Disciplīna – tā ir organizētība un krietnums

Labdien, dārgie draugi! Es sveicu jūs šodien rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Lai Dieva žēlastība pavada jūs visu šo dienu. Es pateicos Dievam par iespēju dalīties ar jums atklāsmes vārdā, kuru Dievs ir ielicis manā sirdī. Mēs turpinām runāt par disciplīnas un pašdisciplīnas svarīgumu. Mēs ar jums runājām par to, ka disciplīna prasa sevis paverdzināšanu ar nolūku, lai sasniegtu debesu aicinājumu. Dievs maina mūs caur disciplīnu, tālab, mums vajag attiekties nopietni pret disciplīnas jautājumu. Disciplīna – tā ir Dieva, un ne cilvēka iecere. Pastāv vēl viens vārda „disciplīna” definējums: Disciplīna – tā ir organizētība un krietnums. Disciplinēts cilvēks – tas ir iekšēji organizēts cilvēks, kurš prot uzturēt sevi kārtībā. Aplūkosim vienu fragmentu no Salamana Pamācībām. „Nabadzīgo vagās ir daudz barības, bet tie no pārtikušajiem, kas rīkojas netaisni, iet bojā.” (Salamana pam. 13:23). Bībeles tulkojumā krievu valodā „…..bet daži iet bojā no tā, ka nav kārtības”. Te tiek runāts par neorganizētību un nekārtību. Cilvēks, kurš nav organizēts, paliks nabags, un , nav svarīgi, cik daudz tai pat laikā un bieži viņu svētī citi. Neprasme organizēt savu dzīvi, savu laiku, savas finanses un resursus un neprasme plānot, – tas viss traucē cilvēkam atklāt savu potenciālu Dievā. Lai organizētu savu dzīvi, mums ir nepieciešams būt disciplinētiem. Disciplinētiem cilvēkiem ir skaidri aprakstīts plānojums savai dzīvei. Jēzum bija skaidri aprakstīts plānojums Savai dzīvei. Jēzus, dzīvojot uz zemes, vienmēr zināja, ko un kad Viņam vajag darīt, un Viņš tiecās uz to, lai tas viss tiktu izdarīts. Skaidra plānojuma sastādīšana savai dzīvei – tas ir viens no organizētības virzieniem. Gan fiziskajā sfērā, gan garīgajā sfērā sava maršruta izpratne vai skaidrs plānojums palīdzēs cilvēkam būt organizētam, un tas nozīmē, – disciplinētam. Organizētības un kārtības trūkums traucē cilvēkam mainīties. Organizētība un disciplīna ir saistīta arī ar jautājumu par pareizu savu prioritāšu nostādni. Piemēram, Jēzus zināja, kad Viņam vajadzēja atlikt malā kādus darbus, un kad savukārt – nē. Jēzus skaidri zināja prioritātes Savā dzīvē, tālab, Viņš bija organizēts un disciplinēts. Ja mēs organizējam savu dzīvi ar noteiktas vērtību sistēmas palīdzību, pareizu dzīves prioritāšu nostādni un skaidra plānojuma sastādīšanu savai dzīvei, – tas viss palīdzēs mums būt disciplinētiem un izdarīs pozitīvu ietekmi uz mūsu dzīvi. Savukārt, nedisciplinēts cilvēks ir pārāk slinks, lai tērētu laiku savas dzīves organizēšanai. Neorganizēts cilvēks nepaspēj atrisināt galvenos savas dzīves uzdevumus, tik vien kā skraida no vienas svarīgas lietas pie otras. Un šādā veidā arī paiet tāda cilvēka dzīve, kurš tā arī nenonāk līdz sava galvenā mērķa vai sapņa īstenošanai. Tev, tieši tāpat kā visiem cilvēkiem, ir tikai 24 stundas diennaktī, tālab, savu laiku vajag organizēt tā, lai tu ik dienas varētu sasniegt maksimālo labumu sava globālā dzīves mērķa sasniegšanai. Iespējams, šodien tu daudz ko nevari paspēt izdarīt, un esi atstājis novārtā svarīgu savas dzīves jautājumu risināšanu tā iemesla dēļ, ka pār tevi ir nākušas milzum daudzas problēmas. Iespējams, tu jau sen lūdz Dievam palīdzību šo problēmu atrisināšanā. Cilvēkiem, kuri nonākuši dzīves strupceļā, Dievs saka: „Organizējiet savu dzīvi!” Kā jau mēs iepriekš runājām, slinkums traucē organizēt savu dzīvi un tiekties un nosprausto mērķu sasniegšanu. Tālab, disciplīna vienmēr ir saistīta ar centību. Disciplīna – tā ir centība, kas katru lietu noved līdz galam. Disciplinēts cilvēks tiecas uz to, lai novestu iesākto lietu līdz galam, neskatoties uz to, kādu piepūli tas no viņa arī neprasītu. Tur, kur tiek pielikta piepūle, tur slinkumam nav vietas. Rīt mēs parunāsim par to, kādu ļaunumu atnes slinkums cilvēka dzīvē. Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!   Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Disciplinēts cilvēks saprot to, kas viņam der, un kas – nē

    „ Viss man ir atļauts, bet ne viss der. Viss man ir atļauts, bet nekas nedrīkst mani kalpināt. Barība vēderam, un vēders barībai. Bet Dievs abus iznīcinās. Miesa nav netiklībai, bet Tam Kungam, un Tas Kungs miesai.” (1.Korintiešiem 6:12-13).
  • Dzīve – tas ir mērķis

    Dievs ir radījis katru no mums noteiktam mērķim. Ir kopējais mērķis un tāpat ir individuālais mērķis no Dieva katram cilvēkam. Kopējais mērķis slēpjas tajā, lai cilvēks slavētu Dievu. Bet Dievs ir arī radījis cilvēku noteiktam konkrētam mērķim. Es esmu piedzimis, lai risinātu konkrētu uzdevumu. Ja tevi virza šī izpratne, tad tu dzīvosi stratēģiski.
  • Jēzus Kristus kundzība V

    “Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes. Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, …”(Mateja 28:18-19).Jēzus mums saka, lai mēs ejam pa dzīvi, bruņojušies ar sapratni par to, ka visa Dieva vara stāv mūsu pusē. Dieva griba ir tajā, lai mēs uzplaukstam, lai mēs esam veseli, lai ne tikai mēs izglābtos, bet arī mūsu mājinieki, lai mums ir miers un harmonija, lai izglābtos visi cilvēki un iepazītu patiesību. Bet ļoti bieži mēs varam redzēt, kā daudzās mūsu dzīves sfērās tiek pārkāpta Dieva griba.
  • Mīlēt – tas nozīmē kontaktēties un pavadīt laiku kopā!

    Dievs mūs ir radījis mīlestībai un sadraudzībai ar Viņu. Vairāk par visu Viņš vēlas to, lai mēs mīlam Viņu ar visu savu būtību. Dievs ir kļuvis par iniciatoru mūsu savstarpējām attiecībām ar Viņu. Iesākumā, Dievs sūtīja pie mums Jēzu un ļāva Viņam ciest, lai no jauna tiktu atjaunota sadraudzība ar Viņu. Tagad, kad tas jau ir paveikts, attiecībām ar Dievu ir jākļūst personīgām un intīmām. Ja mūsu attiecībās ar Dievu mums nebūs ieviesta kārtī, tad arī visa mūsu dzīve būs viena vienīga nekārtība, un tad mūsu dzīvē viss būs nepareizi.
  • Lūgšana – tas ir aicinājums Dievam ņemt dalību mūsu dzīvē

    Dievs neienāks tavā dzīvē, ja tu Viņu neuzaicināsi. Lūgšana – tas ir lūgums Dievam nākt mums palīgā. Tā ir izpratne par to, ka esmu vājš, un ka ir Tas, Kurš ir stiprāks, Kurš mīl un rūpējas par mani. Lūgšana – tas ir uzaicinājums Tam, Kurš ir stiprāks par mani un maniem apstākļiem.Vai atceraties Jairu? Par viņu ir rakstīts Marka Evaņģēlija 5:22.23. Jairs nosūtīja cilvēkus pie Jēzus, lai uzaicinātu Viņu pie sevis uz mājām, jo viņa meita bija tuvu nāvei.
  • Pestīšanas cerība II

    Ābrahāma piemērs mums šodien ir kā modelis tam, kā mums jādzīvo šajā pasaulē, un vēl – tas palīdz mums izprast pestīšanas cerības lomu pēdējo laiku kaujā.Tālab, ka Ābrahāmam bija pestīšanas cerība, viņš ne pie kā neturējās šajā pasaulē un neļāva bagātības valdzinājumam traucēt viņa attiecībām ar Dievu.Ja tev ir pestīšanas cerība, tad dotajā brīdī tev ir viegli staigāt ticībā, un neatkarīgi no tā, kas tev ir vai kā tev nav, – tev ir viegli priecāties jau šobrīd.