Ja cilvēks nekalpo Dievam, tad agrāk vai vēlāk tāds cilvēks atdzisīs savā mīlestībā uz Dievu, un aizies no Viņa!

Sveicinu jūs šai brīnišķīgajā dienā! Šī ir jauna diena, kādas nekad agrāk nav bijis. Un Dievs šai dienā ir sagatavojis lielu daudzumu svētību Saviem bērniem. Viņš ir mīlošs Tēvs!Šodien es vēlētos pabeigt sarunu par tēmu, kurā runājām par to, ko mēs darām ar saviem talantiem, kurus mums piešķīris Tas Kungs.Mēs runājām par to, ka viss lielais sākas ar mazumu. Vēl mēs runājām par to, ka uzticība mazumā paaugstinās cilvēku un noliks viņu pār daudzumu. Un vēl, – mēs runājām par to, ka katrs no mums atskaitīsies Dievam par to, kā viņš nodzīvojis savu dzīvi, ko viņš paveicis savā dzīvē.Analizējot līdzības par talentiem, mēs daudz ko iemācījāmies. Mēs ieraudzījām, ka cilvēks, kurš ir uzticīgs mazumā, kurš laiž apgrozībā to, kas viņam ir, kurš pastāvīgi attīstās, – tāds cilvēks saņem atzinību un paaugstinājumu no Tā Kunga.Taču ir arī cita realitāte. Šī pati līdzība atklāj mums, kas notiek ar cilvēkiem, kuri neredz neko vērtīgu talantos un dāvanās, kuras tiem piešķīris Dievs, kuri bēg no sava aicinājuma un neko nedara Dieva Valstībā. Mums jāzina visa patiesība.Aplūkosim, kāda bija trešā kalpa balva.Trešais kalps saņēma, pirmkārt, nosodījumu no sava Kunga. Viņš pazaudēja visu, kas tam bija. Bet, pats briesmīgākais, kas notika ar šo kalpu, ir aprakstīts Mateja 25:30:
„Un nelietīgo kalpu izmetiet galējā tumsībā, tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.”
 Bībeles tulkojumā krievu valodā šī rakstu vieta ir papildināta ar sekojošu tekstu: „Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird.”Ar šādiem vārdiem Bībelē tiek aprakstīta elle.Mēs nevēlamies nevienu biedēt, bet tie ir Paša Jēzus Kristus vārdi.Visus trīs kalpus Tas Kungs līdzībā ir nosaucis par kalpiem. Tas nozīmē, ka katrs no viņiem it kā ir atzinis Viņa kundzību. Bet, saskaņā ar augšminēto rakstu vietu (Mat.25:30), iznāk, ka vienu no viņiem Tas Kungs ir aizsūtījis uz elli.Jēzus teica: „Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird!”Ja cilvēks nekalpo Dievam, tad agrāk vai vēlāk, tāds cilvēks atdzisīs savā mīlestībā uz Dievu, un aizies no Viņa.Kalpošana Dievam – tas ir viens no veidiem, kā es varu uzturēt normā savu garīgo stāvokli. Viens no garīgās izaugsmes veidiem – tā ir kalpošana Dievam. Ja cilvēks visu laiku tikai saņem un saņem, bet no sevis neko neatdod, tāds cilvēks nomirs. Tāpēc, ir tik svarīgi kalpot Dievam.Draudzē ir daudz cilvēku, kuri tikai sauc sevi par ticīgajiem, vienkārši nāk uz draudzi, lasa Bībeli un lūdz, apgrozās ticīgo vidū, bet paklausība Dievam neietilpst viņu prioritātēs. Tādi cilvēki pat netaisās pieņemt Jēzus kundzību. Tādi cilvēki atļaujas darīt un dzīvot tā, kā viņi vēlas, un Dieva Vārds viņiem nav autoritāte. Dieva Vārds tādiem cilvēkiem ir kā skaista dziesma vai gudra filozofija. Viņi neattiecas nopietni pret Dieva Vārdu un savas dzīves aicinājumu. Bet, es vēlos teikt, ka tā ir ļoti bīstama spēle. Ja esi izvēlējies ceļu kopā ar Dievu, tad, patiesībā, esi ar Dievu. Ja esi nosaucis Jēzu par Kungu, tad, patiesībā, lai viņš arī pārvalda tavu dzīvi, un ne tu pats.Mums jāsaprot, ka kalpošana Dievam – tas ir ļoti nopietni.Ko tu dari ar savu talantu?Nemeklē nekādus attaisnojumus, labāk izvēlies ikdienas paklausības ceļu Dievam, un tas ievedīs tevi tavā aicinājumā un kalpošanā. Caur ikdienas paklausību Dievam tu sagatavo sevi savai kalpošanai un aicinājumam. Atver savu sirdi Dieva priekšā un esi Viņam paklausīgs, nepretojies tam, ko Viņš tev liek darīt. Nesalīdzini sevi ar citiem, bet laid apgrozībā to mazumu, kas tev ir. Esi uzticīgs Dievam katru dienu!Visuvarenais Dievs lai tev palīdz!Dieva mierā!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā Dievs pārmāca un disciplinē Savus bērnus III

    Dievs mūs disciplinēs caur dažādiem apstākļiem un grūtībām.Ne katra problēma un apstāklis cilvēka dzīvē kļūst par disciplināro mēru vai pārmācību no Dieva. Bet ja mēs domājam, ka mums nav nepieciešamība būt Dieva disciplinētiem, – tad mēs mānam paši sevi.
  • Kā atbrīvot labvēlību savā dzīvē? II

    Sēšanas un pļaušanas likums kontrolē labvēlības darbību. Labvēlību ir nepieciešams aplūkot kā sēklu, kura jāiesēj. Jēzus saka, ka : „Svētīgi žēlsirdīgie, jo tie dabūs žēlastību.”(Mateja 5:7).Citiem vārdiem runājot, Jēzus saka : „Svētīgi tie, kuri sējuši labvēlību vai žēlastību, jo tie pļaus labvēlību vai žēlastību.”Visā visumā, labvēlības līmenis, kurš darbojas tavā dzīvē, ir atkarīgs no tā labvēlības līmeņa, kādu tu sēj citu cilvēku dzīvē. Tas nozīmē, ka es nevaru gaidīt labvēlības ražu savā dzīvē līdz brīdim, kamēr es nebūšu iesējis labvēlību citu cilvēku dzīvē.
  • Nepareiza motivācija III

    Kas tev ir svarīgāk – patikt Dievam vai cilvēkiem? Par to ir viegli runāt, bet patiesībā to izdarīt ir ļoti grūti. Dzīve – tas ir pārbaudījums tāpēc tu vienmēr stāvēsi izvēles priekšā – kam tev izpatikt Dievam vai cilvēkiem. Jēzus arī atradās šīs izvēles priekšā. Vienreiz Jēzus atnāca uz Templi sabatā, bet Templī bija farizeji, kuri gribēja zināt, vai Jēzus dziedinās kādu sabatā vai nē. Jēzus zināja, ka farizeji neatbalsta Viņa lēmumus, un Viņš stāvēja izvēles priekšā – izdabāt farizejiem un saņemt uzslavu no viņiem vai arī izdabāt Dievam. Tāpēc, ka Jēzus nerīkojās tā kā vēlējās to farizeji, viņi nosauca to par apsēstu.
  • Paradums – ir zināšanu, iemaņu un vēlēšanās krustojums III

    Ja mēs vēlamies efektīvu lūgšanu dzīvi, lūgšanai ir jākļūst par mūsu ieradumu. Lai tā notiktu, mums ir jābūt lūgšanu iemaņām, prasmei. Iemaņas dara mums zināmu to, kā vajag darīt to, kas mums jādara. Ja tu zini, ko vajag darīt, ja zini, kāpēc to vajag darīt, bet nezini, KĀ to vajag darīt, – tu nespēsi to padarīt par ieradumu. Tu nevarēsi uzzināt, kā vajag kaut ko darīt, līdz tam brīdim, kamēr nesāksi to darīt. Es neuzzināšu, kā vajag lūgt, līdz brīdim, kamēr es nesākšu lūgt. Esmu pārliecināts, ka mēs jau vismaz kaut ko zinām par lūgšanu. To, ko tu jau zini, tu vari sākt pielietot praksē. Un tādā veidā, atnāk iemaņas, prasme. Iemaņas atnāk no pastāvīgas zināšanu pielietošanas praksē.
  • Mūsu augstākais aicinājums – parādīt (demonstrēt) Dievu savā miesā III

    Tagad, Jēzus aicina katru ticīgo sekot Viņa piemēram un caur savu dzīvi demonstrēt Dievu citiem cilvēkiem. Jēzus parādīja Dievu divos veidos:• caur Savu dzīves veidu (raksturu)un• caur Saviem darbiem(dāvanām).
  • Dievs vēlas kļūt par mūsu Draugu

    Bībelē ir teikts, ka Dievs nosauca Ābrahāmu par Savu draugu. Reiz Dievs atnāca pie Ābrahāma un teica, ka Viņš nevar slēpt no Ābrahāma to, ko Viņš ir nolēmis darīt.„ Un Tas Kungs sacīja: “Vai Man no Ābrahāma būs slēpt, ko Es gribu darīt? Jo Ābrahāmam būs tapt par lielu un varenu tautu, un viņā būs svētītas visas zemes tautas. Es esmu viņu izredzējis, lai viņš saviem bērniem pavēl un savam namam pēc viņa, ka tie sargā Tā Kunga ceļu, lai darītu taisnību un tiesas, ka Tas Kungs liktu nākt pār Ābrahāmu tam, ko Viņš ir sacījis viņam.” (1.Mozus 18:17-19).