Author: Mācītājs Rufus Adžiboije

„Ar to mīlestība ir pie mums kļuvusi pilnīga, ka mums ir droša paļāvība tiesas dienā, jo, kāds Viņš ir, tādi arī mēs esam šinī pasaulē.” (1.Jāņa 4:17).

Man parādās uzdrīkstēšanās vai drosme Dieva priekšā tikai tad, ja es rīkojos tā, kā, dzīvojot šai pasaulē, rīkojās Jēzus.

Ja cilvēkam nav Kristus rakstura, tad Svētā Gara dāvanas neko nemāca citiem cilvēkiem un nenes arī apmierinājumu pašam cilvēkam.

1) Jēzus Pats, dzīvojot uz zemes, itin visā paļāvās uz Svēto Garu. Tāpēc, arī mums itin visā ir jāpaļaujas uz Viņu.

2) Kristīšana ar Svēto Garu un piepildīšanās ar Svēto Garu – tā ir Dieva pavēle, un nevis Viņa ieteikums vai padoms mums.

Pamatojoties uz Apustuļu Darbiem 1:1-12 mēs noskaidrojām, ka Jēzus Pats, dzīvojot uz zemes, itin visā paļāvās uz Svēto Garu. Jēzus saprata Savu atkarību no Svētā Gara un nepieciešamību pēc Svētā Gara. Tieši par to Viņš mācīja arī Saviem mācekļiem. Bez tam, mēs ieraudzījām, ka kristīšana ar Svēto Garu un piepildīšanās ar Svēto Garu – tā ir Dieva pavēle, un ne Viņa padoms mums. Piepildīties ar Svēto Garu vajag pastāvīgi. Un tas, kurš to nedara, nepaklausa Dievam. Savukārt paklausība – tā ir mūsu cena, kuru mēs maksājam par to, lai ietērptos Dieva spēkā.

„ Un neapreibinaities ar vīnu, no kā ceļas izlaidīga dzīve, bet topiet Gara pilni,..” (Efeziešiem 5:18).

Pāvils uzrakstīja šos vārdus, jo pats bija piedzīvojis spēku, ko sniedz piepildīšanās ar Svēto Garu.

Piepildīties ar Svēto Garu vajag pastāvīgi.

1)Jēzus deva Apustuļiem pavēles caur SVĒTO GARU. (2.pants)

Jēzus Pats paļāvās uz Svēto Garu itin visā, ko Viņš, atrodoties miesā, darīja. Jēzus, iemājojot miesā, bija miesas ierobežots, tālab Viņam bija nepieciešams Svētais Gars. Mēs, kā cilvēki, dzīvojam miesā, un arī mēs esam savas miesas ierobežoti.

Pāvils saka, ka daudzi cilvēki dzird Evaņģēliju, bet, tik un tā, neko no tā nav mācījušies. Cilvēki ir izdarījuši savu izvēli – turpināt dzīvot grēkā, tālab, sātans ir apstulbojis viņu prātus, ka tie neredz Evaņģēlija gaismu, lai cik labi tiem to nemācītu. Neskatoties uz to, Pāvils un viņa partneri parādīja pašu spožāko Evaņģēlija gaismu – Kristu, Kurš ir neredzamā Dieva tēls. Pāvils bija pārliecināts, ka Kristū, Kuru viņi sludina, var redzēt Dievu.

Pamatojoties uz 2.Korintiešiem 4:1-5 mēs izdalījām sekojošus principus:

1)Man jau ir kalpošana – parādīt Dievu šai pasaulei.

2)Mana kalpošana ir svarīga, un šo kalpošanu es esmu saņēmis no Dieva žēlastības.

„ Tu esi mīlējis taisnību un ienīdis netaisnību; tāpēc Dievs, Tavs Dievs ir svaidījis Tevi ar prieka eļļu vairāk par Taviem biedriem.”(Ebrejiem 1:9).

Pastāv tieša saikne starp to, kā es dzīvoju, un Dieva klātbūtni manā dzīvē . Tālab, mūsu galvenā kalpošana ir – atdarināt Kristus raksturu, un tad darīt Viņa darbus.

Lai spilgtāk atspoguļotu vai atstarotu Dieva gaismu savā dzīvē, mums nepieciešams attīrīt(šķīstīt) savu gaismekli.

Es esmu gaismas nesējs. Es esmu gaisma šai pasaulei. Un gaisma ir domāta tam, lai izgaismotu un izdzenātu jelkādu tumsu. Gaisma, kuru es izstaroju, ir atspulgs tai gaismai, kuru esmu saņēmis no Dieva. Par nožēlu, mēs ļoti bieži demonstrējam izkropļotu gaismu – izkropļotu uzskatu par Dievu.

1. Mums visiem ir jālūkojas uz Tā Kunga godību, tas ir – jāfokusē sava uzmanība uz Jēzu kā uz savas dzīves standartu un piemēru, jāfokusē sava uzmanība uz Viņa vārdu, Viņa dzīvi un Viņa lēmumiem.

2. Vārds „redzēdami” (Bībeles tulkojumā krievu valodā „skatīdamies”) augšminētajā rakstu vietā norāda uz ilgstošu darbību. Tas nozīmē, ka mums jāskatās uz Dievu pastāvīgi.