Mēs esam zemes sāls un pasaules gaisma II

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus!

 

Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!

 

Mēs turpinām sarunu par mūsu, kā Dieva vēstnešu lomu un funkcijām uz zemes. Mēs runājām par to, ka Bībele mūs sauc par Kristus vēstnešiem, caur kuriem Dievs salīdzina pasauli ar Sevi. Bībele mūs dēvē arī par zemes sāli un pasaules gaismu. Taču, ja mēs kā Kristus vēstneši uz zemes aktīvi nepraktizēsim savu ticību, tad mūsu sabiedrībā iestāsies pagrimums. Ja mēs šodien palūkojamies uz veiksmīgām un uzplaukstošām valstīm, tad mēs redzam, ka šajās valstīs darbojas un tiek praktizētas kristīgās vērtības. Tikai taisnība var paaugstināt tautu, – tas ir Dieva likums. Tikai taisnība paaugstina tautu! Netaisnība un grēks – iznīcina tautu.

 

„ Sāls ir laba lieta, bet, ja sāls tapusi nesālīga, ar ko tad jūs to darīsit derīgu? Turiet sāli sevī un turiet mieru savā starpā.” (Marka 9:50).

 

Kā redzams šai Rakstu vietā, tad sāls – tā ir laba lieta, un kristīgā ticība ir – ļoti noderīga un nepieciešama katrai sabiedrībai. Sabiedrība, kurā dzīvo ticīgi cilvēki, – tā ir Dieva svētīta sabiedrība. Bet sabiedrība būs svētīta tikai tad, ja tajā dzīvojošie ticīgie apzināsies sevi un rīkosies kā Kristus vēstneši, kā zemes sāls un gaisma šai sabiedrībai. Mums kā ticīgajiem ir jābūt par svētību mūsu sabiedrībai. Mums jāpiepilda mūsu sabiedrība ar patiesības gaismu. Mums ir jāatklāj šai pasaulei mūsu Glābējs Kristus kā dzīvības Autors. Dieva daba, kuru mēs nesam sevī, – tā ir tā, kas dara mūs par sāli mūsu sabiedrībā. Bet ja mēs nepieņemam Dieva dabu un dzīvojam tikai priekš sevis, ja mēs ar savu dzīvi neatspoguļojam Dieva dabu un patiesības gaismu, ja mēs dzīvojam tā, kā dzīvo šī pasaule, – tad mēs kā sāls topam nederīga un nevaram mainīt savu sabiedrību.

 

Mateja Evaņģēlijā tiek uzskaitītas noteiktas rakstura īpašības, kas jāattīsta sevī, lai mēs patiesi būtu zemes sāls, kura nezaudē savu spēku, kura ir par svētību šai zemei. Kad ticīgie patiesi sāks sālīt savu sabiedrību ar Dieva patiesību un Dieva Valstības vērtībām, tad Dievs izmainīs mūsu sabiedrību – caur Saviem bērniem. Bet, par to mēs sīkāk parunāsim rīt.

 

Lai Dievs bagātīgi svētī ikvienu no jums!

 

 

Līdz rītam!

 

 

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Jebkuras attiecības palīdzēs mums ieraudzīt mūsu sirds patieso stāvokli un to, pie kā mums jāpiestrādā

    Kas notiek, kad mēs dibinām attiecības ar cilvēkiem? Šīs attiecības atklāj mūsos tās nepilnības, par kurām mēs paši pat nenojaušam. Katrā no mums vēl ir tik daudz krāmu, no kuriem vajag atbrīvoties, lai mēs varētu atbilst Jēzus Kristus tēlam.Daudzi cilvēki bieži vien ticībā pasludina to, ka viņi jau ir pilnīgi, jo tie ir jauni radījumi un ir Dieva taisnība Kristū.Dārgie draugi, ticība – tas ir labi. Un tik pat svarīgi ir ne tikai ticēt savā sirdī, bet arī ar savu muti apliecināt to, kam jūs ticat. Tomēr, ja noniecinām pārmaiņu instrumentus, kurus Dievs domājis vai lēmis tam, lai mainītu mūs, tad mūsu dzīve būs tāla no mūsu ticības apliecinājuma.

    Kas notiek, kad mēs dibinām attiecības ar cilvēkiem? Šīs attiecības atklāj mūsos tās nepilnības, par kurām mēs...

  • Pestīšanas cerība

    „Bet mēs, kas piederam dienai, būsim skaidrā prātā! Tērpsimies ticības un mīlestības bruņās un uzliksim pestīšanas cerības bruņu cepuri! Jo Dievs mūs nav nolicis dusmībai, bet lai mēs iegūtu pestīšanu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, kas par mums ir miris, lai mēs kopā ar Viņu dzīvotu, vienalga, vai esam nomodā vai aizmiguši.”Mēs jau daudz esam runājuši par ticības lomu un staigāšanu mīlestībā šajās pēdējās dienās. Šodien mēs uzsāksim sarunu par pestīšanas cerības lomu. Ticība ir vajadzīga tagadnei, pašreizējam brīdim. Ticībā, neatkarīgi no tā, kas notiek mums visapkārt, mums jau šobrīd ir dots miers. Ticībā mēs jau šobrīd ieejam Dieva mierā.

    „Bet mēs, kas piederam dienai, būsim skaidrā prātā! Tērpsimies ticības un mīlestības bruņās un uzliksim...

  • Izmaiņas ir atkarīgas no mūsu atziņas līmeņa

    „Jo nepilnīga ir mūsu atziņa un nepilnīga mūsu pravietošana. Bet, kad nāks pilnība, tad beigsies, kas bija nepilnīgs. Kad biju bērns, es runāju kā bērns, man bija bērna tieksmes un bērna prāts, bet, kad kļuvu vīrs, tad atmetu bērna dabu. Mēs tagad visu redzam mīklaini, kā spogulī, bet tad vaigu vaigā; tagad es atzīstu tik pa daļai, bet tad atzīšu pilnīgi, kā es pats esmu atzīts.”(1.korintiešiem 13:9-12).

    „Jo nepilnīga ir mūsu atziņa un nepilnīga mūsu pravietošana. Bet, kad nāks pilnība, tad beigsies, kas bija...

  • Nedzīvo bez redzējuma!

    Šodien vēlos dalīties ar jums vārdā par to, kā celt, veidot savu nākotni. Lieta tāda, ka tas ko mēs redzam, saskatām, nosaka to, par ko mēs kļūstam. Līdz brīdim, kamēr iegūstam kaut ko no tā, ko vēlamies šajā dzīvē, mums tas visupirms jāierauga. Cilvēki nevirzās uz priekšu, viņiem nav progresa, jo tiem nav redzējuma, tie dzīvo tikai šodienai. Bieži cilvēkiem nav nekāda plāna savai nākotnei, nav sapratnes par to, ko viņi vēlas no dzīves.

    Šodien vēlos dalīties ar jums vārdā par to, kā celt, veidot savu nākotni. Lieta tāda, ka tas ko mēs redzam...

  • Praktiski norādījumi Bībeles izpētei III

    Ja mēs vienkārši lasīsim Bībeli, un neattiecināsim to uz sevi, mums būs garlaicīgi un nesaprotami kādēļ mēs vispār to lasām. Vienā no Savām pamācībām Jēzus teica, ka ir cilvēki, kuri klausās vārdu un izpilda to, un no tā viņi paliek gudri. Kad tādu cilvēku dzīvē rodas problēmas, dzīves vētras, viņi cienīgi iziet cauri visiem pārbaudījumiem. Un viss tas notiek tādēļ, ka tas ko viņi lasa, nepaliek zināšanu līmenī bet tiek pielietots dzīvē.

    Ja mēs vienkārši lasīsim Bībeli, un neattiecināsim to uz sevi, mums būs garlaicīgi un nesaprotami kādēļ mēs...

  • Trešā Saiešanas telts daļa – visusvētākā vieta

    Mēs zinām, ka Dievs ir Visuresošs, bet bieži Viņš sevi dažās vietās atklāj vairāk, nekā citās. Visusvētākā vietā mājo jūtama Dieva klātbūtne. Jebkurš cilvēks, kurš ieiet visusvētākajā vietā, ieiet arī Dieva klātbūtnē. Visusvētākā vietā neviens nevar ieiet nejauši, tāpēc, ka ceļš uz visusvētāko vietu ved caur svētnīcu. Starp svētnīcu un visusvētāko vietu atrodas priekškars, kas atdala grēcīgo cilvēku no Svētā Dieva. Tas mums apliecina to, ka mēs nedrīkstam nenopietni attiekties pret Dieva svētumu, jo Dievs neieredz jebkuru ļaunuma un pretlikumīgas rīcības izpausmi.

    Mēs zinām, ka Dievs ir Visuresošs, bet bieži Viņš sevi dažās vietās atklāj vairāk, nekā citās. Visusvētākā vietā...