Mācītājs rekomendēja trīs kategoriju mērķus.- Mērķus, kas skar to, ko jūs vēlaties, lai Dievs izdara jūsos.
Tas ir tas, kam ir jānotiek ar jums, jūsu iekšienē. Kristus mājo un darbojas mūsos.
- Mērķus, kas skar to, ko jūs vēlaties, lai Dievs paveiktu caur jums.
2 Korintiešiem 5:18, 19 – Bet tas viss nāk no Dieva, kas mūs ir salīdzinājis ar Sevi caur Kristu un mums devis salīdzināšanas kalpošanu. Jo Dievs bija Kristū un salīdzināja pasauli ar Sevi, tiem viņu grēkus nepielīdzinādams, un ir mūsu starpā licis salīdzināšanas vārdu.
- Mērķus, kas skar to, ko jūs vēlaties, lai Dievs izdara jums.
Rakstot mērķus, uzdodiet sev sekojošus jautājumus:
* Kāpēc es gribu, lai Dievs to izdara?
- Uz kāda Dieva vārda pamatojoties, es stāvu ticībā? Ir ļoti svarīgi, lai pamats būtu Dieva Vārdā, tāpēc neieejiet Jaunajā gadā bez Vārda no Dieva, jo Vārds no Dieva – ir jums kā klints, kā stiprs pamats.
- Kādas būs manas darbības, lai aktivizētu un pielietotu Dieva Vārdu? To ir svarīgi ierakstīt savos mērķos.
Dievs kaut ko darīs manī, caur mani un man. Bet ir arī tas, ko es darīšu visā tajā, lai Dieva Vārds kļūtu par realitāti. Man ir jābūt paklausīgam tam, ko saka Dievs. It visā, iemācieties paļauties uz To Kungu. Mēs lasām:
Salamana pamācības 3:3-6 – Žēlastība un uzticība no tevis neatstāsies; nēsā manus baušļus sev valdziņā pakārtus ap kaklu, uzraksti tos uz savas sirds plāksnes, un tu iemantosi labvēlību un laipnību Dieva un cilvēku acīs. Paļaujies uz To Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz sava prāta gudrību, bet domā uz To Kungu visos savos ceļos, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas.
Mēs visi gribam, lai Dievs mūs vada, un arī Dievs to grib. Bet, lai tas būtu, mums ir jāpaļaujas uz Viņu, nevis uz sevi, savām zināšanām, cilvēkiem, utt. Bībelē teikts:
Salamana augstā dziesma 8:5 – “Kas ir tā, kas kāpj augšup no tuksneša, atbalstīdamās pret savu draugu?”…
Dievs mūs ved caur tuksnesi, un Viņš grib mūs iemācīt paļauties uz Viņu – balstīties uz savu Mīļoto. Ja mēs neiemācīsimies balstīties uz Dievu, tad mēs paliksim tuksnesī. No tuksneša iziet tikai tie, kuri ir iemācījušies paļauties uz To Kungu. Ja jūs sekmīgi iziesiet šo testu – paļauties uz To Kungu, tad Viņš jūs izvedīs no jūsu dzīves tuksneša. Daudzi no mums vēl paļaujas uz sevi, saviem muskuļiem, sakariem, savu centību un prasmēm, bet tas viss ir veltīgi. Izlasīsim vairākas Rakstu vietas:
2 Laiku 32:7,8 – “Esiet drosmīgi un stipri! Nebīstieties un neesiet izbijušies nedz Asīrijas ķēniņa, nedz visu to lielo karapulku priekšā, kas nāk līdz ar viņu! Kopā ar mums ir kāds stiprāks, kāda nav pie viņa. Ar viņu ir miesas elkonis, bet ar mums ir Tas Kungs, mūsu Dievs, kam nodoms ir mums palīdzēt un izcīnīt mūsu karus!” Un tauta paļāvās uz Jūdas ķēniņa Hiskijas vārdiem.
Ko tas nozīmē – paļauties uz Dievu? Ķēniņš Hiskija stāvēja briesmu priekšā – viņiem uzbruka armija, kas skaita ziņā bija lielāka par viņiem. Bet ķēniņš bija iemācījies balstīties uz To Kungu, paļaujoties uz to, ka Dievs ir ar viņiem. Ir miesīgi ieroči un miesīgi muskuļi, bet ir arī Tā Kunga muskuļi. Ļoti bieži mūsu priekšā būs izvēle – paļauties uz miesas muskuļiem, vai arī paļauties uz To Kungu. Jeremijas grāmatā teikts:
Jeremijas 17:5-8 – Tā saka Tas Kungs: “Nolādēts ir, kas paļaujas uz cilvēkiem un tur miesu par savu atbalstu un elkoni un kura sirds atkāpjas no Tā Kunga! Tas ir kā kails koks tuksnešainā klajumā, tas nekad nekādu labumu neredzēs; tam jādzīvo izkaltušajās tuksneša vietās, neviesmīlīgā klajuma sālainajā zemē. Bet svētīgs ir, kas paļaujas uz To Kungu un kura cerība ir Tas Kungs! Tas ir kā koks, kas stādīts pie ūdens un kas rieš savas saknes jo tuvu upei, tas nebīstas karstuma, tā lapas paliek zaļas. Arī sausā gadā tas nebīstas, tas nemitīgi nes savus augļus.”
Ja mēs paļausimies uz To Kungu, tad mēs būsim Viņa svētīti. Ja mēs nepaļausimies uz Viņu, bet uz miesu, tad mēs būsim nolādēti. Dievs mūs ved no tuksneša uz vietu, kur nav sausums. Pat sausuma laikā mēs varēsim laist savas saknes tuvu Dieva dzīvā ūdens avotam, un varēsim stiprināties Dievā.
