Kas ir aicinājums? Kā atklāt savu aicinājumu?

Šajā brīnišķīgajā dienā, lai vairojās jūsu dzīvē miers un žēlastība no mūsu Kunga, Jēzus Kristus!Es lūdzu par jums, lai Dieva vārds piesātina un nostiprina jūsu garu, dvēseli un miesu.Cilvēki bieži uzdod jautājumus par to, kā atklāt savu aicinājumu. Viņi jautā: „Kas ir aicinājums? Kā atklāt savu aicinājumu? Kā ieiet savā aicinājumā? Kā attīstīties savā aicinājumā?” Ņemot vērā, ka jautājums par aicinājumu ir svarīgs, Dievs pamudināja mani apgaismot plašāku auditoriju par šo tēmu.Savas dzīves aicinājuma un uzdevuma izzināšana – ir process, kas sastāv no liela daudzuma mazām detaļām. Bieži, cilvēki cenšas atklāt savu aicinājumu, bet tajā pašā laikā, viņi neņem vērā šīs mazās detaļas, no kurām sastāv viss process. Daudzi cilvēki šodien ir nelaimīgi, jo viņiem nav redzējums par savu dzīvi, vai arī viņiem nav sapratne, kā piepildīt šo redzējumu. Tāpēc, mēs centīsimies ar to visu tikt skaidrībā.Pirmais, kas mums būtu jāzina, ir tas, – ka esam dzimuši, lai risinātu noteiktu uzdevumu. Bībele runā par to, ka mūsu dzīvei ir noteikts mērķis un nozīme. Jūs neesat nejaušība! Jūs piedzimāt uz šīs zemes, ne dēļ tā, lai vienkārši aizņemtu kādu vietu un elpotu gaisu. Jums ir misija, kuru ir nepieciešams piepildīt un ir ceļš, pa kuru ir jānoiet. Jūs esat radīti tam, lai izrādītu rūpes un esat glābti, lai kalpotu. Par to tiek runāts daudzās Bībeles rakstu vietās. Konkrētāk, mēs runāsim par to, ko Pāvils ir uzrakstījis vēstulē Efeziešiem 2: 10: 
„Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu”.
 Šajā īsajā Rakstu fragmentā ir apslēpta ļoti dziļa patiesība. Ja, šo pantu izskatītu kontekstā, tad mēs ieraudzītu, ka Pāvils runā par to, ka mēs esam glābušies, ne caur mūsu darbiem, bet caur mūsu ticību uz Dieva darbiem. Mēs ticībā pieņemam to, ko Dievs jau ir Jēzū Kristū izdarījis priekš mums. Tomēr, Svētais Gars apgalvo, ka pēc glābšanas mums ir jādara arī darbi. Citiem vārdiem sakot, mēs esam glābti ne no darbiem, bet esam glābti, lai darītu darbus
“Jo mēs esam Viņa darbs…” (Efeziešiem 2: 10).
 Mēs – esam Viņa darbs…Mēs šajā dzīvē neuzradāmies nejauši, mēs esam saprātīgā Radītāja darbs. Mūsu dzīves avots ir Dievā. Grieķu vārds «poiema», kas ir iztulkots, kā „darbs”, ir sakne vārdam „poēma” un tas mums liecina par kompozīciju. Šis vārds tiek izmantots, lai aprakstītu jebkuru pabeigtu mākslas darbu, – statuju vai dziesmu, dzejoli vai gleznojumu.Šis pants akcentē to faktu, ka mēs esam Varenā Dieva veidojums un šedevrs. Viņš – ir mūsu dzīves Projektētājs, bet mēs esam Viņa meistardarba produkts. 
„Atzīstiet, ka Tas Kungs ir Dievs, Viņš mūs ir darījis – un ne mēs paši – par Savu tautu un par Savas ganības avīm” (Psalms 100: 3).
 Mēs – esam Viņa darbs un Viņš mūs ir radījis pēc Sava tēla un līdzības. Dievs ir radījis katru cilvēku neatkārtojamu un oriģinālu, tāpēc, katrs no mums ir vērtīga un cienījama personība.Dievs nav nekārtības un nejaušību autors, Viņš ir dzīves Autors, tāpēc jūsu dzīvē – no ieņemšanas brīža līdz pat pēdējai dienai – viss jau ir Dieva ieplānots. 
„Jo Tu radīji manas īkstis, Tu mani veidoji un piešķīri man ķermeni manas mātes miesās. Es Tev pateicos, ka es esmu tik brīnišķi radīts, brīnišķi ir Tavi darbi, mana dvēsele to labi zina. Manas būtnes veidojums Tev nebija apslēpts, kad es slepenībā tapu radīts, zemes dziļumos veidots.Tavas acis mani redzēja kā bezmiesas iedīgli, un Tavā grāmatā bija rakstītas visas manas dienas, jau noteiktas, kad to vēl nebija it nevienas.Cik dārgas man ir Tavas domas, ak, Dievs, un cik liels ir to daudzums!” (Psalms 139: 13-17).
 Dievs, Kurš jūs ir radījis, ir jau noteicis mūsu dzīves dienu skaitu uz zemes un to, ar ko mēs nodarbosimies. Tikai Dievs zina, kā mēs esam radīti un kā mums ir jāfunkcionē. Dievs mūs ir radījis saskaņā ar Saviem nodomiem mūsu dzīvei. 
„Jo Es zinu, kādas Man domas par jums, saka Tas Kungs, miera un glābšanas domas un ne ļaunuma un ciešanu domas, ka Es jums beigās došu to, ko jūs cerat.” (Jeremijas 29:11).
 Padomā šodien par šo Rakstu vietu un saproti, aptver, ka Dievam ir labi nodomi priekš tevis. Dievs tev ir sagatavojis brīnišķīgu nākotni!Līdz rītdienai!Lai jums bagātīgas svētības no Tā Kunga!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dzīves mērķa meklēšana II

    Šodien aplūkosim tos soļus, kurus spēra Salamans ar nolūku atrast jēgu un mērķi dzīvei. Mēs ieraudzīsim to , pie kādiem secinājumiem nonāca Salamans.Kā Salamans sāka meklēt dzīves jēgu? Pirmkārt – apgūstot zināšanas un iegūstot gudrību.„ Es domāju savā sirdī un sacīju: patiesi, es esmu gudrībā augsti cēlies un vairāk pieņēmies nekā visi tie, kuri ir bijuši pirms manis Jeruzālemē, un mans gars ir redzējis gudrības un ieguvis atziņu papilnam! Un, kad es savā garā apņēmos izzināt, kas ir gudrība, un izprast, kas ir neapdomība un neprātība, tad es skaidri atzinu, ka arī tā ir vēja ķeršana; jo, kur ir daudz gudrības, tur ir daudz nepatikšanu, un ar atziņas pieaugšanu vairojas arī vilšanās.”
  • Cik svarīga ir paļāvība uz Svēto Garu un sadarbība ar Svēto Garu

    Pamatojoties uz Apustuļu Darbiem 1:1-12 mēs noskaidrojām, ka Jēzus Pats, dzīvojot uz zemes, itin visā paļāvās uz Svēto Garu. Jēzus saprata Savu atkarību no Svētā Gara un nepieciešamību pēc Svētā Gara. Tieši par to Viņš mācīja arī Saviem mācekļiem. Bez tam, mēs ieraudzījām, ka kristīšana ar Svēto Garu un piepildīšanās ar Svēto Garu – tā ir Dieva pavēle, un ne Viņa padoms mums. Piepildīties ar Svēto Garu vajag pastāvīgi. Un tas, kurš to nedara, nepaklausa Dievam. Savukārt paklausība – tā ir mūsu cena, kuru mēs maksājam par to, lai ietērptos Dieva spēkā.
  • Kā mēs varam piedzīvot Dievu savā dzīvē?

    Ja tu šodien esi dzīvs un vari elpot, – tā ir žēlastība no Tā Kunga, un tas ir pietiekams iemesls tam, lai tu slavētu un pateiktos Dievam.Šodien es vēlētos uzsākt sarunu par tēmu „Kā mēs varam piedzīvot Dievu savā dzīvē?”Kad mēs studējam Bībeli, mēs redzam daudzus cilvēkus, caur kuriem Dievs veicis lielus varoņdarbus. Dievs varēja īstenot Savus nodomus caur viņiem, pateicoties viņu atklāsmei vai sapratnei par noteicošajiem Dieva principiem. Lai arī šie cilvēki dzīvoja dažādās kultūrās, dažādos gadsimtos un laikos, tiem bija dažāds izglītības līmenis, pamatā, visiem šiem varoņiem ir daudz kas kopējs.
  • Lai jūs varētu baudīt Dieva labvēlību, jums jāattīsta sevī Dievišķais raksturs

    Mums jau ir skaidrs, kādu lomu, Dieva labvēlības atbrīvošanā cilvēka dzīvē, spēlē sēšanas un pļaušanas likums, kā arī pateicība. Noslēgumā, vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka cilvēka raksturs var vai nu paātrināt, vai kavēt labvēlības darbību cilvēka dzīvē.Lai staigātu labvēlībā, gan Dieva, gan cilvēku priekšā, nepieciešams kļūt par cilvēku ar Dievišķu raksturu. Jāzeps, par kuru mēs tik daudz runājām, bija cilvēks ar Dievišķu raksturu. Viņš bija dievbijīgs un Dievu mīlošs cilvēks. Jāzeps bija godīgs un uzticams cilvēks, tāds, kura teiktajam vārdam varēja uzticēties. Tieši tāpēc, Potifars uzticēja viņam visu savu īpašumu un pat nepieļāva domu, ka tas varētu aizbēgt no viņa vai nodot viņu.
  • Vai Tas Kungs atbild uz visām lūgšanām?

    „Ja jūs paliekat Manī un Mani vārdi paliek jūsos, jūs varēsit lūgt, ko gribat, tas jums notiks.”(Jāņa 15:7).Šajā rakstu vietā ir apsolījums no Dieva: „…jūs varēsit lūgt, ko gribat, tas jums notiks”.Kurš no jums ir lūdzis par kaut ko, bet jums tas netika dots? Es domāju, ka ar to ir saskārušies daudzi no mums. Kur tad ir problēma?
  • Svētlaime vai gandarījums kalpojot cilvēkiem! III

    Kalpošana un došana nosaka manas garīgās izaugsmes, garīgā brieduma pakāpi. Tas nosaka arī to, kādā mērā es līdzinos Jēzum Kristum.Dievs vēlas, lai mēs garīgi pieaugam. Viena no ticīga cilvēka garīgās izaugsmes pazīmēm ir tā, ka viņš piepilda citu cilvēku vajadzības. Tāds cilvēks ne tikai pieņem, bet arī atdod no sevis. Došana, kalpošana – tas ir viens un tas pats vārds, kurš nosaka to, kādā mērā es līdzinos Jēzum Kristum. Bībele saka, ka Jēzus atnāca uz zemi ne tālab, lai Viņam kalpotu, bet tālab, lai kalpotu citiem. Jēzus mums ir kalpošanas piemērs. Daudzi no mums grib, lai citi cilvēki mums kalpotu. Taču Dievs saka, lai mēs kalpojam cilvēkiem. Dievs grib, lai mēs atdarinām Viņu, lai mēs kļūstam līdzīgi Viņam.