Kāpēc sātans lika šādus šķēršļus? Tāpēc, ka viņš saprata, ka lūgšana –tas ir spēks.
  • Mīlestība – tas ir pēdējo laiku uzvaras ierocis III

    Mīlestības princips pasargā mūsu sirdis, pasargā mūsu emocijas, mūsu dzīvi no traumām un rētām. Pēdējās dienās palielināsies ļaunums, naids, nodevība, cietsirdība, nepareizas attiecības cilvēku starpā. Jēzus negrēkoja, bet cilvēki tik un tā zaimoja, runāja ļaunu par Viņu. Bet, kā tad Viņš reaģēja uz šīm ļaunajām valodām, zaimiem? Viņš zaimots neatbildēja ar zaimiem, Viņš nekad ļaunu neuzvarēja ar ļaunu. Jēzus zināja, ka tas nedarbosies, bet tikai vairos ļaunuma, sāpju, emocionālo rētu un naida straumi tā cilvēka dzīvē, kurš mēģinās ļaunu uzvarēt ar ļaunu
  • Mīlestība – tas nav fizisks, bet garīgs spēks

    Staigāšana mīlestībā darīs stipru un veselu mūsu garu. Stiprs, spēcīgs gars palīdzēs cilvēkam pārvarēt visas viņa slimības un kaites.Bet, ja mēs savā sirdī ielaižam naidu, rūgtumu, atriebību, nepiedošanu, – tas viss salauž, satriec mūsu garu. Bet tad, kad mūsu gars ir salauzts, mēs nespējam pārvarēt grūtas situācijas un mēs zaudējam spēku un stiprumu. Tāpēc ir teikts: satriekts gars – kurš spēj to stiprināt? Neviens!Ja tu nestaigāsi mīlestībā, tu kļūsi slims, aizkaitināts un tava sirds piepildīsies ar rūgtumu.
  • Kālab mums savā dzīvē ir jākultivē pateicība II

    „Jo, kurus Viņš sākumā nozīmējis, tos Viņš nolēmis darīt līdzīgus Sava Dēla tēlam, lai Viņš būtu pirmdzimtais daudzu brāļu starpā .”(Romiešiem 8: 29).Dievs vēlas, lai mēs taptu līdzīgi Dieva Vienpiedzimušajam Dēlam – Jēzum Kristum. Pateicība – tā ir viena no īpašībām, kas palīdz mums to sasniegt.
  • Pasaules gudrība un Dieva gudrība

    Dieva gudrība atšķiras no šīs pasaules gudrības ar to, ka tā ir apslēpta no visiem līdz tam laikam, kamēr Pats Dievs to neatklās cilvēkiem. Kas attiecas uz šīs pasaules gudrību, tad tā ir cilvēciska gudrība, kas ir uztverama ar pieciem maņu orgāniem (redze, dzirde, oža, garša un tauste), kuri ir dabiskie gudrības iegūšanas kanāli.Atšķirībā no Dieva gudrības, kas ir paredzēta mūsu celšanai godā, šīs pasaules gudrība ir pārejoša gudrība. Bībele saka, ka „Dieva ģeķība ir gudrāka par cilvēkiem, un Dieva nespēks ir stiprāks par cilvēka spēku”, jo vairāk Viņa gudrība. Dieva gudrība ir daudz pārāka par cilvēka gudrību. Interesanti ir tas, ka Dievs ir gatavs padalīties ar mums Savā gudrībā, ja mēs pēc tā slāpsim.
  • Grēku nožēlas gudrība

    Ja mēs nenožēlojam savus grēkus Dieva priekšā, tas ietekmē mūsu svētības. Augstāk minētajā rakstu vietā teikts, ka « Tava roka smagi gūlās uz mani dienām un naktīm ..» Tā Kunga rokas smagums – tā nav svētību zīme, bet gan lāsta pazīme. Nenožēlota dzīve atņem mums iespēju virzīties uz priekšu jebkurā mūsu dzīves sfērā. Nenožēlotā dzīvē aiziet vai iztvaiko svaigums un spēks, un tā vietā atnāk sausums. Svaigums – ir svētību pazīme, bet sausums – lāstu pazīme. Lai uzplauktu un iegūtu bagātības, Bībele apgalvo, ka mums ir vajadzīgs spēks un svaigums. (5 Moz.8: 18). Grēku nožēlas trūkums atņem cilvēkam šo spēku. Karaļa Jēkaba angļu valodas tulkojumā teikts, ka „mans mitrums pārvērtās vasaras sausumā”.