Šai pēdējā laikā daudzi skumst, rūpes par dzīvi aiznes daudzus, daudzos atdziest mīlestība, un pateicoties tam, ka vairojas nelikumības, nodevība un meli, tiek uzkurināts ļaunums, aizvainojums, naids un cietsirdība.
Taču nav jēgas, mīļais, sekot vairākumam, tava ticība atnesīs tev izrāvienu un uzvaru!
Tu iemācīsies dzīvot bez rūpēm un satraukumiem, jo ticība zina, ka Dievs rūpējas par tevi, ticība zina, kā savas rūpes likt uz To Kungu.
„Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs.”(Mateja 5:8).
„Dzenieties pēc miera ar visiem un pēc svētas dzīves, bez kā neviens neredzēs To Kungu,..”(Ebrejiem 12:14).
Daudzi nespēj redzēt Dievu, jo viņi nestaigā svētumā. Viņi pārāk daudz laika velta pārejošajām pasaulīgajām lietām. Savukārt, šāds dzīvesveids ietekmē viņu spēju ticēt vai uzticēties Dievam.
Ar skaļo gavilēšanu nepaklausīgie izraēlieši tikai pasliktināja savu problēmu. Tas veicināja to, ka viņu ienaidnieki mobilizēja visus savus spēkus cīņai pret israēliešiem. Ticība – tās nav emocijas.
Ticība – tā ir paklausība Dieva balsij un vārdam.
Ticība – tā ir rīcība, kas balstīta uz paklausību un Dieva pavēlēm.
Ticība – tā ir pozitīva atsaucība uz Dieva norādījumiem.
Ticība – tā ir staigāšana vienā komandā ar Dievu.
„Bet mēs, kas piederam dienai, būsim skaidrā prātā! Tērpsimies ticības un mīlestības bruņās un uzliksim pestīšanas cerības bruņu cepuri!”(1.Tesaloniķiešiem 5:8).
Ticības bruņas, mīlestība un pestīšanas cerības bruņu cepure – tās ir tās vērtīgās lietas, kas spēj mums palīdzēt pēdējās dienās. Tāpēc, mūsu piepūlei ir jābūt vērstai uz to, lai celtu ticību, pieaugtu mīlestībā un pestīšanas cerībā. Kādā veidā mēs varam celt un attīstīt ticību, cerību un mīlestību mūsu dzīvē? Tas būs iespējams atbilstoši tam, kā mēs barosim tās ar nepieciešamo barību, tas ir – Dieva Vārdu, un kā mēs praktiski vingrināsimies Vārdā.
„Gars skaidri saka, ka vēlākos laikos daži atkritīs no ticības, pieķerdamies maldu gariem un dēmonu mācībām,”(1.Timotejam 4:1).
Ir tik skumji, ka cilvēki jau atkrīt no ticības, viņu mīlestība atdziest, viņi ļaujas kārdinājumam un aiziet no Dieva ( vēsums tavās attiecībās ar Dievu – tā jau ir atkrišana).
Tik ļoti gribas, lai tas nenotiktu ar kādu no jums, lai neviens no jums nenonāktu šo pēdējo laiku ļauno vēju ietekmē. Es ļoti jūs lūdzu, – ņemiet vērā šos principus, par kuriem Pāvils raksta savā Vēstulē.
3-ais variants – Dievs uz lūgšanu atbild „Nē!”
Tev ir jāpriecājas par šādu „nē” tieši tāpat, kā par atbildi „jā”. Visgrūtāk cilvēkiem ir dzirdēt un sacīt „nē”. Daži cilvēki atbildi „nē” vispār nepieņem. Tas, kurš saka viņiem „nē”, kļūst par viņu ienaidnieku. Dažkārt arī no Dieva mēs nespējam pieņemt atbildi „nē”.
Savā Vēstulē Pāvils saka, ka viņam tika dots dzelonis miesā, un sātana eņģelis sagādāja viņam sāpes. Pāvils trīs reizes lūdza par to, lai Dievs aizvāc šo dzeloni. Un Dievs viņam uz šo lūgšanu atbildēja „Nē”! Vai tad Pāvils nepalika Viņā? Vai tad Dieva Vārds nepalika, nemājoja Pāvila dzīvē? Mēs zinām, ka Dieva Vārds bagātīgi mājoja Pāvila dzīvē, un viņš it visā meklēja Dieva gribas piepildījumu. Tas nozīmē, ka Pāvils lūdza pareizi un bija cilvēks ar pareizu sirdi, bet, neskatoties uz to, Dievs viņam sacīja „Nē!”.
Taču, pat tad, kad Dievs atbild uz cilvēka, kam ir pareizais sirds stāvoklis pareizajām lūgšanām, pastāv 4 iespējamie lūgšanu atbilžu varianti.
1-ais variants – Mēs lūdzam un atnāk tūlītēja atbilde no Dieva.
Bieži vien šāds atbildes variants uz lūgšanām darbojas jaunatgriezto ticīgo dzīvēs, bet ne tikai.
Arī Pēteris saņēma tūlītēju atbildi uz savu lūgšanu. Tad, kad Pēteris sāka slīkt, viņš sauca uz Dievu pēc palīdzības, un tūlīt pat atnāca atbilde, – Jēzus izstiepa roku un izglāba Pēteri.
„Ja jūs paliekat Manī un Mani vārdi paliek jūsos, jūs varēsit lūgt, ko gribat, tas jums notiks.”(Jāņa 15:7).
Šajā rakstu vietā ir apsolījums no Dieva: „…jūs varēsit lūgt, ko gribat, tas jums notiks”.
Kurš no jums ir lūdzis par kaut ko, bet jums tas netika dots? Es domāju, ka ar to ir saskārušies daudzi no mums. Kur tad ir problēma?
Uzvaras solis – kad tu paziņo par savu uzvaru pār kārdinājumiem un stājies pretī sātanam, visiem viņa plāniem un nodomiem tavā dzīvē un tavu tuvinieku dzīvēs.
„Tad nu padodieties Dievam, stājieties pretim velnam, un viņš bēgs no jums; tuvojieties Dievam, tad Viņš tuvosies jums. Šķīstījiet rokas, grēcinieki, un skaidrojiet, šaubīgie, sirdis!”(Jēkaba 4:7-8).
Dievs attīra un dziedina mūs no iekšienes uz ārpusi. Un viens no svarīgākajiem momentiem, kurš ved uz iekšējo dziedināšanu, ir savu grēku atzīšana Dieva priekšā un citu cilvēku grēku piedošana.
„Un piedodi mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.”(Mateja 6:12).
Lai Dievs mūs attīrītu, ikdienā nākot Dieva priekšā lūgšanā, mums vajag nožēlot savus grēkus. Tāda lūgšana dziedina un attīra cilvēku no iekšienes.
