Dieva Vārds – tas ir dārgums, pret kuru mums ir pareizi jāizturas un caur kuru mums ir nepieciešams nostiprināties mūžīgai dzīvībai, kuru dāvājis mums Dievs.
Bībele saka:
„Dieva gods ir kādu lietu apslēpt, bet ķēniņa gods ir kādu lietu izdibināt un noskaidrot.”(Sāl.pam.25:2)
Dievs attīra mani caur Savu Vārdu, tādēļ man jābūt šajā vārdā katru dienu. Tev var likties, ka tu neko nesaņem no Bībeles lasīšanas, bet tas tā nav. Kad mēs lasām Vārdu, mēs iekšēji attīrāmies, tieši tāpat kad cilvēks attīra savu ķermeni, mazgājoties pirtī. Tas ir jādara pēc iespējas biežāk, lai garīgi nesmakotu. Ja tu pamani, ka tevi ir viegli aizkaitināt, tas nozīmē ka tev vajag to nomazgāt nost. Kad tu atklāj, ka tava sirds sāk aizvērties, – tas liecina par to, ka tu nelasi Bībeli un palaid garām iespēju attīrīties. Kad tu sevī pamani to, ka kaut kas tevī neatbilst kā vajadzētu kristīga cilvēka dzīvē būt, piemēram, tu vienmēr izraisi strīdu, tad tas liecina par to, ka sen neesi bijis Vārda klātbūtnē
2.Dieva Vārds ir labākais līdzeklis, lai attīrītu cilvēka sirdi.
Tas ir nopietns iemesls, kādēļ mums vajadzētu lasīt Dieva Vārdu. Vārds attīra mani. Jēzus mani jau ir attīrījis caur Savām Asinīm tajā momentā, kad nožēloju grēkus. Es esmu tīrs un man ir pieejams Dievs bez jebkādas apsūdzības. Bet neskatoties uz to, man tik un tā ir nepieciešama ikdienas attīrīšanās.
Dievs dara stipras kājas cilvēkam, kā alnim.
Cilvēks var skriet un nepagurt. Kad tāds cilvēks saskaras ar grūtībām vai šķēršļiem, tad viņam ir spēks tikt tiem pāri. Šeit ir ietverta dziļa garīga jēga. Cilvēks, kurš piepildīts ar Dieva gaismu ir pilns spēka, lai tiktu pāri dzīves grūtībām. Šādam cilvēkam vairs neeksistē nepārvaramu šķēršļu. Kad cilvēka dzīvē ienāk Dieva gaisma, līdz ar to ienāk arī Viņa gudrība, lai tiktu pāri šķēršļiem.
„ Tavs vārds ir manu kāju spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem.”(Ps.118:105)
Dieva vārds – tā ir gaisma priekš manis. Lasot Vārdu, es tuvojos gaismai, es apgaismoju savu ceļu, es saņemu sapratni no Dieva. Dieva Vārds apgaismo mūsu ceļu un atnes skaidrību un virzienu mūsu dzīvei. Kad mēs lasām Dieva Vārdu, tad mūsu dzīvē ienāk skaidrība.
Kad mēs lasam Bībeli, mēs saņemam mācību, tātad ieraugām ceļu, pa kuru mums jāiet. Lasot Bībeli, mēs saņemam virzienu domām, vārdiem un visām citām mūsu dzīves sfērām. Tā arī ir mācība vai pamācība.
Taču vēl bez tam, Bībele ir noderīga vainas pierādīšanai. Ļoti bieži mēs ejam pa ceļu, kuru Bībele mums ir parādījusi caur mācību. Bet uzsākuši iet pa šo ceļu – kaut kādu iemeslu dēļ un kaut kādā veidā mēs sākam novirzīties no pareizā ceļa un nogriežamies no tā.
Ir dārgumi, kuri dažiem cilvēkiem jau ir atklāti un kuri turpina atklāties katru dienu, bet ir cilvēki, kuriem šie dārgumi vēl nav pieejami. Dieva vārds – tas arī ir Dieva dārgums. Šodien runa ies tieši par Dieva vārdu un par mūsu attieksmi pret Vārdu. Cilvēkiem kuriem ir Bībele, tiem pieder īsts dārgums.
“ Bet stunda nāk un ir jau klāt, kad īstie dievlūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā. Jo Tēvs tādus meklē, kas Viņu tā pielūdz. Dievs ir Gars, un, kas Viņu pielūdz, tiem To būs pielūgt garā un patiesībā.”” . (Jāņa 4:23-24).
Lai efektīgi pielūgtu Dievu, mums ir jāstaigā patiesībā par to, kādai ir jābūt pielūgsmei, lai tā būtu tīkama Dievam. Tāpat mums arī jābūt jūtīgiem pret Svēto Garu, Kurš ir mūsu galvenais Skolotājs visās lietās.
1. Pielūgsme ietver atzīt to, kas ir Dievs.
Tas ir tas ar ko lūgšana atšķiras no pielūgsmes. Lūgšanā mēs lūdzam: „Kungs, dod man…. Kungs, svētī mani….” Pielūgsmē savukārt visa centrā ir Dievs. Pielūgsmē mēs atzīstam to, kas ir Dievs, mēs paužam savu pateicību un godinam Viņu, mēs atzīstam Dieva varenību un paaugstinam Viņu augstāk par visu un visiem. Tieši tas ir patiesas pielūgsmes pamatā.
Mēs runājām par to, ka lūgšana – ir mīlestības attiecības starp Dievu un cilvēku. Un tieši mīlestība uz Dievu pamudina cilvēku lūgt un pavadīt laiku ar Viņu.
Vēlēšanās iepazīt Dievu un Viņa gribu – tas ir viens no degvielas veidiem, kurš uztur mūsu lūgšanu dzīvi. Tu nevarēsi uzzināt to, ko zina Dievs, ja nenāksi pie Viņa, lai Viņam to pajautātu. Un šī vēlēšanās uztur mūsu lūgšanu dzīvi. Bez šīs vēlēšanās nav iespējama pastāvība lūgšanās. Pāvils runāja par to, ka viņš vēlās iepazīt Dievu un Viņa augšāmcelšanās spēku. Jā, pētītu Pāvila dzīvi, tad ieraudzītu, ka viņš dzīvoja lūgšanās. Kāpēc viņš dzīvoja lūgšanās? Tāpēc, ka viņam bija spēcīga vēlēšanās iepazīt Dievu un Viņa augšāmcelšanās spēku.
