Disciplīna – tā ir organizētība un krietnums

Labdien, dārgie draugi! Es sveicu jūs šodien rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Lai Dieva žēlastība pavada jūs visu šo dienu. Es pateicos Dievam par iespēju dalīties ar jums atklāsmes vārdā, kuru Dievs ir ielicis manā sirdī. Mēs turpinām runāt par disciplīnas un pašdisciplīnas svarīgumu. Mēs ar jums runājām par to, ka disciplīna prasa sevis paverdzināšanu ar nolūku, lai sasniegtu debesu aicinājumu. Dievs maina mūs caur disciplīnu, tālab, mums vajag attiekties nopietni pret disciplīnas jautājumu. Disciplīna – tā ir Dieva, un ne cilvēka iecere. Pastāv vēl viens vārda „disciplīna” definējums: Disciplīna – tā ir organizētība un krietnums. Disciplinēts cilvēks – tas ir iekšēji organizēts cilvēks, kurš prot uzturēt sevi kārtībā. Aplūkosim vienu fragmentu no Salamana Pamācībām. „Nabadzīgo vagās ir daudz barības, bet tie no pārtikušajiem, kas rīkojas netaisni, iet bojā.” (Salamana pam. 13:23). Bībeles tulkojumā krievu valodā „…..bet daži iet bojā no tā, ka nav kārtības”. Te tiek runāts par neorganizētību un nekārtību. Cilvēks, kurš nav organizēts, paliks nabags, un , nav svarīgi, cik daudz tai pat laikā un bieži viņu svētī citi. Neprasme organizēt savu dzīvi, savu laiku, savas finanses un resursus un neprasme plānot, – tas viss traucē cilvēkam atklāt savu potenciālu Dievā. Lai organizētu savu dzīvi, mums ir nepieciešams būt disciplinētiem. Disciplinētiem cilvēkiem ir skaidri aprakstīts plānojums savai dzīvei. Jēzum bija skaidri aprakstīts plānojums Savai dzīvei. Jēzus, dzīvojot uz zemes, vienmēr zināja, ko un kad Viņam vajag darīt, un Viņš tiecās uz to, lai tas viss tiktu izdarīts. Skaidra plānojuma sastādīšana savai dzīvei – tas ir viens no organizētības virzieniem. Gan fiziskajā sfērā, gan garīgajā sfērā sava maršruta izpratne vai skaidrs plānojums palīdzēs cilvēkam būt organizētam, un tas nozīmē, – disciplinētam. Organizētības un kārtības trūkums traucē cilvēkam mainīties. Organizētība un disciplīna ir saistīta arī ar jautājumu par pareizu savu prioritāšu nostādni. Piemēram, Jēzus zināja, kad Viņam vajadzēja atlikt malā kādus darbus, un kad savukārt – nē. Jēzus skaidri zināja prioritātes Savā dzīvē, tālab, Viņš bija organizēts un disciplinēts. Ja mēs organizējam savu dzīvi ar noteiktas vērtību sistēmas palīdzību, pareizu dzīves prioritāšu nostādni un skaidra plānojuma sastādīšanu savai dzīvei, – tas viss palīdzēs mums būt disciplinētiem un izdarīs pozitīvu ietekmi uz mūsu dzīvi. Savukārt, nedisciplinēts cilvēks ir pārāk slinks, lai tērētu laiku savas dzīves organizēšanai. Neorganizēts cilvēks nepaspēj atrisināt galvenos savas dzīves uzdevumus, tik vien kā skraida no vienas svarīgas lietas pie otras. Un šādā veidā arī paiet tāda cilvēka dzīve, kurš tā arī nenonāk līdz sava galvenā mērķa vai sapņa īstenošanai. Tev, tieši tāpat kā visiem cilvēkiem, ir tikai 24 stundas diennaktī, tālab, savu laiku vajag organizēt tā, lai tu ik dienas varētu sasniegt maksimālo labumu sava globālā dzīves mērķa sasniegšanai. Iespējams, šodien tu daudz ko nevari paspēt izdarīt, un esi atstājis novārtā svarīgu savas dzīves jautājumu risināšanu tā iemesla dēļ, ka pār tevi ir nākušas milzum daudzas problēmas. Iespējams, tu jau sen lūdz Dievam palīdzību šo problēmu atrisināšanā. Cilvēkiem, kuri nonākuši dzīves strupceļā, Dievs saka: „Organizējiet savu dzīvi!” Kā jau mēs iepriekš runājām, slinkums traucē organizēt savu dzīvi un tiekties un nosprausto mērķu sasniegšanu. Tālab, disciplīna vienmēr ir saistīta ar centību. Disciplīna – tā ir centība, kas katru lietu noved līdz galam. Disciplinēts cilvēks tiecas uz to, lai novestu iesākto lietu līdz galam, neskatoties uz to, kādu piepūli tas no viņa arī neprasītu. Tur, kur tiek pielikta piepūle, tur slinkumam nav vietas. Rīt mēs parunāsim par to, kādu ļaunumu atnes slinkums cilvēka dzīvē. Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!   Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Es visu spēju tā spēka, kas mani dara stipru!

    Kad mēs ticībā savas rūpes atdodam Jēzum, tad mūsu iekšienē parādās patiess prieks, un dvēsele sāk dziedāt jaunas dziesmas. Kad cilvēks visā pilnībā paļaujas uz Dievu, tad viņš pārstāj dziedāt vecās dziesmas: „O, es esmu vājš! O, es nevaru to paveikt! O, man nekas neizdosies! Ak, es nabaga cilvēks!”Kad cilvēks atdod visas savas rūpes Dievam, Kurš rūpējas par viņu, tad no tāda cilvēka lūpām sāk skanēt jauna dziesma: „Vājais teiks, ka viņš ir spēcīgs! Es visu spēju tā spēka, kas mani dara stipru! Mans Dievs piepilda katru manu vajadzību! Tas Kungs ir mans Gans! Man nekā netrūks! Ar Dievu es sakauju armijas! Viņa brūcēs es esmu dziedināts!”
  • Kas ir tie cilvēki, kuriem Dievs atklāj Sevi un Savus noslēpumus?

    „..Svētīgs tas cilvēks, kas bīstas To Kungu, kam ir sirsnīgs prieks par Viņa baušļiem!”(Psalms 112:1).„Bijība Tā Kunga priekšā ienīst nelāgo, ienīst tukšu iedomību, augstprātību un ikvienu ļaunu ceļu, un manī mīt naids pret netaisnām un neīstām runām.”(Salamana Pamācības 8:13).
  • Pārmaiņas – tas ir neatlaidīgs darbs II

    Atkarībā no tā, cik lielā mērā mēs pieaugsim un mainīsimies, mēs redzēsim, ka mēs kļūstam arvien pacietīgāki. Pacietība – tas ir Gara auglis, un Dievs grib redzēt šo augli mūsu dzīvē. Tālab, Dievs dažkārt pieļauj mūsu dzīvē kādas konfliktsituācijas, ar nolūku, lai palīdzētu mums attīstīt sevī pacietības augli. Dievs vēlas samīt mūsu lepnību un mainīt mūs mīlošā un ilgpacietīgā Kristus tēlā. Ja jūs ļaujat sev apvainoties par ikvienu sīkumu, tad jūs vēl aizvien esat lepns cilvēks. Dievs vēlas palīdzēt jums atbrīvoties no šīs lepnības. Tieši šī iemesla dēļ, Dievs pieļaus to, ka cilvēki dažkārt aizvaino jūs. Dievs vēlas, lai jūs iemācāties tikt galā ar to, un lai esat spējīgi celt savstarpējās attiecības ar cilvēkiem kā Viņa pārstāvji uz šīs zemes. Viss tas, ko Dievs pieļauj mūsu dzīvē, nāks mums par labu, ja vien mēs ļausimies Dieva pārveidei.
  • Kādas ir priekšrocības sāpju un ciešanu laikā? III

    Mēs izskatām potenciālās sāpju un ciešanu priekšrocības. Mēs jau runājām par četrām šādām priekšrocībām, un konkrēti:Problēmas piesaista mūsu uzmanību, vairāk par visu.Problēmas māca mūs paļauties uz Dievu.Problēmas pārbauda un attīra mūsu ticību.Problēmas veido mūsu raksturu.
  • Atbrīvojiet vietu Dievam un Viņa Vārdam jūsu ikdienas režīmā

    Kam ir Mani baušļi un kas viņus tur, tas Mani mīl; bet, kas Mani mīl, to Mans Tēvs mīlēs un Es to mīlēšu un tam parādīšos.”Saskaņā ar augstāk esošo fragmentu, ja mēs mūsu dzīvēs un kalpošanās gribam piedzīvot un redzēt Dieva izpausmes, mums ir jāseko noteiktam procesam vai protokolam. Tā ir patiesība, ka Dievs ir visuresošs. Viņš ir klātesošs vienlaicīgi visur. Tomēr ir svarīgi piezīmēt, ka ir vietas kur Viņa klātbūtne ir daudz vairāk reālāka un jūtamāka nekā citur. Kas nosaka tik lielu atšķirību? Domājot par to es saku, ka mums ir jāseko protokolam. Dieva izpausmes intensitāte mūsu dzīvēs, mājās un baznīcās ir atkarīga no tā vai mēs ievērojam īsto protokolu, lai Viņa klātbūtne būtu jaušama.
  • Ziedošanās ir priekšnosacījums nodrošinājumam

    Dievs ir labs vienmēr, un Viņš ir nemainīgs tajā. Dievam vienmēr ir spēks. Dievs maina manu vājumu pret Savu spēku. Dievam vienmēr ir svētības katram no mums. Nemainīgais Dievs var mainīt tevi. Tu vienmēr, jebkurā situācijā, vari nākt pie Dieva, un Viņš mainīs tevi un tavus apstākļus.Katram no mums ir nepieciešams nodrošinājums, jo katram cilvēkam ir vajadzības, kas saistītas ar finansēm, veselību, gudrības un kārtības(sakārtotības) trūkumu utt.