Kad Dievs pēdējoreiz runāja uz tevi?

Sveicinu jūs, dārgie draugi, šai brīnišķīgajā dienā! Katru dienu Dievs rada visu jaunu, un Viņa žēlastība atjaunojas ik rītu!Mēs turpinām runāt par to, cik svarīgi ir būt Dieva Vārda un Dieva balss vadītiem.Kādā veidā Dievs runā uz mums? Dievam ir dažādi paņēmieni, kurus Viņš izmanto, lai runātu uz mums. Dievs, galvenokārt, runā uz mums caur Savu Vārdu (Bībeli). Dažiem cilvēkiem ir vieglāk noticēt eņģelim, kurš nācis no debesīm, nekā tam, kas rakstīts Bībelē. Dievs Savā Vārdā mums ir krietni tuvāk, nekā eņģelis, bet mēs nepiešķiram nozīmi tam Vārdam, kurš ierakstīts Svētajos Rakstos. Dievs runā uz mums caur Savu Vārdu. Bībele – tā ir dzīvā grāmata, tas ir Paša Dieva Vārds, runājošs Vārds. Ja mēs ik dienas vēlamies baudīt mūžīgo dzīvību, tādā gadījumā lai Dieva Vārds ik dienas runā uz mums. Nelasi Bībeli kā vēsturi, kā stāstu vai izdomājumu, kuram nav nekāda sakara ar tavu šodienas dzīvi. Nelasi Bībeli kā Vārdu, kuru Dievs runā uz ebrejiem, bet uztver to kā Vārdu, kuru Dievs šodien runā personīgi uz tevi. Un notici, ka Dievs katru dienu var runāt uz tevi no Bībeles lappusēm. Dievs vēlas vest tevi pa to ceļu, pa kuru tev jāstaigā. Dievs runās uz mums caur Svēto Garu un Dieva Vārdu – tie ir divi galvenie paņēmieni, ar kuriem Dievs runā. Svētais Gars un Dieva Vārds ir savstarpējā mijiedarbībā. Svētais Gars ir Vārda autors, un Bībeles lasīšanas laikā, Viņš apgaismo mūs un dod iekšējo liecību. Parasti tas notiek tad, kad mēs lasām Dieva Vārdu. Bet tas nav vienīgais laiks, kad Svētais Gars var runāt uz tevi. Viņš var runāt uz tevi arī tad, kad tu nelūdz un nelasi Bībeli. Ja tev ir tuvas attiecības ar Dievu, tu pazīsi Viņa balsi! Laikā, kad tu lūdz, it īpaši, ja esi kristīts ar Svēto Garu un lūdz mēlēs, tavs gars ir sadraudzībā ar Dievu un notiek informācijas apmaiņa starp tevi un Dievu. Tāpēc tai laikā, kad tu nelūdz, tā informācija, kura jau ir saņemta un atrodas tavā garā, sāk izpausties.
„Bet mēs sludinām Dieva gudrību noslēpumā, apslēpto gudrību, ko Dievs paredzējis no mūžības laikiem, lai mūs celtu godā. To nav atzinis neviens šīs pasaules valdnieks; jo, ja tie to būtu atzinuši, tad tie nebūtu krustā situši godības Kungu. Bet tā ir, kā rakstīts: ko acs nav redzējusi un auss nav dzirdējusi un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sagatavojis tiem, kas Viņu mīl. – Mums Dievs to ir atklājis ar Savu Garu, jo Gars izdibina visas lietas, arī Dieva dziļumus.”(1.Korint.2:7-10).
Dieva gudrība ir paredzēta, lai celtu mūs godā. Jēzus saka, ka Viņa vārds ir dzīvība, bet dzīve ar Jēzu ir slavas pilna. No kurienes šī dzīvība, kas pilna Dieva slavas? Tad, kad mēs dzirdam Dieva gudrību un sekojam šai gudrībai, Dievs dod mums Savu slavu. Tie, kuri noniecina Dieva gudrību, iet pretim negodam.Tātad, uzdod sev jautājumu: „Kad Dievs pēdējoreiz runāja uz tevi?” Kad tu pēdējoreiz dzirdēji Dieva balsi?Tu lasi Dieva Vārdu un tu dzirdi Dieva balsi, un Svētais Gars saka tev. Dievam priekš mums ir plāns. Ja mēs dzīvojam šajā plānā, mums ir dzīvība ar pārpilnību. Bet, ja mēs neatrodamies Dieva plānā, mēs nespēsim baudīt šo dzīvību. Ārpus Dieva plāna nav īstas dzīvības. Mēs vēlamies dzīvot Dieva plānā, bet Dievs cilvēkam šo plānu atklāj caur Dieva Vārdu un Svēto Garu.Tāpēc tev jāiemīl Dieva Vārds un jāatrodas tajā katru dienu, lai smeltos no tā spēku un iepazītu, kāds ir Dieva plāns tavai dzīvei.Turpināsim rīt!Ar Dievu!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kāds, tad patiesībā – izskatās atbildīgs cilvēks?

    Atbildīgs cilvēks – nav aizmāršīgs.Atbildīgam cilvēkam, nav pastāvīgi jāatgādina viens un tas pats. Pietiek pateikt vienu reizi, lai atbildīgs cilvēks, uzreiz to ņemtu vērā.Atbildīgs cilvēks dokumentē visu svarīgo informāciju, uzdevumus vai rīkojumus. Ja, no tevis nevar neko atprasīt, dēļ tā, ka pastāvīgi aizmirsti, – tas nozīmē, ka tu – esi bezatbildīgs cilvēks. Ir cilvēki, kuri pastāvīgi saka: „Piedodiet, es aizmirsu.” Tādi cilvēki ir bezatbildīgi cilvēki, no kuriem, praktiski nav iespējams neko panākt.
  • Kā pravietis Elīsa ar disciplīnētu dzīvi sasniedza savu mērķi

    Elīsa gribēja iegūt divkāršu sava garīgā tēva Elijas svaidījumu. Vērojot Dieva vīra dzīvi, Elīsa redzēja tos brīnumus, kurus Dievs darīja caur Eliju. Elīsa saprata, ka Elijas veiksmes noslēpums bija viņa pilnīgā ziedošanās Dievam un viņa mīlestība uz Dievu. Elīsa ne tikai vēroja Eliju, bet arī iemīlēja tādu dzīvesveidu. Bez tam, Elīsa vēlējās ne tikai virzīties tajā, kur virzījās Elija, bet viņš vēlējās saņemt divkāršu Elijas svaidījumu.
  • Saiešanas telts kā pielūgsmes simbols II

    Šodien mums nav nepieciešams nest Dievam tādus upurus, kā to darīja cilvēki, kuri dzīvoja Vecās Derības laikos. Nav nepieciešamības izliet dzīvnieku asinis un upurēt šos dzīvniekus. Par mums jau ir izlietas vislabākās asinis – Jēzus Kristus Asinis. Šodien mūsu upuris ir savādāks. Šodien Dievs gaida no mums pilnīgu sevis pašu atdošanu Viņam – kalpošanai. Mums jābūt gataviem nākt pie Dieva un labprātīgi nodot sevi kā instrumentu Dieva rokās, Dievam par slavu un taisnību.
  • Līdzcietības spēks

    Ja mēs palūkosimies uz Jēzus dzīvi kā uz Dieva līdzību, – un tieši Jēzus mums parādīja(atklāja) Dievu, – tad mēs ieraudzīsim, ka Jēzus bija līdzcietības pret cilvēkiem vadīts. Ja arī mēs būsim līdzcietības vadīti, tad mēs nekad nepaliksim bez darba, un, pats galvenais, nebūsim neauglīgi.Mūsu pasaule ir problēmu pilna, un Dievs mūs aicina tieši uz to, lai mēs risinātu šīs problēmas. Mēs esam Viņa pārstāvji uz šīs zemes. Mēs esam Jēzus Kristus Miesa šeit uz zemes, tālab, visu, ko Dievs dara uz zemes, Viņš dara tikai caur mums.
  • Kā sagatavot ceļu Tam Kungam III

    Mēs turpinām runāt par to, ka Dievs atnāk tikai pēc tam, kad Viņam ir sagatavots ceļš. Mēs sagatavojam Viņam ceļu tad, kad kalpojam Viņam un piepildām Viņa aicinājumu savā dzīvē. Mēs ar jums runājām par to, ka mums ir jāizmanto visi iespējamie veidi tam, lai sludinātu VALSTĪBAS Evaņģēliju visā pasaulē, un tad Tas Kungs atnāks slavā un pilnībā.Aplūkosim vēl vienu Rakstu vietu, kurā ir atspoguļots vēl viens princips Tā Kunga ceļa sagatavošanai.
  • Pestīšanas cerība III

    Cerība palīdz mums būt mierā jau šobrīd, kad mēs domājam par nākotni. Cerība vienmēr fokusē mūs uz nākotni, bet tā labvēlīgi ietekmē mūsu dzīvi jau šobrīd.Lai mēs varētu efektīvi apbruņoties ar pestīšanas cerību, mums ir jāsaprot, kas mēs esam šajā pasaulē, un kā mums jālieto šis miers.Pāvils sacīja:„Un kas šo pasauli lieto, kā tādi, kas to nelieto, jo šīs pasaules kārtība paiet.”(1.Korintiešiem 7:31).