Dievs attīra un dziedina mūs no iekšienes uz ārpusi. Un viens no svarīgākajiem momentiem, kurš ved uz iekšējo dziedināšanu, ir savu grēku atzīšana Dieva priekšā un citu cilvēku grēku piedošana.
„Un piedodi mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.”(Mateja 6:12).
Lai Dievs mūs attīrītu, ikdienā nākot Dieva priekšā lūgšanā, mums vajag nožēlot savus grēkus. Tāda lūgšana dziedina un attīra cilvēku no iekšienes.
Par visu, kas tevi uztrauc, tu vari lūgt Dievam lūgšanā.
„Nezūdaities nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā. Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū.”(Filipiešiem 4:6-7).
Kad mēs lūdzam Dievu un pielūdzam Viņu, mēs vēlēsimies piepildīt Viņa gribu.
Uz daudzām lūgšanām atbilde no Dieva neatnāk, jo šīm lūgšanām ir nepareizs pamats, nepareizas prioritātes. Piemēram, tu vari lūgt par cilvēku, kuram ir nopietnas problēmas. Un lūdzot, tu lūdz, lai Dievs paņem projām visas šīs problēmas vai arī atrisina tās. Taču jūs zināt, ka atbildes uz šīm lūgšanām var atnākt, un tomēr pēc kāda laika problēmas var atgriezties, jo nebūs novērsti tie iemesli, kuru dēļ šīs problēmas būs radušās.
Mums nav grūti pateikties tad, kad viss ir kārtībā, kad Dievs atbild uz mūsu lūgšanām, – tad mēs pateicamies Dievam un sajūsmināmies par Viņu. Bet, atliek tikai Dievam atbildēt mums ne tā, kā mēs to vēlamies, bet tā, kā būtu labāk priekš mums, kā mēs sākam domāt, – bet kāpēc vispār ir jālūdz. Taču Bībele aicina mūs pateikties Dievam par visu. Bībele aicina mūs darīt to skaļi, lai arī citi cilvēki to sadzirdētu. Pateicies Dievam, slavē Viņu, dziedi Viņam – skaļā balsī!
Visvairāk mums būtu jārūpējas par to, kā paturēt Dievu savā prātā – domāt par Viņu un Viņa varenību, apzināti domās apstājoties pie tā. Tieši to Jēzus mācīja Saviem mācekļiem.
Vispirms, līdz brīdim, kad tu sāksi ko teikt Dievam lūgšanā, – ar Viņa acīm ir jāierauga sava sirds.
Otrs veids, kā mēs varam pielūgt Dievu, – lēnprātībā pārdomājot par mums atklātajām Dieva īpašībām. Kad mēs lasām Vārdu, kad piedzīvojam kādu svētību no Dieva, – tajā visā mēs varam ieraudzīt kādu Dieva īpašību.
Dievs vēlas, lai mēs vēršamies pie Viņa, kā pie Tēva. „Tēvreizē” Jēzus saka: „Svētīts lai top Tavs Vārds!”. Vārds „svētīts” pauž pielūgsmi un cieņu pret Dievu. Pielūgsme noskaņo mūsu garu uz satikšanos ar Dievu. Pielūgsme ieslēdz mūsu garu. Tas līdzinās tam, kā tad, ja tu vēlies paklausīties radio, – tev tas ir jāieslēdz un jānoskaņo uz vajadzīgo vilni. Pielūgsme palīdz ieslēgt mūsu garu un noskaņot to uz Dieva vilni. Jēzus teica:
„….tev būs Dievu, savu Kungu, pielūgt un Viņam vien kalpot.”
Lai mēs varētu lūgt efektīvi, mums ir nepieciešams modelis. Kristīgā dzīve ir garīga, tālab ļoti svarīga ir saikne ar debesīm. Dievs ir Gars, bet mēs ar jums dzīvojam uz zemes, – mums ir nepieciešama pastāvīga saikne ar Dievu.
Ir divi cilvēka un Dieva savstarpējās sazināšanās vai sarunas instrumenti – tas ir Dieva Vārds un lūgšana. Dievs ar mums runā caur Viņa Vārdu. Dieva Vārds – tā ir Dieva atklāsme par Sevi Pašu. Tu nevari izdomāt, kāds ir Dievs. Tu nevari iztēloties, kāds ir Dievs, jo tava iztēle var būt kļūdaina. Dievs Vārdā runā par to, kas Viņš ir, uz ko Viņš ir spējīgs un kā Viņš rīkojas. Tieši tālab, Dieva Vārds, ir efektīvs sazināšanās līdzeklis starp cilvēku un Dievu.
1.Ieplāno laiku lūgšanām un nododies, veltī sevi tam.
2. Ieplāno lūgšanu vietu.
Tas nav obligāti jādara mājās, bet nevajag pārvērst lūgšanu reliģiozā rituālā. Lai tev ir radoša pieeja lūgšanu vietas izvēlē. Piemēram, manā dzīvē bija tāds laiks, kad es pastaigu pārvērtu lūgšanā. Es to nosaucu par lūgšanu pastaigu. Es devos ārā ar nolūku, lai lūgtu.
Ja mēs vēlamies efektīvu lūgšanu dzīvi, lūgšanai ir jākļūst par mūsu ieradumu. Lai tā notiktu, mums ir jābūt lūgšanu iemaņām, prasmei. Iemaņas dara mums zināmu to, kā vajag darīt to, kas mums jādara. Ja tu zini, ko vajag darīt, ja zini, kāpēc to vajag darīt, bet nezini, KĀ to vajag darīt, – tu nespēsi to padarīt par ieradumu. Tu nevarēsi uzzināt, kā vajag kaut ko darīt, līdz tam brīdim, kamēr nesāksi to darīt. Es neuzzināšu, kā vajag lūgt, līdz brīdim, kamēr es nesākšu lūgt. Esmu pārliecināts, ka mēs jau vismaz kaut ko zinām par lūgšanu. To, ko tu jau zini, tu vari sākt pielietot praksē. Un tādā veidā, atnāk iemaņas, prasme. Iemaņas atnāk no pastāvīgas zināšanu pielietošanas praksē.
Pēc grēku nožēlas, es sāku celt savu lūgšanu dzīvi. Mums ir jāzina, ka Dievs neatsakās no mums pat tad, kad mēs dzīvojam bez lūgšanām. Dievs ir pacietīgs, un Viņš vēlas, lai es izprotu to, ka bez lūgšanas es būšu garīgi vājš un nespēšu ieiet tajā, ko Viņš man sagatavojis. Tieši efektīva lūgšana ierīkos, ietaisīs man ceļu un palīdzēs man palaist Dievu savā priekšā. Dievs gaida, lai es to saprotu. Viņš ir labs pret Saviem bērniem, bet Viņa labvēlībai ir jāved mūs pie grēku nožēlas. Tas ir tas, ko tik daudz cilvēku nesaprot. Dažkārt tu dari to, ko Dievs saka nedarīt, un tik un tā jūti, ka viss norit normāli, un tu saki: „Viss ir kārtībā, bet es domāju, ka viss būs pavisam slikti.” Dažus cilvēkus tas ieved maldos. Dieva labvēlība nav domāta tam, lai tu turpinātu grēkot, bet tam, lai tu nožēlotu grēkus.
