Disciplīna – tā ir organizētība un krietnums

Labdien, dārgie draugi! Es sveicu jūs šodien rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Lai Dieva žēlastība pavada jūs visu šo dienu. Es pateicos Dievam par iespēju dalīties ar jums atklāsmes vārdā, kuru Dievs ir ielicis manā sirdī. Mēs turpinām runāt par disciplīnas un pašdisciplīnas svarīgumu. Mēs ar jums runājām par to, ka disciplīna prasa sevis paverdzināšanu ar nolūku, lai sasniegtu debesu aicinājumu. Dievs maina mūs caur disciplīnu, tālab, mums vajag attiekties nopietni pret disciplīnas jautājumu. Disciplīna – tā ir Dieva, un ne cilvēka iecere. Pastāv vēl viens vārda „disciplīna” definējums: Disciplīna – tā ir organizētība un krietnums. Disciplinēts cilvēks – tas ir iekšēji organizēts cilvēks, kurš prot uzturēt sevi kārtībā. Aplūkosim vienu fragmentu no Salamana Pamācībām. „Nabadzīgo vagās ir daudz barības, bet tie no pārtikušajiem, kas rīkojas netaisni, iet bojā.” (Salamana pam. 13:23). Bībeles tulkojumā krievu valodā „…..bet daži iet bojā no tā, ka nav kārtības”. Te tiek runāts par neorganizētību un nekārtību. Cilvēks, kurš nav organizēts, paliks nabags, un , nav svarīgi, cik daudz tai pat laikā un bieži viņu svētī citi. Neprasme organizēt savu dzīvi, savu laiku, savas finanses un resursus un neprasme plānot, – tas viss traucē cilvēkam atklāt savu potenciālu Dievā. Lai organizētu savu dzīvi, mums ir nepieciešams būt disciplinētiem. Disciplinētiem cilvēkiem ir skaidri aprakstīts plānojums savai dzīvei. Jēzum bija skaidri aprakstīts plānojums Savai dzīvei. Jēzus, dzīvojot uz zemes, vienmēr zināja, ko un kad Viņam vajag darīt, un Viņš tiecās uz to, lai tas viss tiktu izdarīts. Skaidra plānojuma sastādīšana savai dzīvei – tas ir viens no organizētības virzieniem. Gan fiziskajā sfērā, gan garīgajā sfērā sava maršruta izpratne vai skaidrs plānojums palīdzēs cilvēkam būt organizētam, un tas nozīmē, – disciplinētam. Organizētības un kārtības trūkums traucē cilvēkam mainīties. Organizētība un disciplīna ir saistīta arī ar jautājumu par pareizu savu prioritāšu nostādni. Piemēram, Jēzus zināja, kad Viņam vajadzēja atlikt malā kādus darbus, un kad savukārt – nē. Jēzus skaidri zināja prioritātes Savā dzīvē, tālab, Viņš bija organizēts un disciplinēts. Ja mēs organizējam savu dzīvi ar noteiktas vērtību sistēmas palīdzību, pareizu dzīves prioritāšu nostādni un skaidra plānojuma sastādīšanu savai dzīvei, – tas viss palīdzēs mums būt disciplinētiem un izdarīs pozitīvu ietekmi uz mūsu dzīvi. Savukārt, nedisciplinēts cilvēks ir pārāk slinks, lai tērētu laiku savas dzīves organizēšanai. Neorganizēts cilvēks nepaspēj atrisināt galvenos savas dzīves uzdevumus, tik vien kā skraida no vienas svarīgas lietas pie otras. Un šādā veidā arī paiet tāda cilvēka dzīve, kurš tā arī nenonāk līdz sava galvenā mērķa vai sapņa īstenošanai. Tev, tieši tāpat kā visiem cilvēkiem, ir tikai 24 stundas diennaktī, tālab, savu laiku vajag organizēt tā, lai tu ik dienas varētu sasniegt maksimālo labumu sava globālā dzīves mērķa sasniegšanai. Iespējams, šodien tu daudz ko nevari paspēt izdarīt, un esi atstājis novārtā svarīgu savas dzīves jautājumu risināšanu tā iemesla dēļ, ka pār tevi ir nākušas milzum daudzas problēmas. Iespējams, tu jau sen lūdz Dievam palīdzību šo problēmu atrisināšanā. Cilvēkiem, kuri nonākuši dzīves strupceļā, Dievs saka: „Organizējiet savu dzīvi!” Kā jau mēs iepriekš runājām, slinkums traucē organizēt savu dzīvi un tiekties un nosprausto mērķu sasniegšanu. Tālab, disciplīna vienmēr ir saistīta ar centību. Disciplīna – tā ir centība, kas katru lietu noved līdz galam. Disciplinēts cilvēks tiecas uz to, lai novestu iesākto lietu līdz galam, neskatoties uz to, kādu piepūli tas no viņa arī neprasītu. Tur, kur tiek pielikta piepūle, tur slinkumam nav vietas. Rīt mēs parunāsim par to, kādu ļaunumu atnes slinkums cilvēka dzīvē. Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!   Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā mēs varam pārvarēt negodu un kaunu savā dzīvē?

    Kā mēs varam skatīties sejā jebkurai opozīcijai un problēmām, un, tajā pašā laikā, starot savā sejā. Augšminētā rakstu vieta māca mūs, ka mums nepieciešams vērst savu skatienu uz Dievu, ieiet Viņa klātbūtnē un iemācīties smelt spēku un gudrību no Viņa.Paskatīsimies uz Mozus dzīvi. Mozus seja staroja, kad viņš nokāpa no kalna, pēc sarunas ar Dievu. Tieši par to ir runa Ps. 33:6. Tie, kuri vērsa savu skatienu uz Dievu un satikās ar Viņu, tie noteikti tika apskaidroti. Tādi cilvēki nekad netiks apkaunoti.
  • Kā atbrīvot labvēlību savā dzīvē?

    Labvēlība cilvēka dzīvē – tā nav vienkārši nejaušība, tā atnāk caur sapratni par Dieva ceļiem. Pastāv noteikti dievišķie noslēpumi, kurus ir nepieciešams izprast un tie jāpielieto, lai varētu atbrīvot Dieva labvēlības spēku savā dzīvē.“Taisnais ienīst melus un krāpšanu, bet bezdievis apkauno savu tuvāku un liek apsmieklā pats sevi.”(Salamana pam. 13:5).
  • Disciplīna – tā ir sevis pakļaušana noteiktai ārējai kārtībai vai noteiktiem noteikumiem ar nolūku, lai sasniegtu vēlamos rezultātus

    Disciplīna pieprasa, lai jūs pakļaujat sevi noteiktiem likumiem, noteikumiem, principiem vai kārtībai ar nolūku, lai sasniegtu jūsu nospraustos mērķus.Disciplīna – tas ir pašu noteikts ierobežojums, kas motivēts ar noteiktu vēlēšanos, kas priekš jums ir svarīgāka, kā visas citas alternatīvas.
  • Cilvēkam būs lūgt un nebūs pagurt!

    Viena no lietām, kuru mācīja Jēzus, ir tā, ka cilvēkam vienmēr ir jālūdz. Tā bija Jēzus Kristus mācība un Vārds. Cilvēkam būs lūgt un nebūs pagurt! Jēzus to parādīja ar Savas dzīves piemēru. Tāpēc, Draudze, kuru ceļ Jēzus un kuru elles vārti neuzvarēs, – ir Draudze, kura lūdz un nepagurst.Ja, mēs atsakāmies darīt šīs lietas, tad Jēzus negarantē, ka elles vārti neuzvarēs tādu draudzi. Elles vārti neuzvarēs tikai to draudzi, kuru ceļ Dievs. Un, es ticu, ka mūsu draudzi ceļ Dievs, tāpēc, ka mēs sludinām Dieva Vārdu un gribam dzīvot pēc Viņa Vārda, sekot Viņa Vārdam. Mēs vēlamies, lai viss, ko darām būtu celts uz Viņa Vārda. Mēs varam darīt daudz labu lietu, bet ja mēs nelūgsim, ja mēs neļausim, lai lūgšana kļūst par mūsu dzīvesveidu, tad elles vārti mūs uzvarēs. Elles vārti nespēs mūs uzvarēt tikai vienā gadījumā, – ja mēs lūgsim un veidosim efektīvu lūgšanu dzīvi.
  • Pestīšanas cerība

    „Bet mēs, kas piederam dienai, būsim skaidrā prātā! Tērpsimies ticības un mīlestības bruņās un uzliksim pestīšanas cerības bruņu cepuri! Jo Dievs mūs nav nolicis dusmībai, bet lai mēs iegūtu pestīšanu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, kas par mums ir miris, lai mēs kopā ar Viņu dzīvotu, vienalga, vai esam nomodā vai aizmiguši.”Mēs jau daudz esam runājuši par ticības lomu un staigāšanu mīlestībā šajās pēdējās dienās. Šodien mēs uzsāksim sarunu par pestīšanas cerības lomu. Ticība ir vajadzīga tagadnei, pašreizējam brīdim. Ticībā, neatkarīgi no tā, kas notiek mums visapkārt, mums jau šobrīd ir dots miers. Ticībā mēs jau šobrīd ieejam Dieva mierā.
  • Dievs, es vēlos visu to, kas bija Jēzum!

    Tavs Vārds saka, ka tā, kā Tēvs sūtīja Jēzu, tā Tu sūti mani. Es gribu savā dzīvē redzēt Tavu spēku. Es gribu redzēt savā dzīvē visu to, ko es redzu Sava Kunga dzīvē. Es gribu visu to, kas bija Jēzum, lai es varētu būt veiksmīgs visā, kā Jēzus. Es vēlos spēku, gudrību un Svētā Gara svaidījumu, lai varētu izpildīt manu kalpošanu un uzdevumus no Tevis. Tāpēc, Kungs, māci mani lūgt tā, kā lūdza Jēzus.”„Un jūs esat liecinieki tam visam. Un redzi, Es jums sūtu Sava Tēva apsolījumu. Bet palieciet jūs pilsētā, līdz kamēr tiksit apģērbti ar spēku no augšienes.” (Lūkas 24:48-49).