Kad Dievs pēdējoreiz runāja uz tevi?

Sveicinu jūs, dārgie draugi, šai brīnišķīgajā dienā! Katru dienu Dievs rada visu jaunu, un Viņa žēlastība atjaunojas ik rītu!Mēs turpinām runāt par to, cik svarīgi ir būt Dieva Vārda un Dieva balss vadītiem.Kādā veidā Dievs runā uz mums? Dievam ir dažādi paņēmieni, kurus Viņš izmanto, lai runātu uz mums. Dievs, galvenokārt, runā uz mums caur Savu Vārdu (Bībeli). Dažiem cilvēkiem ir vieglāk noticēt eņģelim, kurš nācis no debesīm, nekā tam, kas rakstīts Bībelē. Dievs Savā Vārdā mums ir krietni tuvāk, nekā eņģelis, bet mēs nepiešķiram nozīmi tam Vārdam, kurš ierakstīts Svētajos Rakstos. Dievs runā uz mums caur Savu Vārdu. Bībele – tā ir dzīvā grāmata, tas ir Paša Dieva Vārds, runājošs Vārds. Ja mēs ik dienas vēlamies baudīt mūžīgo dzīvību, tādā gadījumā lai Dieva Vārds ik dienas runā uz mums. Nelasi Bībeli kā vēsturi, kā stāstu vai izdomājumu, kuram nav nekāda sakara ar tavu šodienas dzīvi. Nelasi Bībeli kā Vārdu, kuru Dievs runā uz ebrejiem, bet uztver to kā Vārdu, kuru Dievs šodien runā personīgi uz tevi. Un notici, ka Dievs katru dienu var runāt uz tevi no Bībeles lappusēm. Dievs vēlas vest tevi pa to ceļu, pa kuru tev jāstaigā. Dievs runās uz mums caur Svēto Garu un Dieva Vārdu – tie ir divi galvenie paņēmieni, ar kuriem Dievs runā. Svētais Gars un Dieva Vārds ir savstarpējā mijiedarbībā. Svētais Gars ir Vārda autors, un Bībeles lasīšanas laikā, Viņš apgaismo mūs un dod iekšējo liecību. Parasti tas notiek tad, kad mēs lasām Dieva Vārdu. Bet tas nav vienīgais laiks, kad Svētais Gars var runāt uz tevi. Viņš var runāt uz tevi arī tad, kad tu nelūdz un nelasi Bībeli. Ja tev ir tuvas attiecības ar Dievu, tu pazīsi Viņa balsi! Laikā, kad tu lūdz, it īpaši, ja esi kristīts ar Svēto Garu un lūdz mēlēs, tavs gars ir sadraudzībā ar Dievu un notiek informācijas apmaiņa starp tevi un Dievu. Tāpēc tai laikā, kad tu nelūdz, tā informācija, kura jau ir saņemta un atrodas tavā garā, sāk izpausties.
„Bet mēs sludinām Dieva gudrību noslēpumā, apslēpto gudrību, ko Dievs paredzējis no mūžības laikiem, lai mūs celtu godā. To nav atzinis neviens šīs pasaules valdnieks; jo, ja tie to būtu atzinuši, tad tie nebūtu krustā situši godības Kungu. Bet tā ir, kā rakstīts: ko acs nav redzējusi un auss nav dzirdējusi un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sagatavojis tiem, kas Viņu mīl. – Mums Dievs to ir atklājis ar Savu Garu, jo Gars izdibina visas lietas, arī Dieva dziļumus.”(1.Korint.2:7-10).
Dieva gudrība ir paredzēta, lai celtu mūs godā. Jēzus saka, ka Viņa vārds ir dzīvība, bet dzīve ar Jēzu ir slavas pilna. No kurienes šī dzīvība, kas pilna Dieva slavas? Tad, kad mēs dzirdam Dieva gudrību un sekojam šai gudrībai, Dievs dod mums Savu slavu. Tie, kuri noniecina Dieva gudrību, iet pretim negodam.Tātad, uzdod sev jautājumu: „Kad Dievs pēdējoreiz runāja uz tevi?” Kad tu pēdējoreiz dzirdēji Dieva balsi?Tu lasi Dieva Vārdu un tu dzirdi Dieva balsi, un Svētais Gars saka tev. Dievam priekš mums ir plāns. Ja mēs dzīvojam šajā plānā, mums ir dzīvība ar pārpilnību. Bet, ja mēs neatrodamies Dieva plānā, mēs nespēsim baudīt šo dzīvību. Ārpus Dieva plāna nav īstas dzīvības. Mēs vēlamies dzīvot Dieva plānā, bet Dievs cilvēkam šo plānu atklāj caur Dieva Vārdu un Svēto Garu.Tāpēc tev jāiemīl Dieva Vārds un jāatrodas tajā katru dienu, lai smeltos no tā spēku un iepazītu, kāds ir Dieva plāns tavai dzīvei.Turpināsim rīt!Ar Dievu!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Nepareiza motivācija

    Ir cilvēki, kuri domā, ka dievbijība – tā ir peļņas gūšana. Pāvils tādus cilvēkus dēvē par – prātā sajukušiem cilvēkiem .Pārbaudi savu sirdi. Pārbaudi, kas dzīvē virza tevi. Un atceries, ka materiālisms aizved cilvēku no Dieva.Nākamā nepareizā motivācija, kura virza daudzus cilvēkus – tā ir:
  • Tava dāvana (spējas vai talants) atradīs tev vietu! IV

    Mateja Evaņģēlijā Jēzus izstāstīja līdzību, kurā Kungs katram kalpam iedeva talentu.„Tas tāpat kā ar cilvēku, kas aizceļodams saaicināja savus kalpus un nodeva tiem savu mantu, un vienam viņš deva piecus talentus, otram divus un trešam vienu, katram pēc viņa spējām, un pats tūdaļ aizceļoja.”(Mateja 25:14-15).Jēzus šeit atklāj to, ka kritērijs Viņa novērtējumam ir nevis daudzums, bet uzticība. Dievs zina, ka katram no mums ir dažādas spējas, tāpēc, rezultāta daudzums dažādiem cilvēkiem būs dažāds. Tomēr, Jēzum ne tas ir svarīgi, bet tas, cik uzticīgs tu esi tajā, ko Dievs tev uzticējis. Svarīga ir tava attieksme pret Viņa darbiem.
  • Ticīga cilvēka efektīva lūgšana ir nopietns drauds sātana plāniem un darbiem

    Kāpēc sātans tā neieredz un baidās no Dieva bērnu lūgšanām? Tas notiek tāpēc, ka lūgšanā mēs ar Dievu kļūstam par vienu komandu – neuzvaramu komandu. Daniēla grāmatā ir aprakstīts notikums, kad noteikta cilvēku grupa pamudināja ķēniņu izdot likumu, kurš aizliedza griezties ar lūgšanu pie dzīvā Dieva. Izņemot dzīvo Dievu, drīkstēja lūgt jebkurus citus dievus. Drīkstēja lūgt palīdzību cilvēkiem, bet tikai ne dzīvajam Dievam. Un tas bija sātana plāns. Kāpēc sātans lika šādus šķēršļus? Tāpēc, ka viņš saprata, ka lūgšana –tas ir spēks.
  • Ticība uz Jēzu – ir vienīgais, kas var novērst grēka krišanas sekas

    „Jūs zināt, ka Viņš ir atklājies, lai grēkus atņemtu, un grēku nav Viņā.” (1Jāņa 3:5).Jēzus nāca, lai paņemtu uz Sevi mūsu grēkus, citādi, mēs nevarētu glābties no traģēdijām, bēdām un nāves. Slava, Dievam par to, ka Viņš sūtīja Jēzu Kristu šajā pasaulē! Jēzus – ir pierādījums tam, ka Dievs mūs mīl. Ja, Dievs vēlētu cilvēkiem ļaunumu, tad Viņš nekad nebūtu mums Jēzu sūtījis.
  • Ticības apliecinājuma princips

    Dievs palīdzēja Ābrahāmam noticēt Dievam, Kurš neesošu sauc par esošu. Tas arī ir ticības apliecinājuma princips. Dievs sauc to, kā vēl nav, it kā tas jau būtu. Kad Dievs nosauca Ābrāmu par Ābrahāmu, viņam tajā laikā vēl nebija mantinieka. Bet, neskatoties uz to, pateicoties jaunajam vārdam, Ābrahāms sāka pats sevi saukt par „tēvu daudzām tautām”. Un katru reizi, kad viņš pats sāka sevi tā saukt vai arī kad viņu sauca kāds cits, skanēja apliecinājums tam, ko Dievs bija ieplānojis – Ābrahāms kļūs par tēvu daudzām tautām. Mēs redzam, ka Ābrahāms „pretī katrai cerībai cerēdams, viņš ir ticējis, ka viņš kļūs par tēvu daudzām tautām…”
  • Koncentrējieties uz balvu, un ne uz sāpēm un diskomfortu

    Lai iegūtu potenciālās priekšrocības, kas apslēptas sāpēs un problēmās, mums jāiemācās ieraudzīt ciešanu garīgo būtību un dabu.Pirmkārt, salīdzinājumā ar mūžīgajām mokām, kuras sagaida katru, kurš iziet uz kompromisu šai dzīvē personīgā labuma dēļ, mūsu šīsdienas sāpes ir īslaicīgas.Otrkārt, mūsu šīsdienas sāpes ir nenozīmīgas salīdzinājumā ar to Dieva godību, kura sagaida katru, kurš cienīgi izturēs šīs sāpes.Ejot caur pagaidu ciešanām, mēs iegūstam mūžīgo godību un prieku. Pagaidu ciešanas vairo mūžīgo godību.