Viss, par ko mēs līdz šim runājām ir savā starpā saistīts. Dzīve – tas ir laiks. Dzīve – tas ir mērķis. Dzīve – tas ir pārbaudījums. Dzīve – tā ir uzticēšanās. Dzīve ir – īslaicīga.
Šī pasaule nav tavas mājas. Tu uz zemes nedzīvosi mūžīgi. Bībele saka, ka mūsu pilsonība ir debesīs, no kurienes mēs gaidām mūsu Kungu Jēzu Kristu. Tas nozīmē, ka tev nemaz nav tik daudz laika. Bībele saka, ka dzīve līdzinās tvaikam.
Tev jāsaprot, ka tev nekā sava nav. Pati dzīve – tā nav tava dzīve, tā ir uzticēšanās, kuru tev parādījis Dievs. Ja tu zini un izproti šo patiesību, tad tu uz notiekošo reaģēsi savādāk, tu rīkosies citādāk. Tu nedzīvo sevis paša labad. Tu neparādījies uz šīs zemes pats par sevi un sevis paša labad. Dievs tev uzticēja un dāvāja dzīvi. Pienāks diena, kad tev nāksies atskaitīties Dievam par tev piešķirto dzīvi, par visiem taviem vārdiem un darbiem. Ja tu to sapratīsi, tas darīs tavu dzīvi nozīmīgu. Dievs neeksistē mūsu dēļ, – mēs eksistējam Viņa dēļ. Dievs var dzīvot arī bez manis, bet es nevaru dzīvot bez Viņa. Dievs man ir uzticējis dzīvi, un tālab mana dzīve pieder Dievam.
Dievs pārbauda mūs, lai zinātu, kas atrodas mūsu sirdī.
Mēs zinām, ka Dievs zina visu. Tad jums var rasties jautājums: vai Dievs nezin, kas atrodas manā sirdī? Vai tad Bībelē nav rakstīts, ka visas manas domas ir zināmas Dievam? Ja tas ir tā, tad priekš kam Dievam vajag zināt ar ko ir piepildīta mana sirds? Jā, Dievam ir zināms viss un Viņš zina, kas ir tavā sirdī. Bet Dievs vēlas, lai es pats ieraudzītu un uzzinātu, kas atrodas manā sirdī.
Kad mēs saprotam, ka dzīve – tas ir pārbaudījums, tad daudzi jautājumi atkrīt paši par sevi, un tad mēs varam priecāties un baudīt dzīvi. Kad cilvēks saprot, ka dzīve – tas ir pārbaudījums, tad ikviena grūta situācija liksies kā iespēja ne viss kā traucēklis.
Bībelē bieži tiek runāts par to, ka Dievs pārbauda Savus bērnus. Dievs to nedara tādēļ, ka Viņš neieredz vai vēlētos redzēt mūsu kritienu. Nē! Dievs mūs pārbauda vairāku iemeslu pēc. Dievs svētīja Ābrahāmu, dāvājot viņam dēlu Īzaku, un tad sūtīja pārbaudījumu – Viņš lūdza to ziedot. Dievs pieļāva pārbaudījumus Ījaba dzīvē, un tas izgāja cauri rūgtām un briesmīgām lietām.
Dievs ir radījis katru no mums noteiktam mērķim. Ir kopējais mērķis un tāpat ir individuālais mērķis no Dieva katram cilvēkam. Kopējais mērķis slēpjas tajā, lai cilvēks slavētu Dievu. Bet Dievs ir arī radījis cilvēku noteiktam konkrētam mērķim. Es esmu piedzimis, lai risinātu konkrētu uzdevumu. Ja tevi virza šī izpratne, tad tu dzīvosi stratēģiski.
Mums ir nepieciešams saprast dzīves jēgu, un to kā mēs varam dzīvot stratēģiski. Lai mēs varētu dzīvot stratēģiski ir vairākas lietas, kas apliecina pašu dzīvi, kuras mums ir nepieciešams saprast. Tas kā mēs saprotam pašu dzīvi, ietekmē mūsu vērtības sistēmu.
Šodien ir novērots, ka daudziem cilvēkiem ir nepareiza izpratne par dzīvi, tādēļ viņi dzīvo nepareizi, ar nepareizām tieksmēm, un neskatoties uz to, tā paša iemesla dēļ viņi ir pievilti.
Es gribu aicināt uz to, lai mēs ziedojamies Dievam. Ja cilvēks nav ziedojies tam, ko viņš dara, tam nebūs nekāda taustāma rezultāta, – un tas attiecas uz jebkuru mūsu dzīves sfēru. Ziedojies Dievam tajā, ka tu liecināsi un lūgsi par konkrētiem cilvēkiem, kuriem ir nepieciešama glābšana, un ka tu darīsi to tik ilgi, līdz Dieva spēks satrieks ikvienu augstprātību viņos un atvērs viņu saprātu labajai vēstij par Kristu.
Mūsu mutei jāslavē Dievs! Un kā jau mēs runājām, tīkams mūsu lūpu vai mutes auglis izpaužas tādā veidā, ka mēs pastāvīgi lūdzamies un par visu pateicamies, svētījam Dievu un cilvēkus. Ja mūsu dzīvē šie augļi būs, tad Svētais Gars varēs degt mūsos un veikt Savu darbu, pielīdzinot mūs Jēzus Kristus tēlam.
Lai pienestu lūpu augli, kas patīkams Dievam, ļoti svarīgi ir sekot līdzi tam, kā mēs izmantojam savu muti. Kad mēs iemācīsimies runāt tieši to pašu ko Dievs runā, tad tas būs Dievam patīkams auglis. Kad mēs iemācīsimies pastāvīgi slavēt Dievu un pateikties Viņam par visu, bet ne zūdīties un žēloties, tad mēs varēsim pienest patīkamu lūpu augli Dievam. Kad mēs iemācīsimies runāt vārdus, kas nes mieru, prieku un mīlestību, bet ne naidu un šķelšanos, tad Dievs būs pagodināts caur mūsu muti.
Tas ir kopums tam, ko Dievs caur Sevi pārstāv. Katru reizi, kad Dievs nāk pie mums, Viņš vēlas redzēt Sava Paša atspulgu mūsu raksturā. Viņš vēlas redzēt to, ka Viņa bērni staigā mīlestībā. Dievs vēlas redzēt to, ka Viņa bērni pieaug un pastāvīgi pārvēršas Jēzus Kristus līdzībā. Viss, kas notiek mūsu dzīvē, to Dievs vēlas izmantot mūsu labā.
